Eiro

Latvija čempione cīņā ar skaidru naudu

243
(atjaunots 08:07 23.02.2019)
Latvija var kļūt par pirmo valsti ES, kura aizliegs norēķināties par automobiļu iegādi ar skaidru naudu.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur jau ir ieviesti ierobežojumi fiziskām personām skaidras naudas izmantošanai, savukārt jaunie Finanšu ministrijas piedāvājumi, ja tie tiks atbalstīti, padarīs to par līderi cīņā ar skaidras naudas norēķiniem visā Eiropas Savienībā, raksta avīze Dienas Bizness.

Šobrīd skaidras naudas darījumu robeža Latvijā sastāda 7200 eiro, šī norma tika ieviesta 2017. gada 1. janvārī. Skaidras nauds darījumi nes sevī krāpniecības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, kā arī krāpniecības risku ar PVN. Kontrolējošās iestādes praktiski nespēj pārbaudīt šādus darījumus, to summas un datumus. Tāpēc Finanšu ministrija piedāvā samazināt šo limitu vairāk nekā divas reizes – līdz 3000 eiro. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām. Visi darījumi, kas pārsniedz šo summu, būs jāveic elektroniskā veidā. Tāpat ministrija piedāvā pilnībā aizliegt transportlīdzekļu un nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu norēķinus skaidrā naudā.

Ja šie piedāvājumi tiks ierakstīti likumdošanā, Latvija var kļūt par valsti ar visstingrākajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai, liecina ZAB BDO Law veiktais pētījums.

"Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai," pastāstīja ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

ES prakse

Vienpadsmit Eiropas Savienības valstīs nav limitu skaidras naudas operācijām, 17 valstīs tie ir ieviesti, taču to apmēri un nosacījumi atšķiras. Skaidras naudas darījumiem nav noteikti nekādi limiti Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs. "Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām," atzīmēja Surmovičs.

Pirmos skaidras naudas ierobežojumus 2008. gadā ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. "Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām," pastāstīja Surmovičs. Pēc viņa sacītā, Dānija skaitās sava veida pioniere ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. "Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus," paskaidroja Surmovičs.

Valstu sarakstā, kur tika ieviesti ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai, ietilpst arī Polija, taču šī regula attiecas tikai uz juridisko personu darījumiem.

Viszemākie limiti skaidras naudas izmantošanai ir Beļģijā un Francijā – attiecīgi 3000 un 1000 eiro. Par iemeslu tik stingriem pasākumiem kalpoja terorakti Briselē un Parīzē, pastāstīja eksperts. Tāpat Beļģijā ir aizliegtas nekustamā īpašuma operācijas ar skaidru naudu.

Ja Latvijā tiks atbalstīti Finanšu ministrijas piedāvājumi, tā kļūs par vienu no nedaudzām, kur darbojas ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai norēķiniem par nekustamā īpašuma iegādi, taču par pirmo un vienīgo valsti, kur šāds aizliegums tiks piemērots arī transportlīdzekļu tirdzniecībā, rezumēja Surmovičs.

Daudzās valstīs juridiskajām personām noteikti zemāki limiti skaidras naudas izmantošanai, nekā fiziskajām personām. Piemēram, Slovēnijā kompānija var norēķināties skaidrā naudā par summu, kas nepārsniedz 420 eiro, kamēr fiziskajām personām šī robeža sastāda 5000 eiro. analoģiska situācija ir Slovākijā: juridiskajām personām limits sastāda 5000 eiro, fiziskajām – 15 tūkstoši eiro.

Dažās valstīs pilsoņiem ir noteikti stingrāki limiti, nekā ārzemniekiem. Šādā nozīmē nacionālās valdības, var teikt, rīkojas diskriminējoši attiecībā pret saviem nodokļu maksātājiem, atzīmēja Surmovičs.

Taču daudzās valstīs fiziskajām un juridiskajām personām noteikti vienādi limiti skaidras naudas operācijām. Piemēram, Horvātijā tie ir 16 tūkstoši eiro, Čehijā – 10 500 eiro, Beļģijā – 3000 eiro.

Skaidras naudas darījumu ierobežojumu jautājumā pastāv arī dažādas nianses, atzīmēja Surmovičs. Tā, piemēram, Spānijā pastāv ierobežojumi skaidras naudas operācijām (2500 eiro), ja viena no pusēm ir darba devējs vai juridiska persona, taču nekas netiek teikts par ierobežojumiem fiziskām personām. "Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts," paskaidroja Surmovičs.

Nīderlandē nav tieša aizlieguma skaidras naudas izmantošanai, toties jādeklarē darījumi, kuri pārsniedz noteiktu summu. Taču skaidras naudas darījumu slieksnis, par kuru ir jāatskaitās, ir pietiekami augsts – 25 tūkstoši eiro auto dīleriem. 15 tūkstoši preču tirgotājiem, finanšu organizācijām – naudas operācijām virs 2000 eiro.

Kā kontrolēt likuma ievērošanu

Formāli Latvijas likums šodien nepieļauj skaidras naudas izmantošanu fiziskām personām par summu, augstāku nekā 7200 eiro, veicot vienu vai vairākas transakcijas, taču šajā regulā nav norādīts nekāds laika ierobežojums.

"Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā," atbildēja Surmovičs uz jautājumu par to, vai veikals vai veikalu tīkls seko līdzi tam, par kādu summu pircējs norēķinās skaidrā naudā, jo šie darījumi summējas.

Viņš piebilda, ka šādas prasības ievērošanai visiem tirgotājiem, būtībā, jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. "Ja pašlaik nav  reāli iespējams  izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 eiro," uzsvēra Surmovičs.

Pēc Surmoviča domām, limita samazināšana skaidras naudas izmantošanai visiem bez izņēmuma liecina par to, ka atbildīgās iestādes nav spējīgas izcelt nozares, kur pastāv reāls krāpniecības risks, izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai naudas atmazgāšanas varbūtība. Savukārt, ja šādas potenciāli riskantās nozares tiktu noteiktas, skaidras naudas darījumu ierobežojumus varētu ieviest tikai tām, nevis visām personām, uzskata eksperts.

Pēc viņa domām, idejas autoriem, pirms tās virzīšanas, jāpaskaidro, kā viņi taisās to īstenot. "Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts – piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo – vienkārši nepiegādās, vai kā?" pateica Surmovičs.

Skaidras naudas aizliegums automašīnas iegādei – tas ir par daudz

Ja Latvija aizies tik tālu cīņā pret skaidras naudas izmantošanu, ka ieviesīs aizliegumu skaidras naudas operācijām, veicot transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumus, tas draud ar neērtībām pilsoņiem.

"Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?" vaicā Surmovičs.

Vēl interesantāka aina var izveidoties, ja Latvijā tiks ieviests automobiļu iegādes aizliegums par skaidru naudu, un pilsonis veic šādu darījumu Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā, kur šādu aizliegumu nav. Kā šajā gadījumā būs jārīkojas pircējam? Vai viņš varēs reģistrēt Latvijā viņa šādā veidā nopirkto automobili, vai būs jāaizpilda kaut kādi papildu papīri? Pagaidām uz šiem jautājumiem atbildes Finanšu ministrijas piedāvājumos nav.

Pēc viņa domām, ja šādi darījumi tiks atļauti, faktiski Latvijas politiķi veicinās lietuviešu auto tirgotāju ienākumu izaugsmi, vienlaikus liekot auto dīleriem reģionos pārtraukt savu darbību.

Nobeigumā Surmovičs atzīmē, ka visi šie ierobežojumi faktiski pielīdzina skaidru naudu nelegāliem līdzekļiem bez jebkādiem pierādījumiem. Tāpat viņš atgādināja par Eirokomisijas 2018. gada 13. jūnija nolēmumu par skaidras naudas operācijām: šobrīd ir nevēlami īstenot jebkādas likumdošanas iniciatīvas limitu noteikšanai ES līmenī.

243
Pēc temata
Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Mežabrāļi

Latvijā atrasts "mežabrāļu" bunkurs ar ugunsgrēka pēdām no čekistu granātas

3
(atjaunots 09:19 04.08.2020)
"Mežabrāļu" grupa ar nosaukumu "Kanādas piecīši", saskaņā ar vēsturnieku datiem, tika iznīcināta 1953. gadā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Mežā pie Rendas (Kuldīgas novads) atrasts "mežabrāļu", grupas ar nosaukumu "Kanādas piecīši" bunkurs, vēsta Latvijas Radio. Patvērumā tika atrasti daudzi vēsturiski artefakti, kuri papildinās muzeja glabātuves.

Bunkuru atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis kopā ar domubiedriem.

Par "Kanādas piecīšiem" viņš uzzināja 90. gados, un jau toreiz sāka meklēt viņu bunkuru, aptaujāja vietējos. Vienīgais, ko bija izdevies uzzināt, – patvērums atrodas Veģupītes krastā.

Bunkurs tiks atrasts. Tā ir četrus kvadrātmetrus plata bedre, no kuras uz virszemi ved tunelis. "Mežabrāļu" patvērumā atrada krāsniņu, katliņu, lampiņas, galda piederumus.

"Kāda "mežabrāļiem" bija ikdiena bunkurā? Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa," pastāstīja Grasmanis. Viņš atzīmē, ka bunkurā bijis ugunsgrēks, iespējams, no čekistu iemestās granātas.

Pēc vēsturnieka Alda Bergmaņa datiem, vienību, kopā ar vēl dažiem, čekisti iznīcināja 1953. gadā.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kuras darbojās 1940.-1950. gados Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā pret Padomju varu. Daudzi no to dalībniekiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. Latvijā "mežabrāļi" bija vainīgi, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs uzsvēra, ka "mežabrāļu" slavēšana ir Otrā pasaules kara beigu noliegšana. Viņš paziņoja, ka "mežabrāļus" nevar dēvēt par partizāniem un vēl jo vairāk par varoņiem, jo viņi "nogalināja mierīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām savus līdzpilsoņus".

"Vairums viņu upuru – tie ir etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi. Kad bija Hitlera agresija, viņi dienēja nacistiskos veidojumos, apsardzes apakšvienībās, iznīcināja padomju karagūstekņus. Īstenoja Holokaustu: 80% Baltijas ebreju nogalināja tieši šie kolaboracionisti," pateica Mjagkovs.

3
Tagi:
Mežabrāļi
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

4
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

4
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu