Eiro

Latvija čempione cīņā ar skaidru naudu

247
(atjaunots 08:07 23.02.2019)
Latvija var kļūt par pirmo valsti ES, kura aizliegs norēķināties par automobiļu iegādi ar skaidru naudu.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur jau ir ieviesti ierobežojumi fiziskām personām skaidras naudas izmantošanai, savukārt jaunie Finanšu ministrijas piedāvājumi, ja tie tiks atbalstīti, padarīs to par līderi cīņā ar skaidras naudas norēķiniem visā Eiropas Savienībā, raksta avīze Dienas Bizness.

Šobrīd skaidras naudas darījumu robeža Latvijā sastāda 7200 eiro, šī norma tika ieviesta 2017. gada 1. janvārī. Skaidras nauds darījumi nes sevī krāpniecības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, kā arī krāpniecības risku ar PVN. Kontrolējošās iestādes praktiski nespēj pārbaudīt šādus darījumus, to summas un datumus. Tāpēc Finanšu ministrija piedāvā samazināt šo limitu vairāk nekā divas reizes – līdz 3000 eiro. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām. Visi darījumi, kas pārsniedz šo summu, būs jāveic elektroniskā veidā. Tāpat ministrija piedāvā pilnībā aizliegt transportlīdzekļu un nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu norēķinus skaidrā naudā.

Ja šie piedāvājumi tiks ierakstīti likumdošanā, Latvija var kļūt par valsti ar visstingrākajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai, liecina ZAB BDO Law veiktais pētījums.

"Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai," pastāstīja ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

ES prakse

Vienpadsmit Eiropas Savienības valstīs nav limitu skaidras naudas operācijām, 17 valstīs tie ir ieviesti, taču to apmēri un nosacījumi atšķiras. Skaidras naudas darījumiem nav noteikti nekādi limiti Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs. "Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām," atzīmēja Surmovičs.

Pirmos skaidras naudas ierobežojumus 2008. gadā ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. "Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām," pastāstīja Surmovičs. Pēc viņa sacītā, Dānija skaitās sava veida pioniere ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. "Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus," paskaidroja Surmovičs.

Valstu sarakstā, kur tika ieviesti ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai, ietilpst arī Polija, taču šī regula attiecas tikai uz juridisko personu darījumiem.

Viszemākie limiti skaidras naudas izmantošanai ir Beļģijā un Francijā – attiecīgi 3000 un 1000 eiro. Par iemeslu tik stingriem pasākumiem kalpoja terorakti Briselē un Parīzē, pastāstīja eksperts. Tāpat Beļģijā ir aizliegtas nekustamā īpašuma operācijas ar skaidru naudu.

Ja Latvijā tiks atbalstīti Finanšu ministrijas piedāvājumi, tā kļūs par vienu no nedaudzām, kur darbojas ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai norēķiniem par nekustamā īpašuma iegādi, taču par pirmo un vienīgo valsti, kur šāds aizliegums tiks piemērots arī transportlīdzekļu tirdzniecībā, rezumēja Surmovičs.

Daudzās valstīs juridiskajām personām noteikti zemāki limiti skaidras naudas izmantošanai, nekā fiziskajām personām. Piemēram, Slovēnijā kompānija var norēķināties skaidrā naudā par summu, kas nepārsniedz 420 eiro, kamēr fiziskajām personām šī robeža sastāda 5000 eiro. analoģiska situācija ir Slovākijā: juridiskajām personām limits sastāda 5000 eiro, fiziskajām – 15 tūkstoši eiro.

Dažās valstīs pilsoņiem ir noteikti stingrāki limiti, nekā ārzemniekiem. Šādā nozīmē nacionālās valdības, var teikt, rīkojas diskriminējoši attiecībā pret saviem nodokļu maksātājiem, atzīmēja Surmovičs.

Taču daudzās valstīs fiziskajām un juridiskajām personām noteikti vienādi limiti skaidras naudas operācijām. Piemēram, Horvātijā tie ir 16 tūkstoši eiro, Čehijā – 10 500 eiro, Beļģijā – 3000 eiro.

Skaidras naudas darījumu ierobežojumu jautājumā pastāv arī dažādas nianses, atzīmēja Surmovičs. Tā, piemēram, Spānijā pastāv ierobežojumi skaidras naudas operācijām (2500 eiro), ja viena no pusēm ir darba devējs vai juridiska persona, taču nekas netiek teikts par ierobežojumiem fiziskām personām. "Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts," paskaidroja Surmovičs.

Nīderlandē nav tieša aizlieguma skaidras naudas izmantošanai, toties jādeklarē darījumi, kuri pārsniedz noteiktu summu. Taču skaidras naudas darījumu slieksnis, par kuru ir jāatskaitās, ir pietiekami augsts – 25 tūkstoši eiro auto dīleriem. 15 tūkstoši preču tirgotājiem, finanšu organizācijām – naudas operācijām virs 2000 eiro.

Kā kontrolēt likuma ievērošanu

Formāli Latvijas likums šodien nepieļauj skaidras naudas izmantošanu fiziskām personām par summu, augstāku nekā 7200 eiro, veicot vienu vai vairākas transakcijas, taču šajā regulā nav norādīts nekāds laika ierobežojums.

"Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā," atbildēja Surmovičs uz jautājumu par to, vai veikals vai veikalu tīkls seko līdzi tam, par kādu summu pircējs norēķinās skaidrā naudā, jo šie darījumi summējas.

Viņš piebilda, ka šādas prasības ievērošanai visiem tirgotājiem, būtībā, jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. "Ja pašlaik nav  reāli iespējams  izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 eiro," uzsvēra Surmovičs.

Pēc Surmoviča domām, limita samazināšana skaidras naudas izmantošanai visiem bez izņēmuma liecina par to, ka atbildīgās iestādes nav spējīgas izcelt nozares, kur pastāv reāls krāpniecības risks, izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai naudas atmazgāšanas varbūtība. Savukārt, ja šādas potenciāli riskantās nozares tiktu noteiktas, skaidras naudas darījumu ierobežojumus varētu ieviest tikai tām, nevis visām personām, uzskata eksperts.

Pēc viņa domām, idejas autoriem, pirms tās virzīšanas, jāpaskaidro, kā viņi taisās to īstenot. "Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts – piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo – vienkārši nepiegādās, vai kā?" pateica Surmovičs.

Skaidras naudas aizliegums automašīnas iegādei – tas ir par daudz

Ja Latvija aizies tik tālu cīņā pret skaidras naudas izmantošanu, ka ieviesīs aizliegumu skaidras naudas operācijām, veicot transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumus, tas draud ar neērtībām pilsoņiem.

"Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?" vaicā Surmovičs.

Vēl interesantāka aina var izveidoties, ja Latvijā tiks ieviests automobiļu iegādes aizliegums par skaidru naudu, un pilsonis veic šādu darījumu Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā, kur šādu aizliegumu nav. Kā šajā gadījumā būs jārīkojas pircējam? Vai viņš varēs reģistrēt Latvijā viņa šādā veidā nopirkto automobili, vai būs jāaizpilda kaut kādi papildu papīri? Pagaidām uz šiem jautājumiem atbildes Finanšu ministrijas piedāvājumos nav.

Pēc viņa domām, ja šādi darījumi tiks atļauti, faktiski Latvijas politiķi veicinās lietuviešu auto tirgotāju ienākumu izaugsmi, vienlaikus liekot auto dīleriem reģionos pārtraukt savu darbību.

Nobeigumā Surmovičs atzīmē, ka visi šie ierobežojumi faktiski pielīdzina skaidru naudu nelegāliem līdzekļiem bez jebkādiem pierādījumiem. Tāpat viņš atgādināja par Eirokomisijas 2018. gada 13. jūnija nolēmumu par skaidras naudas operācijām: šobrīd ir nevēlami īstenot jebkādas likumdošanas iniciatīvas limitu noteikšanai ES līmenī.

247
Pēc temata
Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

12
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

12
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

4
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

4
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ