Eiro

Latvija čempione cīņā ar skaidru naudu

240
(atjaunots 08:07 23.02.2019)
Latvija var kļūt par pirmo valsti ES, kura aizliegs norēķināties par automobiļu iegādi ar skaidru naudu.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur jau ir ieviesti ierobežojumi fiziskām personām skaidras naudas izmantošanai, savukārt jaunie Finanšu ministrijas piedāvājumi, ja tie tiks atbalstīti, padarīs to par līderi cīņā ar skaidras naudas norēķiniem visā Eiropas Savienībā, raksta avīze Dienas Bizness.

Šobrīd skaidras naudas darījumu robeža Latvijā sastāda 7200 eiro, šī norma tika ieviesta 2017. gada 1. janvārī. Skaidras nauds darījumi nes sevī krāpniecības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, kā arī krāpniecības risku ar PVN. Kontrolējošās iestādes praktiski nespēj pārbaudīt šādus darījumus, to summas un datumus. Tāpēc Finanšu ministrija piedāvā samazināt šo limitu vairāk nekā divas reizes – līdz 3000 eiro. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām. Visi darījumi, kas pārsniedz šo summu, būs jāveic elektroniskā veidā. Tāpat ministrija piedāvā pilnībā aizliegt transportlīdzekļu un nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu norēķinus skaidrā naudā.

Ja šie piedāvājumi tiks ierakstīti likumdošanā, Latvija var kļūt par valsti ar visstingrākajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai, liecina ZAB BDO Law veiktais pētījums.

"Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai," pastāstīja ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

ES prakse

Vienpadsmit Eiropas Savienības valstīs nav limitu skaidras naudas operācijām, 17 valstīs tie ir ieviesti, taču to apmēri un nosacījumi atšķiras. Skaidras naudas darījumiem nav noteikti nekādi limiti Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs. "Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām," atzīmēja Surmovičs.

Pirmos skaidras naudas ierobežojumus 2008. gadā ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. "Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām," pastāstīja Surmovičs. Pēc viņa sacītā, Dānija skaitās sava veida pioniere ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. "Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus," paskaidroja Surmovičs.

Valstu sarakstā, kur tika ieviesti ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai, ietilpst arī Polija, taču šī regula attiecas tikai uz juridisko personu darījumiem.

Viszemākie limiti skaidras naudas izmantošanai ir Beļģijā un Francijā – attiecīgi 3000 un 1000 eiro. Par iemeslu tik stingriem pasākumiem kalpoja terorakti Briselē un Parīzē, pastāstīja eksperts. Tāpat Beļģijā ir aizliegtas nekustamā īpašuma operācijas ar skaidru naudu.

Ja Latvijā tiks atbalstīti Finanšu ministrijas piedāvājumi, tā kļūs par vienu no nedaudzām, kur darbojas ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai norēķiniem par nekustamā īpašuma iegādi, taču par pirmo un vienīgo valsti, kur šāds aizliegums tiks piemērots arī transportlīdzekļu tirdzniecībā, rezumēja Surmovičs.

Daudzās valstīs juridiskajām personām noteikti zemāki limiti skaidras naudas izmantošanai, nekā fiziskajām personām. Piemēram, Slovēnijā kompānija var norēķināties skaidrā naudā par summu, kas nepārsniedz 420 eiro, kamēr fiziskajām personām šī robeža sastāda 5000 eiro. analoģiska situācija ir Slovākijā: juridiskajām personām limits sastāda 5000 eiro, fiziskajām – 15 tūkstoši eiro.

Dažās valstīs pilsoņiem ir noteikti stingrāki limiti, nekā ārzemniekiem. Šādā nozīmē nacionālās valdības, var teikt, rīkojas diskriminējoši attiecībā pret saviem nodokļu maksātājiem, atzīmēja Surmovičs.

Taču daudzās valstīs fiziskajām un juridiskajām personām noteikti vienādi limiti skaidras naudas operācijām. Piemēram, Horvātijā tie ir 16 tūkstoši eiro, Čehijā – 10 500 eiro, Beļģijā – 3000 eiro.

Skaidras naudas darījumu ierobežojumu jautājumā pastāv arī dažādas nianses, atzīmēja Surmovičs. Tā, piemēram, Spānijā pastāv ierobežojumi skaidras naudas operācijām (2500 eiro), ja viena no pusēm ir darba devējs vai juridiska persona, taču nekas netiek teikts par ierobežojumiem fiziskām personām. "Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts," paskaidroja Surmovičs.

Nīderlandē nav tieša aizlieguma skaidras naudas izmantošanai, toties jādeklarē darījumi, kuri pārsniedz noteiktu summu. Taču skaidras naudas darījumu slieksnis, par kuru ir jāatskaitās, ir pietiekami augsts – 25 tūkstoši eiro auto dīleriem. 15 tūkstoši preču tirgotājiem, finanšu organizācijām – naudas operācijām virs 2000 eiro.

Kā kontrolēt likuma ievērošanu

Formāli Latvijas likums šodien nepieļauj skaidras naudas izmantošanu fiziskām personām par summu, augstāku nekā 7200 eiro, veicot vienu vai vairākas transakcijas, taču šajā regulā nav norādīts nekāds laika ierobežojums.

"Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā," atbildēja Surmovičs uz jautājumu par to, vai veikals vai veikalu tīkls seko līdzi tam, par kādu summu pircējs norēķinās skaidrā naudā, jo šie darījumi summējas.

Viņš piebilda, ka šādas prasības ievērošanai visiem tirgotājiem, būtībā, jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. "Ja pašlaik nav  reāli iespējams  izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 eiro," uzsvēra Surmovičs.

Pēc Surmoviča domām, limita samazināšana skaidras naudas izmantošanai visiem bez izņēmuma liecina par to, ka atbildīgās iestādes nav spējīgas izcelt nozares, kur pastāv reāls krāpniecības risks, izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai naudas atmazgāšanas varbūtība. Savukārt, ja šādas potenciāli riskantās nozares tiktu noteiktas, skaidras naudas darījumu ierobežojumus varētu ieviest tikai tām, nevis visām personām, uzskata eksperts.

Pēc viņa domām, idejas autoriem, pirms tās virzīšanas, jāpaskaidro, kā viņi taisās to īstenot. "Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts – piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo – vienkārši nepiegādās, vai kā?" pateica Surmovičs.

Skaidras naudas aizliegums automašīnas iegādei – tas ir par daudz

Ja Latvija aizies tik tālu cīņā pret skaidras naudas izmantošanu, ka ieviesīs aizliegumu skaidras naudas operācijām, veicot transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumus, tas draud ar neērtībām pilsoņiem.

"Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?" vaicā Surmovičs.

Vēl interesantāka aina var izveidoties, ja Latvijā tiks ieviests automobiļu iegādes aizliegums par skaidru naudu, un pilsonis veic šādu darījumu Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā, kur šādu aizliegumu nav. Kā šajā gadījumā būs jārīkojas pircējam? Vai viņš varēs reģistrēt Latvijā viņa šādā veidā nopirkto automobili, vai būs jāaizpilda kaut kādi papildu papīri? Pagaidām uz šiem jautājumiem atbildes Finanšu ministrijas piedāvājumos nav.

Pēc viņa domām, ja šādi darījumi tiks atļauti, faktiski Latvijas politiķi veicinās lietuviešu auto tirgotāju ienākumu izaugsmi, vienlaikus liekot auto dīleriem reģionos pārtraukt savu darbību.

Nobeigumā Surmovičs atzīmē, ka visi šie ierobežojumi faktiski pielīdzina skaidru naudu nelegāliem līdzekļiem bez jebkādiem pierādījumiem. Tāpat viņš atgādināja par Eirokomisijas 2018. gada 13. jūnija nolēmumu par skaidras naudas operācijām: šobrīd ir nevēlami īstenot jebkādas likumdošanas iniciatīvas limitu noteikšanai ES līmenī.

240
Pēc temata
Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

11
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

11
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

48
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
48
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta