Kaņepju lauks Aizputē. Foto no arhīva

Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro

80
(atjaunots 08:55 21.02.2019)
Dzidra Bruzgule sašutusi par prokuratūras atbildi un grasās vērsties tiesā.

RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Latvijas pensionāre Dzidra Bruzgule, kurai policija izrāvusi 363 kaņepju krūmus sakarā ar aizdomām, ka tās ir narkotiskas, pieprasīja 4089 eiro kompensāciju, taču prokuratūrā viņas prasību noraidīja, piedāvājot vien 27 eiro, raksta Latvijas Avīze.

Viļānu novada Dekšāru pagasta iedzīvotāja aprēķināja, ka viņai jāatlīdzina trīs tūkstoši eiro par morālo kaitējumu un 1089 eiro par neiegūtajām kaņepju sēklām. Pensionāre aprēķināja, ka no viena krūma var iegūt 30 gramus sēklu, kas kopumā sastādītu 10,89 kilogramus sēklu. Viens kilograms sēklu maksā 3 eiro, tātad to kopējā vērtība sastādītu 32,67 eiro. no šīm sēklām Bruzgule varētu pagatavot sviestu 1089 eiro vērtībā. Novembrī viņa vērsās ar prasību Ģenerālprokuratūrā ar prasību atlīdzināt 4089 eiro.

Savukārt prokuratūra veikusi savus aprēķinus. Pēc tās datiem, viens kilograms kaņepju sēklu maksā ap 2 eiro. prokurors noteica gala cenu par kilogramu 2,5 eiro apmērā – aritmētiski vidējais starp tirgus cenu un to, kuru nosaukusi pensionāre. Tādējādi iespējamās kompensācijas summa sastādīja 27,23 eiro.

Prokurors pamatoja šo lēmumu ar to, ka policisti nav pārkāpuši Kriminālprocesuālo likumu un citus normatīvos aktus, taču, ņemot vērā faktu, ka kaņepju konfiscēšana nebija pamatota, pensionārei izmaksās kompensāciju par neiegūtajām sēklām. Par sviestu, kuru pensionāre neizgatavoja no konfiscētajām sēklām, likumā nav paredzēta zaudējumu atlīdzināšana. Prokuratūrā atzīmēja, ka kratīšana tika veikta uz likumīga pamata. Turklāt sievietei pats personīgi atvainojies Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieks, un izrautos krūmus atveda paši policisti.

Dzintra Bruzgule jau iepriekš teikusi, ka turpinās kultivēt kaņepes: "Kā man viņas augušas, tā man viņas augs, es nekur nebēgšu, neslēpšos." Tagad viņa grasās vērsties tiesā.

80
Pēc temata
Pircējus iepriecināja kaņepju "gotiņa"
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lai nesatrauktu pensionāres: Valsts policija mainīs kaņepju ekspertīzi
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

3
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

3
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību