Kaņepju lauks Aizputē. Foto no arhīva

Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro

83
(atjaunots 08:55 21.02.2019)
Dzidra Bruzgule sašutusi par prokuratūras atbildi un grasās vērsties tiesā.

RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Latvijas pensionāre Dzidra Bruzgule, kurai policija izrāvusi 363 kaņepju krūmus sakarā ar aizdomām, ka tās ir narkotiskas, pieprasīja 4089 eiro kompensāciju, taču prokuratūrā viņas prasību noraidīja, piedāvājot vien 27 eiro, raksta Latvijas Avīze.

Viļānu novada Dekšāru pagasta iedzīvotāja aprēķināja, ka viņai jāatlīdzina trīs tūkstoši eiro par morālo kaitējumu un 1089 eiro par neiegūtajām kaņepju sēklām. Pensionāre aprēķināja, ka no viena krūma var iegūt 30 gramus sēklu, kas kopumā sastādītu 10,89 kilogramus sēklu. Viens kilograms sēklu maksā 3 eiro, tātad to kopējā vērtība sastādītu 32,67 eiro. no šīm sēklām Bruzgule varētu pagatavot sviestu 1089 eiro vērtībā. Novembrī viņa vērsās ar prasību Ģenerālprokuratūrā ar prasību atlīdzināt 4089 eiro.

Savukārt prokuratūra veikusi savus aprēķinus. Pēc tās datiem, viens kilograms kaņepju sēklu maksā ap 2 eiro. prokurors noteica gala cenu par kilogramu 2,5 eiro apmērā – aritmētiski vidējais starp tirgus cenu un to, kuru nosaukusi pensionāre. Tādējādi iespējamās kompensācijas summa sastādīja 27,23 eiro.

Prokurors pamatoja šo lēmumu ar to, ka policisti nav pārkāpuši Kriminālprocesuālo likumu un citus normatīvos aktus, taču, ņemot vērā faktu, ka kaņepju konfiscēšana nebija pamatota, pensionārei izmaksās kompensāciju par neiegūtajām sēklām. Par sviestu, kuru pensionāre neizgatavoja no konfiscētajām sēklām, likumā nav paredzēta zaudējumu atlīdzināšana. Prokuratūrā atzīmēja, ka kratīšana tika veikta uz likumīga pamata. Turklāt sievietei pats personīgi atvainojies Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieks, un izrautos krūmus atveda paši policisti.

Dzintra Bruzgule jau iepriekš teikusi, ka turpinās kultivēt kaņepes: "Kā man viņas augušas, tā man viņas augs, es nekur nebēgšu, neslēpšos." Tagad viņa grasās vērsties tiesā.

83
Pēc temata
Pircējus iepriecināja kaņepju "gotiņa"
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lai nesatrauktu pensionāres: Valsts policija mainīs kaņepju ekspertīzi

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

8
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

8
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

11
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

11
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem