Egils Levits

"Un Levits mums rādīja ceļu, kurp iet": ironiskas piezīmes par prezidenta kandidātu

266
(atjaunots 10:25 20.02.2019)
Egila Levita izvirzīšana Latvijas prezidenta postenim radījusi karstas diskusijas ne tikai politisko spēku aprindās, bet arī iedzīvotāju vidū: dažs labs uzskata, ka tā ir teju vai labākā izvēle valstij, cits dēvē procesu par "levitāciju" un pat "personības kultu".

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Politiskie spēki Latvijā nesteidz ar jauniem kandidātiem prezidenta postenim. Līdztekus tiek apspriesta iespēja izvirzīt vienotu kandidātu no valdošās koalīcijas. Pagaidām tiek nopietni izvērtēta tikai viena kandidatūra – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņu gatavas atbalstīt vismaz divas partijas – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija.

Liesmas vēl uzpūta ziņa par to, ka Egila Levita kandidatūru atbalsta sabiedrībā pazīstami cilvēki, apvienojušies pilsoniskā iniciatīvā "Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu".

"Levits ir augstas raudzes profesionālis, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kurš ilgstoši ir devis ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai," – uzsver aicinājuma autori, ko parakstījuši vairāk nekā simt dažādu jomu pārstāvji.

Taču aicinājums tikai sasmīdinājis daļu latviešu inteliģences, kuri tajā saskatījuši pat padomju pagātnes atbalsis.

​"Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne..(c) Māra Zālīte, žurnāls Karogs, 1949? Nē, Delfi, 2019", - Twitter tīklā par "slavenu cilvēku" slavasdziesmām ironizēja Jānis Taurēns.

Citam sociālā tīkla apmeklētājam jaunā kandidāta uzvārds pat atgādinājis vispasaules proletariāta vadoni Vladimiru Ļeņinu.

​"Mēs negaisos gājām uz sauli un brīvi, un Levits mums rādīja ceļu, kurp iet..." – PSRS himnas vārdus atsauca atmiņā Viesturs Lācis.

Neskatoties uz "atbalsta vēstuļu" nosodījumu, komentētāji atzīmēja, ka pagaidām Levita kandidatūra, iespējams, ir labākā.

​"Es ceru, ka mums beidzot atkal būs Prezidents, par kuru nebūs kauns, bet gan lepnums," – atzīmēja Kaija Skujiņa.

​"Pēc Bērziņa "sen neesat sisti, ja?" un Vējoņa "Ai spīk angliš verī gūd" Levits tiešām nav slikts kandidāts. Bet pag, vai tad šobrīd vēl kāds cits nopietni ir pieteikts?" – citā diskusijā pavaicāja Janis Nezināmais.

Par devīzi "Levits – mūsu gaisma" daži pat sagatavojuši logotipu.

​"Es tikai gribētu atgādināt par kādu savu tvītu pirms 4 gadiem," – palepojās Edgars Eglītis, kurš publikāciju papildinājis ar tēmturiem #Levits #LevituParPrezidentu #LevitsMūsuGaisma.

Taču daži sociālo tīklu lietotāji Levita kandidatūru un viņa uzskatus vērtēja skeptiski. Piemēram, Jānis Jānis Liksts pat izveidoja aptauju "Vai tev ir pilnīgi skaidrs, kas ir Egils Levits un ko viņš dara?".

Pagaidām aptaujas rezultāti liecina, ka 79% respondentu nav skaidrs, kas ir Levits un ko viņš dara.

Savukārt izdevniecība "Apvārsnis" atgādināja, ka Egils Levits, iespējams, atbalsta bēgļu uzņemšanu valstī.

​"Kur nu vēl izcilāku aizvietojošās imigrācijas atbalstītāju atrast," – neapmierināti atzīmēja izdevniecības "Apvārsnis" pārstāvji, pievienojot saiti uz materiālu par to, ka Latvijas Satversme neliedz uzņemt bēgļus.

"Atbalsta vēstuli" nosodīja arī Jānis Polis – viņam tā atgādina personības kultu.

​"Ja atminas, ko tik "sabiedrībā pazīstami cilvēki" pie mums ar vēstulēm savulaik nav atbalstījuši (Haritonovs, ātrie kredīti), nav jābrīnās, ka steidz slavināt arī kungu, kurš reiz izlēma, ka Latvijas konstitūcija ir viņa pierakstu blociņš. Esi sveicināts, personības kults," – Levitu un viņa atbalsta grupu kritizēja Jānis Polis.

​"Iebilst pret Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatā jau ir pretvalstiski?" – ironiski apjautājās Gints Knoks.

Diskusijā, ko aizsāka Ginta Knoksa publikācija, dzimis termins, kas, šķiet, visspilgtāk apraksta Egila Levita kandidatūras apspriešanu.

​"Mani ļoti mulsina sliktā nozīmē visa šī Levitācija. Demotivē Levitu uztvert nopietni. Tāds pulvera pārāk bieža reklamēšana," – uzsvēra literatūras skolotāja Iveta Ratinika.

​"Kārtējais "zoodārza" prezidents," – skumji secināja Jānis Bērziņš, atgādinot par politiskās elites slepeno tikšanos Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kad Latvijas prezidenta postenim tika izvirzīts ķirurgs-traumatologs Valdis Zatlers.

Atgādināsim, ka pašreizējā Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras noslēdzas 7. jūlijā. Nākamo valsts vadītāju Saeima izvēlēsies maija beigās vai aprīļa sākumā, jo prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanas šogad noritēs gandrīz vienlaicīgi.

266
Pēc temata
Saeima sākusi meklēt jaunu prezidentu: Vējoņa izredzes palikt uz otru termiņu ir nelielas
Kariņš pastāstīja, kādu viņš redz jauno Latvijas prezidentu
Latvija ir gatava spert soli pretī tautas prezidenta vēlēšanām
Kariņš pastāstīja, ko vēlētos redzēt Latvijas prezidenta amatā

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

4
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

4
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

8
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

8
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem