Brāļu kapos Rīgā

Cukura lieta ir slēgta: "latviešu varoni" var apglabāt Brāļu kapos

194
(atjaunots 09:42 15.02.2019)
Diskusija par leģendārā latviešu lidotāja un iespējamā kara noziedznieka Herberta Cukura pārapbedīšanu Brāļu kapos Rīgā atsākas ar jaunu spēku: pērnā gada oktobrī Ģenerālprokuratūra izbeidza krimināllietu par viņa iespējamo dalību Holokaustā.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Krimināllieta par Herberta Cukura iespējamās dalības faktu ebreju iznīcināšanā tika uzsākta 2006. gadā. Izmeklēšana tika veikta pēc Latvijas Krimināllikuma 71. panta – "genocīds", un lūk pēc divpadsmit gadiem lietā uzlikts punkts: Latvijas Ģenerālprokuratūra neatrada Herberta Cukura rīcībā nozieguma sastāvu.

Sakarā ar kriminālprocesa izbeigšanu leģendārā latviešu lidotāja radinieki var atjaunot cīņu par to, lai Herberts Cukurs tiktu pārapbedīts Brāļu kapos Rīgā, raksta la.lv

"H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča slēdzienā.

"Nav runa par to, vai viņam var ko pārmest vai nevar pārmest, bet par to, vai viņam var ko pierādīt. Esam izvērtējuši šo lietu, cik nu labi to pēc gandrīz 80 gadiem iespējams izdarīt. Līdz ar to, vismaz manā skatījumā, dalība genocīdā viņam nav pierādāma. Nav konstatējams ne noziedzīga nodarījuma sastāvs, ne tā objektīvā, ne subjektīvā puse," norāda sarunā prokurors Zelčs, kurš pārņēma Cukura lietu no sava kolēģa, kurš ar to nodarbojies iepriekš.

Lietas izskatīšanas laikā prokuratūra veica starptautiskus pieprasījumus tiesiskas palīdzības sniegšanai dažādās valstīs. No vecām izmeklēšanām tapa zināms, ka 1969. gadā Latvijas PSR VDK iesāka lietu pret Cukuru, taču 1982. gadā tā tika nosūtīta uzglabāšanai PSRS VDK 10. pārvaldes arhīvā,

Ulmanis. Foto no arhīva
© Foto : wikipedia / Unknown photographer : Portrait of Latvian Prime Minister and President Karlis Ulmanis

"Viņi mums atsūtīja vairākus materiālus, izrakstus, liecības, kā var saprast, no Krievijas Federālā drošības dienesta arhīva. Tie dokumenti ir bez jebkāda paskaidrojuma, no kuras lietas tie nāk, bez jebkādiem aprakstiem, bez skaidrojuma, kādā sakarā tie sagatavoti. Nopratināšanas protokoli bez parakstiem, kopiju veidā – maigi izsakoties, tādi savādi," norāda prokurors.

Krievijas atsūtītie VDK dokumenti saturēja praktiski tikai vispārējus deklaratīvus apgalvojumus, un pat nav skaidrs, pats liecinieks tas, kurš stāsta, nerunājot jau par apstākļiem un iemesliem, kuru laikā šīs liecības tika sniegtas. Pēc Latvijas kriminālprocesuālā likuma šādi virspusīgi materiāli kā pierādījumi netiek vērtēti.

Kopš 2012. gada vairākkārt tika pieprasīta tiesiska palīdzība no Izraēlas, taču no turienes vispār netika saņemta atbilde. Samērā daudz dokumentu atsūtīja Brazīlija, kur Cukurs kopā ar ģimeni dzīvoja no 1946. gada. 1960. gados Brazīlijas ebreju organizācijas centās panākt Cukura izdošanu kā kara noziedznieku. Vietējā policija toreiz veica izmeklēšanu, un Cukurs pats brīvprātīgi vairākkārt gāja sniegt liecību, raksta portāls la.lv.

"Šīs izmeklēšanas un atsūtīto dokumentu kvintesence ir, ka nav saskatāms nekas tāds, ko Cukuram varētu inkriminēt," saka prokurors Zelčs.

Kā zināms, 1941. gada vasaras beigās Cukurs brīvprātīgi iestājās Viktora Arāja sodīšanas komandā. Tieši Arāja brigāde 1941. gada beigās piedalījās Rīgas geto iemītnieku iznīcināšanā Rumbulā un citās līdzīgās akcijās.

2011. gadā jau tika rosināts jautājums par Herberta Cukura pārapbedīšanu kā kara dalībnieku par Latvijas neatkarību 1919. – 1920. gadā. Taču rekomendācijas formā Latvijas prezidenta vēsturnieku komisija pauda viedokli, ka no morālā viedokļa to nebūtu vēlams darīt.

Uz jautājumu, vai pati par sevi dalība Arāja komandā var liecināt par noziegumu, prokurors Zelčs atbildēja noliedzoši. "Nē, to nevar automātiski traktēt kā noziegumu. Jābūt konkrētām, pierādītām darbībām," pateica viņš.

Savukārt Herberta Cukura Brazīlijā dzīvojošā meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto Ģenerālprokuratūras lēmumu par lietas slēgšanu izskata kā juridisku situācijas vērtējumu, kurš atcel morālos šķēršļus tam, lai tēvs tiktu apglabāts Brāļu kapos.

Taču Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, kura nodarbojas ar Brāļu kapu apsaimniekošanu, paskaidroja, ka pagaidām pie viņa ar šādiem lūgumiem neviens nav vērsies. Un ar Ģenerālprokuratūras lēmumu viņš arī pagaidām nav iepazinies. Aģentūra var uzsākt darbu tikai pēc tam, kad visi dokumenti būs kārtībā. Galvenais – tiks izvērtēta Cukura kā karavīra, kā kara dalībnieka loma, par neatkarību un par viņa nopelniem tajā.

"Tādas lietas mēs skatām ļoti skrupulozi. Par tādiem kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lavenieks, kā Rūdolfs Bangerskis vai Vilis Janums ir skaidrs. Cukura lietu mēs neesam pētījuši," atzīmēja sarunā ar žurnālistiem Guntis Gailītis.

Atgādināsim, ka 2011. gadā Cukura meita jau bija paziņojusi par savu vēlmi pārapbedīt savu tēvu Brāļu kapos Rīgā, taču, ja tas nav iespējams, tad "viņš atradīsies tur, kur šobrīd – kapos, kur kopā ar viņu atrodas tūkstošiem brazīliešu". Toreiz par labu pārapbedīšanai izteicās Kara muzejs, Nacionālā aviācijas biedrība, Brāļu kapu komiteja un Oficieru apvienība. Savukārt, Prezidenta vēsturnieku komisija un Rīgas mērs iestājās pret.

Cukurs piedalījās cīņā par Latvijas neatkarību, tāpēc formāli ir pamats viņa apbedīšanai Brāļu kapos. Tā, piemēram, 1920. gadu sākumā Cukurs izveidoja militāro karjeru, izceļoties kaujās ar boļševikiem. Vēlāk viņš ieguva plašu popularitāti kā drosmīgs lidotājs un aviācijas instruktors.

Taču nacistu okupācijas laikā Cukurs, pēc atsevišķām liecībām, piedalījās Holokausta īstenošanā. 1965. gadā Urugvajā viņu nogalināja Izraēlas Mossad specdienesta aģenti. Saskaņā ar Izraēlas specdienesta oficiālo versiju, apšaudes komandas SD oficieri Cukuru izsekoja Urugvajā brīnumainā kārtā izdzīvojušais Rīgas geto ebrejs, kurā viņš pazaudēja visu savu ģimeni.

194
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija