Brāļu kapos Rīgā

Cukura lieta ir slēgta: "latviešu varoni" var apglabāt Brāļu kapos

191
(atjaunots 09:42 15.02.2019)
Diskusija par leģendārā latviešu lidotāja un iespējamā kara noziedznieka Herberta Cukura pārapbedīšanu Brāļu kapos Rīgā atsākas ar jaunu spēku: pērnā gada oktobrī Ģenerālprokuratūra izbeidza krimināllietu par viņa iespējamo dalību Holokaustā.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Krimināllieta par Herberta Cukura iespējamās dalības faktu ebreju iznīcināšanā tika uzsākta 2006. gadā. Izmeklēšana tika veikta pēc Latvijas Krimināllikuma 71. panta – "genocīds", un lūk pēc divpadsmit gadiem lietā uzlikts punkts: Latvijas Ģenerālprokuratūra neatrada Herberta Cukura rīcībā nozieguma sastāvu.

Sakarā ar kriminālprocesa izbeigšanu leģendārā latviešu lidotāja radinieki var atjaunot cīņu par to, lai Herberts Cukurs tiktu pārapbedīts Brāļu kapos Rīgā, raksta la.lv

"H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča slēdzienā.

"Nav runa par to, vai viņam var ko pārmest vai nevar pārmest, bet par to, vai viņam var ko pierādīt. Esam izvērtējuši šo lietu, cik nu labi to pēc gandrīz 80 gadiem iespējams izdarīt. Līdz ar to, vismaz manā skatījumā, dalība genocīdā viņam nav pierādāma. Nav konstatējams ne noziedzīga nodarījuma sastāvs, ne tā objektīvā, ne subjektīvā puse," norāda sarunā prokurors Zelčs, kurš pārņēma Cukura lietu no sava kolēģa, kurš ar to nodarbojies iepriekš.

Lietas izskatīšanas laikā prokuratūra veica starptautiskus pieprasījumus tiesiskas palīdzības sniegšanai dažādās valstīs. No vecām izmeklēšanām tapa zināms, ka 1969. gadā Latvijas PSR VDK iesāka lietu pret Cukuru, taču 1982. gadā tā tika nosūtīta uzglabāšanai PSRS VDK 10. pārvaldes arhīvā,

Ulmanis. Foto no arhīva
© Foto : wikipedia / Unknown photographer : Portrait of Latvian Prime Minister and President Karlis Ulmanis

"Viņi mums atsūtīja vairākus materiālus, izrakstus, liecības, kā var saprast, no Krievijas Federālā drošības dienesta arhīva. Tie dokumenti ir bez jebkāda paskaidrojuma, no kuras lietas tie nāk, bez jebkādiem aprakstiem, bez skaidrojuma, kādā sakarā tie sagatavoti. Nopratināšanas protokoli bez parakstiem, kopiju veidā – maigi izsakoties, tādi savādi," norāda prokurors.

Krievijas atsūtītie VDK dokumenti saturēja praktiski tikai vispārējus deklaratīvus apgalvojumus, un pat nav skaidrs, pats liecinieks tas, kurš stāsta, nerunājot jau par apstākļiem un iemesliem, kuru laikā šīs liecības tika sniegtas. Pēc Latvijas kriminālprocesuālā likuma šādi virspusīgi materiāli kā pierādījumi netiek vērtēti.

Kopš 2012. gada vairākkārt tika pieprasīta tiesiska palīdzība no Izraēlas, taču no turienes vispār netika saņemta atbilde. Samērā daudz dokumentu atsūtīja Brazīlija, kur Cukurs kopā ar ģimeni dzīvoja no 1946. gada. 1960. gados Brazīlijas ebreju organizācijas centās panākt Cukura izdošanu kā kara noziedznieku. Vietējā policija toreiz veica izmeklēšanu, un Cukurs pats brīvprātīgi vairākkārt gāja sniegt liecību, raksta portāls la.lv.

"Šīs izmeklēšanas un atsūtīto dokumentu kvintesence ir, ka nav saskatāms nekas tāds, ko Cukuram varētu inkriminēt," saka prokurors Zelčs.

Kā zināms, 1941. gada vasaras beigās Cukurs brīvprātīgi iestājās Viktora Arāja sodīšanas komandā. Tieši Arāja brigāde 1941. gada beigās piedalījās Rīgas geto iemītnieku iznīcināšanā Rumbulā un citās līdzīgās akcijās.

2011. gadā jau tika rosināts jautājums par Herberta Cukura pārapbedīšanu kā kara dalībnieku par Latvijas neatkarību 1919. – 1920. gadā. Taču rekomendācijas formā Latvijas prezidenta vēsturnieku komisija pauda viedokli, ka no morālā viedokļa to nebūtu vēlams darīt.

Uz jautājumu, vai pati par sevi dalība Arāja komandā var liecināt par noziegumu, prokurors Zelčs atbildēja noliedzoši. "Nē, to nevar automātiski traktēt kā noziegumu. Jābūt konkrētām, pierādītām darbībām," pateica viņš.

Savukārt Herberta Cukura Brazīlijā dzīvojošā meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto Ģenerālprokuratūras lēmumu par lietas slēgšanu izskata kā juridisku situācijas vērtējumu, kurš atcel morālos šķēršļus tam, lai tēvs tiktu apglabāts Brāļu kapos.

Taču Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, kura nodarbojas ar Brāļu kapu apsaimniekošanu, paskaidroja, ka pagaidām pie viņa ar šādiem lūgumiem neviens nav vērsies. Un ar Ģenerālprokuratūras lēmumu viņš arī pagaidām nav iepazinies. Aģentūra var uzsākt darbu tikai pēc tam, kad visi dokumenti būs kārtībā. Galvenais – tiks izvērtēta Cukura kā karavīra, kā kara dalībnieka loma, par neatkarību un par viņa nopelniem tajā.

"Tādas lietas mēs skatām ļoti skrupulozi. Par tādiem kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lavenieks, kā Rūdolfs Bangerskis vai Vilis Janums ir skaidrs. Cukura lietu mēs neesam pētījuši," atzīmēja sarunā ar žurnālistiem Guntis Gailītis.

Atgādināsim, ka 2011. gadā Cukura meita jau bija paziņojusi par savu vēlmi pārapbedīt savu tēvu Brāļu kapos Rīgā, taču, ja tas nav iespējams, tad "viņš atradīsies tur, kur šobrīd – kapos, kur kopā ar viņu atrodas tūkstošiem brazīliešu". Toreiz par labu pārapbedīšanai izteicās Kara muzejs, Nacionālā aviācijas biedrība, Brāļu kapu komiteja un Oficieru apvienība. Savukārt, Prezidenta vēsturnieku komisija un Rīgas mērs iestājās pret.

Cukurs piedalījās cīņā par Latvijas neatkarību, tāpēc formāli ir pamats viņa apbedīšanai Brāļu kapos. Tā, piemēram, 1920. gadu sākumā Cukurs izveidoja militāro karjeru, izceļoties kaujās ar boļševikiem. Vēlāk viņš ieguva plašu popularitāti kā drosmīgs lidotājs un aviācijas instruktors.

Taču nacistu okupācijas laikā Cukurs, pēc atsevišķām liecībām, piedalījās Holokausta īstenošanā. 1965. gadā Urugvajā viņu nogalināja Izraēlas Mossad specdienesta aģenti. Saskaņā ar Izraēlas specdienesta oficiālo versiju, apšaudes komandas SD oficieri Cukuru izsekoja Urugvajā brīnumainā kārtā izdzīvojušais Rīgas geto ebrejs, kurā viņš pazaudēja visu savu ģimeni.

191
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Autobuss, foto no arhīva

Runājiet saprotamā valodā un nefilmējiet: Rīgas satiksmes kontrolieri sagrāb bezbiļetnieku

12
(atjaunots 17:26 09.07.2020)
"Rīgas satiksmes" darbinieki skarbi sagrāba un piespieda pie zemes bezbiļetnieku, un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties situācijā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kādas Facebook lietotājas lapā parādījies video, kurā "Rīgas satiksmes" kontrolieri veic vīrieša aizturēšanu, kurš brauca sabiedriskajā transportā bez biļetes, vēsta Mixnews.lv.

Intervijā portālam Mixnews.lv notikuma aculieciniece Anna, kura arī ir video autore, pastāstīja, ka gāja no darba uz mājām un pieturā ieraudzīja šo vardarbības ainu. Viņa atzīmē, ka situācija viņai šķitusi ārkārtīgi neadekvāta.

Cilvēks, kuru kontrolieri bija sagrābuši, nebija piedzēries, pēc Annas sacītā, nebija nemierīgs, taču viņu sagrāba, nogāza uz zemes un sāka iedvest, ka viņam nav biļetes, ka viņam bija jāiziet no transporta.

Divi vīrieši, kuri bija sagrābuši pasažieri bez biļetes, runāja krieviski, klātesošā sieviete no "Rīgas satiksme" runāja latviski.

Jaunietis, kurš iekļuva nepatikšanās, guļot uz zemes apgalvoja, ka viņu ir izstūmuši no transporta. Sagrābēji savukārt centās viņu pārliecināt, ka viņš ir agresīvs un bīstams. Visa šī saruna ir dzirdama videoierakstā.

Annai kontrolieri sākumā paskaidroja, ka bezbiļetnieks nereaģēja uz viņu lūgumiem pamest sabiedrisko transportu. Bet pēc tam metās skaidrot viņai pašai, ka nevajag filmēt šo ainu, ka policiju viņi jau ir izsaukuši un vispār viņai ir jārunā "saprotamā valsts valodā".

Savukārt Anna uzstāja, ka viņiem nav tiesību šādi sagrābt cilvēku un viņai ir tiesības filmēt šādas pretlikumīgas aizturēšanas ainu.

Uz zemes gulošais cilvēks tikmēr teica, ka viņš ir adekvāts un viņam esot labs darbs.

Radio Baltkom vērsās pēc paskaidrojumiem pie "Rīgas satiksmes".

Tur pateica, ka maz ar to, ka jaunietis, kuru sagrāba, brauca bez biļetes, viņš vēl arī iesita kontrolierim pa seju un krūtīm. Un vispār viņš jau ne pirmo reizi nonāk policijas redzeslokā.

Pēc "Rīgas satiksmes" pārstāves Baibas Bartaševičas sacītā, sakarā ar incidentu jau ir ierosinātas divas administratīvās lietas.

12
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Visiem nāksies maksāt 1,15 eiro: atlaides maršruta autobusiem Rīgā ir atceltas
Sākot ar februāri par zvanu "Rīgas satiksmei" būs jāmaksā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

18
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

18
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās