Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele

Ministre: Latvijai nav jāārstē savi emigranti bez maksas

995
(atjaunots 15:17 14.02.2019)
Jaunā veselības ministre zina, kur ņemt naudu Latvijas iedzīvotāju medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai.

RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Viena no iespējām papildināt Latvijas veselības aprūpes nozares budžetu ir "piestādīt rēķinu" par emigrantu ārstēšanu, uzskata Veselības ministrijas jaunā vadītāja Ilze Viņķele, vēsta LTV.

Ministre paskaidroja, ka tūkstošiem Latvijas pilsoņu dzīvo ārzemēs, strādā tur, maksā nodokļus, taču nereti izvēlas ārstēties Latvijā. Savu vārdu apstiprināšanai ministre minēja statistikas datus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) bāzē reģistrēti 2,2 miljoni iedzīvotāju, taču tautas skaitīšanas rezultāti rāda pavisam citus skaitļus. "Saliekot kopā - 400 tūkstoši [cilvēku] dzīvo ārpus Latvijas. No tiem 70 tūkstoši ir PMLP deklarējušies kā citas valsts nodokļu rezidenti. Savukārt 130 tūkstoši pērn vismaz vienu reizi ir izmantojuši Latvijā apmaksātus veselības pakalpojumus," - pateica Viņķele. Iznāk, ka Latvijas nodokļu maksātāji apmaksā medicīnas pakalpojumus arī tiem, kas aizbraucis uz ārzemēm un maksā nodokļus tur, pateica ministre.

"Latvija var izrakstīt rēķinu par pakalpojumiem tai valstij, kur tiek maksāti nodokļi. Tas netiek praktizēts," - pateica Viņķele. Pēc viņas sacītā, Latvija nomaksājusi 8-9 miljonus eiro citām Eiropas Savienības valstīm, kur tās pilsoņi ir saņēmuši medicīnas pakalpojumus.

Viņķele uzstāj, ka valstij jāveic darbs ar mērķi, lai latvieši, kuri maksā nodokļus citās valstīs, reģistrējas PMLP.

"Jautājums - kādēļ mēs neesam izdarījuši šo mājasdarbu? Kādēļ 400 tūkstoši maksā nodokļus citā valstī, lai arī likums liek viņiem deklarēties? Šādā ceļā mēs varētu dabūt 12 miljonus eiro," - paziņoja ministre.

Tāpat viņa kārtējo reizi uzsvēra, ka uzskata medicīnas pakalpojumu iedalīšanu Latvijā divos grozos par nepieļaujamu.

"Tā ir dalīšana pirmās un otrās klases cilvēkos un ārstu padarīšana par nodokļu inspektoriem. Es ceru pārliecināt kolēģus, ka jāatsakās no idejas par diviem groziem," - pateica Viņķele.

Kopš 1. janvāra Latvijā bija jāstājas spēkā tā dēvētajai divu grozu sistēmai, kura saista piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem ar sociālā nodokļa nomaksu. Taču atbildīgās iestādes nespēja sakārtot datubāžu darbu, tādēļ reformu nolēma atlikt uz pusgadu.

Attiecīgu likumprojektu Saeima steidzamā kārtā apstiprināja 17. janvārī, savukārt 22. janvārī to izsludināja Raimonds Vējonis.

995
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši veselības aprūpes sistēmas problēmu cēloni
Skrieniet pie ārsta, kamēr buksē veselības aprūpes sistēma
Latvijas karogs

Bija problēmas ar vīzām: kikbokseris no Latvijas pastāstīja, kādēļ gribēja iegūt pilsonību

1
(atjaunots 12:05 25.05.2020)
Bez Latvijas pilsonības kikbokserim Zauram Džavadovam bijušas problēmas ar vīzām un viņš jutās Latvijā kā viesis, lai gan dzīvo Latvijā visu mūžu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Zaurs Džavadovs ir azerbaidžāņu izcelsmes Latvijas kikbokseris. Viņš ir izcīnījis Latvijas, Baltijas, Eiropas čempiona titulu, savukārt 2017. gadā kļuva par pasaules čempionu svara kategorijā līdz 77 kilogramiem. Viņam pietrūka tikai viena lieta – Latvijas pilsoņa pase.

Radio Baltkom intervijā Džavadovs pastāstīja par to, kādēļ vēlējās iegūt pilsonību, un kādas privilēģijas viņam ir šobrīd, esot jau pilsonim.

Pēc sportista sacītā, pirms viņš saņēma kāroto pasi, pēc katras cīņas viņš pacēla virs galvas Latvijas karogu, taču nejutās kā Latvijas valstspiederīgais. Džavadovs atzīmē, ka bija viesis Latvijā, lai gan visu dzīvi dzīvo šajā valstī un ļoti mīl to.

Turklāt pilsonības trūkums izraisīja virkni problēmu ar vīzām treniņu un sacensību laikā. Ar Latvijas pilsoņa pasi ar to visu kļuva daudz vieglāk – parādījās iespēja nokļūt daudzās valstīs bez vīzas noformēšanas.

Kikbokseris uzsvēra, ka ļoti mīl Latviju. viņš atzīmēja valsts unikālo dabu, brīnišķīgo jūru, pateica, ka Latvijā ir visskaistākie cilvēki.

Taču pats galvenais – sportists padalījās, ka viņam esot labi dzīvot Latvijā, lai gan problēmas valstī neapšaubāmi pastāv. Taču, pēc Džavadova domām, šīs problēmas nav lielas, kā jau pati Latvija.

Turklāt kikbokseris pievērsa uzmanību tam, ka valsts – tā ir viena lieta, savukārt valsts aparāts – pavisam cita.

Dokumenta spēks

Atgādināsim, ka 2019. gadā Latvijas pase tika iekļauta desmit ietekmīgāko pasaules pasu sarakstā pēc Šveices konsultāciju kompānijas Henley & Partners Pasaules pasu reitinga versijas.

Latvijas pilsoņa pase, kura sniedz iespēju ieceļot bez vīzas 180 valstīs, šajā indeksā ierindojās 9. vietā kopā ar Lietuvu. Igaunija atpalika par vienu valsti no saviem kaimiņiem un ieņēma 11. vietu ar iespēju apmeklēt bez vīzas 179 valstis.

Pirmo vietu savā starpā dala trīs valstis – Japāna, Dienvidkoreja un Singapūra. Šo pasu turētāji bez vīzas (vai ar tās noformēšanu ierašanās brīdī) var apmeklēt 189 pasaules valstis.

Otrajā vietā ar 188 valstīm izrādījās Vācija (tās pilsoņi zaudējuši tiesības ieceļot bez vīzas Uzbekistānā), līderu trijnieku noslēdz Dānija, Itālija, Somija, Francija un Zviedrija (187 valstis).

1
Tagi:
pilsonība, Latvija
Pēc temata
Latvijas labākais futbolists nolēmis pieņemt Polijas pilsonību
Eurostat: kam vajadzīga Latvijas pilsonība
Citas valsts pasi var saglabāt: Putins parakstījis likumu par KF pilsonības saņemšanu
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Meitene uz gājēju pārejas

Neregulējamās gājēju pārejas modernizēs: Rīgas dome uzsākusi darbus

6
(atjaunots 10:54 25.05.2020)
Gājēju un velosipēdistu drošībai neregulējamās gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem; kur jau ir uzsākti labiekārtošanas darbi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Ceļu satiksmes un gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis plānu, kā padarīt drošākas neregulējamās gājēju pārejas, raksta jauns.lv.

Drīzumā gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem, savukārt braucamās daļas atsevišķās vietās tika sašaurinātas, lai maksimāli samazinātu bīstamību gājējiem.

Labiekārtošanas darbi jau ir uzsākti Mārupes, Kalnciema, Dzelzavas, Braslas, Bāriņu un Bebru ielā, kā arī Kurzemes prospektā.

Lai gājējiem un velosipēdistiem būtu vieglāk nokļūt no Vanšu tilta centrā, uzsākta neregulējamās gājēju pārejas izveidošana Citadeles ielā pie Krišjāņa Valdemāra ielas.

Neskaitot to, turpinās apmaļu nolīdzināšanas darbi, lai padarītu ērtāku pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, mātēm ar bērnu ratiem un velosipēdistiem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Videonovērošana Bolderājā jau ir devusi rezultātus
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās