Sabojāts ceļš. Foto no arhīva

Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem

98
(atjaunots 13:47 14.02.2019)
Katru gadu Rīgas ielās parādās bedres, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska.

RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Ik stundu Rīgas domes Satiksmes departaments saņem 8-10 sūdzības par bedrēm, vēsta Latvijas Radio.

Rīgas ceļu slikto kvalitāti vakar uz savas ādas izjuta premjerministrs Krišjānis Kariņš un Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa: Krūmiņas automobilis iebrauca bedrē un pārsita riepu, savukārt premjers pasūdzējās, ka "bedraino ielu dēļ teju vai plombas krīt ārā no zobiem."

Bedres Rīgas ielās parādās katru gadu, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pēc viņas sacītā, abos Daugavas krastos ceļu apkalpošanas kompānijas mobilizējušas visus spēkus un strādā 24 stundas diennaktī, lai aizlāpītu bedres, taču tās parādās ātrāks, nekā tā ir iespējams aizlāpīt. Šī iemesla dēļ uz Zemitāna tilta nolemts ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Analoģiski lēmumi pieņemti attiecībā uz Jaunciema gatvi un Viestura prospektu.

Kopš gada sākuma Rīgas dome iztērējusi bedru likvidēšanai vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, izremontējot vairāk nekā 13 tūkstošus kvadrātmetru bedru. Taču Rīgas noalgotie darbu veicēji netiek galā ar pienākumiem, atzīst Ahuna-Ozola.

Piektdien, 15. februārī, notiks Rīgas domes Satiksmes komitejas ārkārtas sēde, kurā tiks izvērtēti Valsts kontroles revīzijas rezultāti par Rīgas domes nelietderīgajiem tēriņiem infrastruktūras attīstībai.

Bedru skaits Latvijā ir kļuvis mazāks

Kopumā situācija ar bedrēm Latvijas mērogā neatšķiras no iepriekšējā gada, savukārt vietas, kur parādīsies bedres, parasti ir iepriekš zināmas, pateica valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.

Pēc viņas sacītā, vissliktāk ceļus ietekmē mainīgie laikapstākļi – atkusnis dienā un sals naktī.

Viņa atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā galveno valsts ceļu remontdarbos tika ieguldīti arī eirofondu līdzekļi. Tāpēc bedru skaits uz valsts autoceļiem samazinājies divas reizes, salīdzinot ar 2007. gadu. Taču, Kononova atzīst, ka sliktā tehniskā stāvoklī atrodas apmēram 5 tūkstoši kilometru ceļu, lielākā daļa no tiem ir grants ceļi.

Situāciju Rīgā viņa nosauca par piemēru tam, kas notiek, ja ceļi netiek laikus remontēti.

"Tas, kas notiek Rīgā, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek, ja ceļu infrastruktūrā savlaicīgi netiek ieguldīti līdzekļi. Ja arī uz valsts ceļiem netiktu veikti remontdarbi savlaicīgi, ja nebūtu iespējas ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad arī uz valsts ceļiem situācija būtu daudz dramatiskāka," - paziņoja Kononova.

98
Pēc temata
Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi
LCB valdes priekšsēdētājs: sliktu ceļu dēļ Latvija ik gadus zaudē miljonus
Kāpēc Latvijā ir slikti ceļi: Mūrniecei piedāvāja iepazīties ar informāciju
Norādītājs Melnās piektdienas izpārdošanā Čikāgas lielveikalā, foto no arhīva

"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem

2
(atjaunots 23:32 28.11.2020)
Sociālo tīklu apmeklētāji atklāti pauda sašutumu par pūļiem tirdzniecības centros galvaspilsētā "melnajā piektdienā". Atlaides veikalos sagrozījušas cilvēkiem galvas un likušas aizmirst visu pārējo, pat vīrusu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Dažiem sociālo tīklu apmeklētājiem šķiet, ka 20% atlaides "melnajā piektdienā" nav tā vērtas, lai riskētu ar veselību un pārkāptu ierobežojumus, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, vēsta Mixnews.lv.

Twitter lietotāja Agija Kola-Kanča pauda savu sašutumu par ļaužu pilnajiem veikaliem, kurās daudziem nerūpēja ne sociālā distance, ne masku pareiza valkāšana.

"Wow, mīļie cilvēki, KO JŪS DARĀT VEIKALOS? Spici gāž riņķī, veikalos rindas, distances nav, deguni ārā no maskām, pilns ar māmiņām un mazuļiem... tā 20% atlaide ir arī interneta veikalos, jūsu un apkārtējo veselība ir vairāk vērta!" raksta Agija Kola-Kanča.

​Skrupulozi komentētāji apjautājās, ko viņa pati darījusi "Spicē" tik grūtā laikā. Viņa paskaidroja, ka devusies uz Gulbja laboratoriju, lai nodotu Covid-19 testu.

Kāds cits lasītājs piekrita Agijai. "Nopietni? Tiešām cilvēki nepadomā, ka tās melnajā piektdienā sapirktās Ziemassvētku dāvanas nebūs kam dāvināt, ja turpinās šitādā garā?" rakstīja komentētājs ar lietotājvārdu  •••KriJu•••.

​Savukārt Ance Dobrova raksta, ka pati nolēmusi Twitter lapā uzrakstīt to pašu par "Plazas Maxima", kur ieskrējusi pēc produktiem.

Viņa ieraudzīja, ka centrs ir pilns. "Tikko ienācu twitterī, lai to pašu ierakstītu par Plazas Maximu. Ieskrēju pēc pārtikas brīvdienām un tur pāāāāārbāāāzts ar cilvēkiem! Saprotu, ka 40% atlaides rotaļlietām liekās vilinoša, bet kamon-nafig jāvelkās visai ģimenei? Un visi tie mazie bebuki..." šaubas pauda Ance Dobrova.

​Atgādināsim, ka iepriekš lasītāji publicēja fotogrāfijas no kartsvīna ballītes, kas piektdienas vakarā ritēja Rīgas centrā. Tur restorāni un bāri "Garāža", "B bārā", "Balzambārs" un "Cuba Cafe" pievilināja rīdziniekus ar interesantu loteriju un uzkodām uz ielas.

Ballīti apmeklēja daudzi, un, spriežot pēc fotogrāfijām, visi izmeta no galvas gan sociālo distanci, gan individuālās aizsardzības maskas.

2
Tagi:
sociālie tīkli, veikals, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"
Uzskrūvē cenas un apmuļķo! Latvijas iedzīvotājus šokējusi "Melnā piektdiena"
"Melnā piektdiena": galvenā šopoholiķa diena
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

34
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

34
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās

Sergejs Lavrovs: mums ir līdzekļi aizsardzībai no Rietumu iejaukšanās

0
(atjaunots 23:34 28.11.2020)
Rietumi vairs neslēpj savus mēģinājumus iejaukties ne vien Baltkrievijas, bet arī Krievijas iekšējās lietās, tomēr abas sabiedrotās valsts spēj nosargāt savu neatkarību.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja par tikšanos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Puses pievērsa uzmanību ārējiem centieniem ietekmēt iekšējos procesus Krievijā un Baltkrievijā, kā arī konstatēja: rietumvalstu līderi pat neslēpj centienus iejaukties abu valstu darīšanās. Tomēr Sergejs Lavrovs un Aleksandrs Lukašenko apstiprināja nodomu arī turpmāk stiprināt Krievijas un Baltkrievijas attiecības.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu