Sabojāts ceļš. Foto no arhīva

Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem

98
(atjaunots 13:47 14.02.2019)
Katru gadu Rīgas ielās parādās bedres, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska.

RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Ik stundu Rīgas domes Satiksmes departaments saņem 8-10 sūdzības par bedrēm, vēsta Latvijas Radio.

Rīgas ceļu slikto kvalitāti vakar uz savas ādas izjuta premjerministrs Krišjānis Kariņš un Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa: Krūmiņas automobilis iebrauca bedrē un pārsita riepu, savukārt premjers pasūdzējās, ka "bedraino ielu dēļ teju vai plombas krīt ārā no zobiem."

Bedres Rīgas ielās parādās katru gadu, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pēc viņas sacītā, abos Daugavas krastos ceļu apkalpošanas kompānijas mobilizējušas visus spēkus un strādā 24 stundas diennaktī, lai aizlāpītu bedres, taču tās parādās ātrāks, nekā tā ir iespējams aizlāpīt. Šī iemesla dēļ uz Zemitāna tilta nolemts ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Analoģiski lēmumi pieņemti attiecībā uz Jaunciema gatvi un Viestura prospektu.

Kopš gada sākuma Rīgas dome iztērējusi bedru likvidēšanai vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, izremontējot vairāk nekā 13 tūkstošus kvadrātmetru bedru. Taču Rīgas noalgotie darbu veicēji netiek galā ar pienākumiem, atzīst Ahuna-Ozola.

Piektdien, 15. februārī, notiks Rīgas domes Satiksmes komitejas ārkārtas sēde, kurā tiks izvērtēti Valsts kontroles revīzijas rezultāti par Rīgas domes nelietderīgajiem tēriņiem infrastruktūras attīstībai.

Bedru skaits Latvijā ir kļuvis mazāks

Kopumā situācija ar bedrēm Latvijas mērogā neatšķiras no iepriekšējā gada, savukārt vietas, kur parādīsies bedres, parasti ir iepriekš zināmas, pateica valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.

Pēc viņas sacītā, vissliktāk ceļus ietekmē mainīgie laikapstākļi – atkusnis dienā un sals naktī.

Viņa atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā galveno valsts ceļu remontdarbos tika ieguldīti arī eirofondu līdzekļi. Tāpēc bedru skaits uz valsts autoceļiem samazinājies divas reizes, salīdzinot ar 2007. gadu. Taču, Kononova atzīst, ka sliktā tehniskā stāvoklī atrodas apmēram 5 tūkstoši kilometru ceļu, lielākā daļa no tiem ir grants ceļi.

Situāciju Rīgā viņa nosauca par piemēru tam, kas notiek, ja ceļi netiek laikus remontēti.

"Tas, kas notiek Rīgā, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek, ja ceļu infrastruktūrā savlaicīgi netiek ieguldīti līdzekļi. Ja arī uz valsts ceļiem netiktu veikti remontdarbi savlaicīgi, ja nebūtu iespējas ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad arī uz valsts ceļiem situācija būtu daudz dramatiskāka," - paziņoja Kononova.

98
Pēc temata
Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi
LCB valdes priekšsēdētājs: sliktu ceļu dēļ Latvija ik gadus zaudē miljonus
Kāpēc Latvijā ir slikti ceļi: Mūrniecei piedāvāja iepazīties ar informāciju

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

13
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

13
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

14
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

14
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās