Latvijas karodziņš

Divas trešdaļas iedzīvotāju iebilst pret jaunām sankcijām pret Krieviju

43
(atjaunots 20:19 11.02.2019)
55. Minhenes drošības konferences priekšvakarā publicēti jauna socioloģiska pētījuma dati.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Frīdriha Eberta fonda organizētās aptaujas Security Radar 2019 rezultāti liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju atbalsta jaunus ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, bet 59% iebilduši pret tiem, raksta "Kommersant"

Aptauja noritēja septiņās valstīs – Krievijā, Francijā, Vācijā, Latvijā, Polijā, Serbijā un Ukrainā. Jaunas sankcijas pret Krieviju atbalsta 66% Ukrainas un 62% - Polijas iedzīvotāju. Pret tām iebilda 90% Krievijas un 91% Serbijas iedzīvotāju. Tieši trīs ceturtdaļas vāciešu iebilda pret jauniem ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju.

No jauna kara Eiropā visvairāk bīstas Ukrainas (60%), Krievijas (59%) un Polijas (57%) pilsoņi. Tiem seko Serbijas un Latvijas iedzīvotāji (pa 49%). Par jauniem bruņotiem konfliktiem vismazāk uztraucas francūži (33%) un vācieši (24%).

Vaicāti par krīzi Ukrainā, 64% Krievijas un 63% Ukrainas iedzīvotāju paziņoja, ka uzskata to par Ukrainas iekšējo lietu. Vēl vairāk par to ir pārliecināti Serbijā – šādu viedokli pauda 74% respondentu. Līdzīgs ir viedoklis 55% respondentu Latvijā un 54% - Polijā. Vienlīdz 54% vāciešu un 46% franču tādam formulējumam nepiekrīt.

Pie tam 63% poļu uzskata, ka ar konfliktu noregulēšanu jānodarbojas "zilajām ķiverēm". 53% respondentu Ukrainā un Latvijā piekrīt, ka konflikts jāatrisina ANO misijai. Ar viņiem vienisprātis ir arī 49% franču un 48% vāciešu. Tikai 35% serbu un 34% Krievijas iedzīvotāju piekrīt "zilo ķiveru" misijai – katrs otrais respondents KF iebilst pret to.

Ogles iegūšana
© Sputnik / Евгений Епанчинцев

Vairāk nekā puse (55%) respondentu Latvijā uzskata, ka viņu valstij pasaulē nav dāvāts pelnītais statuss. Šajā ziņā Latvija apsteidz Vāciju (27% neapmierināto ar valsts pašreizējo stāvokli pasaulē) un Franciju (33%). Ar Krievijas statusu ir neapmierināti 56% iedzīvotāju Krievijā, 67% - Polijā, 74% - Ukrainā un 85% - Serbijā.

Minhenes Drošības konference notiks Bavārijas galvaspilsētā 15.-17. februārī. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova atklāja, ka valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs to apmeklēs 15.-16. februārī. Konferencē piedalīsies arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

43
Pēc temata
Jurkāns: Latvija spiegs, ja KF ieviesīs sankcijas tranzīta nozarē
Krievijas politiķis novērtējis ES lēmumu pret Krieviju vērsto sankciju jautājumā
ASV plāno atcelt sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem "En+", "Rusal" un "Evrosibenergo"
Rokas paspiež zem galda: sankcijas netraucē Polijai un Krievijai tirgot