Āboli. Foto no arhīva

Pašmāju āboli un kartupeļi Latvijā satur pesticīdus

36
(atjaunots 10:27 11.02.2019)
Neatkarīgā laboratorija Lietuvā atradusi kartupeļos Eiropas Savienībā aizliegta mēslojuma pēdas.

RĪGA, 11. februāris — Sputnik. Neatkarīgā laboratorija Lietuvā veikusi Latvijā audzētu augļu un dārzeņu pētījumus pēc biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pasūtījuma, vēsta Grani.lv.

Pētnieki izvērtējuši piecus ābolu, kartupeļu un burkānu paraugus, kas iegādāti lielveikalā. Visos piecos ābolu un kartupeļu paraugos, kā arī divos no četriem burkānu paraugiem konstatētas pesticīdu pēdas.

Vēl vairāk, dažos ābolos atrastas vairāku pesticīdu pēdas, divos paraugos – veselu piecu ķimikāliju pēdas.

Viens no kartupeļu paraugiem saturēja klotianidīna pēdas. Tas ir neonikotinoīdu klases pesticīds. Kopš 2013. gada tā lietošana tika aizliegta uz laiku, jo ķimikālija kaitē bitēm, savukārt 2018. gadā Eiropas Savienība pilnībā aizliedza šīs klases vielu lietošanu savienības teritorijā.

"Ekodizaina kompetences centrs" uzskata, ka ar klotianidīnu apstrādāti sēklas kartupeļi.

Interesanti, ka Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta vadītāja vietnieks Māris Valdovskis neatkarīgās laboratorijas pētījumu rezultātā neko pārsteidzošu nesaskatīja.

Viņš uzsvēra, ka gandrīz 40% produktu Eiropā satur pesticīdu pēdas, turklāt apjoms, kas konstatēts konkrētajos paraugos, esot veselībai nekaitīgs. Turklāt, pēc Valdovska domām, pētījums pierādījis, ka ražotāji Latvijā ievēro visu normatīvo aktu prasības.

Atzīmēts, ka dažas ķimikālijas, kas atrastas Latvijā audzētajos ābolos un kartupeļos, iespējams, var izraisīt vēzi un hormonālos traucējumus. Šie dati vēl nav zinātniski apstiprināti vai atspēkoti.

Eiropas Savienība faktiski neaizliedz pesticīdu lietošanu, kuru kaitīgā ietekme nav pierādīta. Šī iemesla dēļ 2019. gada sākumā ES atbalstīja nepieciešamību izvērtēt pesticīdu regulēšanas noteikumus, taču šis process ilgs vairākus gadus.

Bīstamās dūņas

Iepriekš Latvijas atkritumu pārstrādātāju asociācijas eksperti informēja, ka valstī audzētajos dārzeņos sastopamas patogēnas baktērijas – tās konstatētas pēc atbilstošām analīzēm.

Pētnieki konstatēja, ka slimības izraisošās baktērijas atrodamas notekūdeņu dūņās, ko lauksaimniecībā izmanto kā mēslojumu. Lauksaimniecības uzņēmuma "Sabiedrība Mārupe" vadītājs Modris Spuģis pastāstīja, ka zemnieki izmanto bīstamās dūņas, lai mēslotu burkānus, kartupeļus un kukurūzu.

Vēstīts, ka šāds mēslojums apdraud ne tikai dārzeņu patērētāju veselību, bet arī pašus lauksaimniekus. Patogēnās baktērijas var kļūt par neizskaidrojamu zarnu infekciju cēloni.

36
Pēc temata
Kukurūza, spināti un pupas: listeriozes uzliesmojumu Eiropā radījuši saldēti dārzeņi
Zinātnieki noskaidrojuši: dārzeņu un augļu visai cilvēcei nepietiks
Latvijas valdība kļūdījusies par 30 milj. eiro aplēsē par PVN samazināšanu dārzeņiem