Zemesceļš Latvijā

Latvijā ir pārāk daudz pašvaldību, tāpēc ceļi ir slikti

95
(atjaunots 17:23 10.02.2019)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pašvaldību reformu valstī pamatoja ar ceļu slikto stāvokli.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir pārliecināts, ka ceļi Latvijā cieš nepietiekama finansējuma dēļ. Savukārt bez labiem ceļiem nav iespējams īstenot normālas reģionālās attīstības programmas, informēja Grani.lv.

J.Pūces izteikumi ir pamatoti, jo ceļu problēma ir akūta, un par to Latvijā diskutē bieži. Tiesa, bedres no šīm runām nekur nepazūd.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs, bijušais valsts premjerministrs Andris Bērziņš ne vienu reizi vien norādījis valdībai, ka budžeta sadales darbā lielāka uzmanība jāvelta ceļu jautājumam. Saeima pat atbildēja, ka līdzekļi jau tiek meklēti.

Taču J.Pūce uzskata, ka problēmas sakne meklējama pārlieku lielajā pašvaldību skaitā. Ministrs atzīmēja, ka vairāku pašvaldību pastāvēšana ir ekonomiski nepamatota. Taču lēmums esot acu priekšā – gaidāmā teritoriālā reforma atbrīvos valsti no liekajām pašvaldībām.

Pūce ir pārliecināts, ka reģionālās attīstības jautājums ir viens no galvenajiem valdības deklarācijā, taču tas cieši saistīts ar finansējumu no ES fondiem.

ES fondi tiek piešķirti Latvijai, lai tā sasniegtu Eiropas vidējo līmeni, pastāstīja Pūce, un dažos reģionos situācija ir sliktāka nekā vidēji Latvijā, piemēram, Latgalē, kur nepieciešams koncentrēt eirofondu palīdzību un īpaši vajadzīgas investīcijas infrastruktūrā.

Politiķis atgādināja, ka pēdējo 15 gadu laikā liels apjoms Eiropas naudas jau ieguldīts reģionu infrastruktūras attīstībā, daudzi ceļi ir uzlaboti, arī situācija kopumā ir uzlabojusies.

Taču tas viss pārsvarā attiecas uz lielajām valsts trasēm. Mazo un vietējās nozīmes ceļu stāvoklis pasliktinās, taču vietējo ceļu kvalitātes uzlabošana ir pašvaldību pienākums.

Ministrs uzsvēra, ka daudzas pašvaldības valstī nav ekonomiski pamatotas, un tām bieži vien nav nekādas attīstības stratēģijas, tāpēc tām jākļūst par lielāka reģiona daļu.

Iepriekš vēstīts, ka valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ziņoja: šoziem avārijas stāvoklī nonākuši valsts galvenie autoceļi 296 km gadumā, kā arī 1440 km reģionālo un 3764 km vietējās nozīmes ceļu, un LVC secināja, ka pie visa vainīgi mainīgie laikapstākļi. Mainīgo laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē uz ceļiem sliktā tehniskā stāvoklī var intensīvi veidoties bedres, taču labot tās nav jēgas, līdz gaisa temperatūra stabili pārsniegs +5 grādus.

Autovadītāji lūgti informēt LVC dispečerus par bojātiem ceļu iecirkņiem pa diennakts bezmaksas informācijas tālruni 80005555 un, acīmredzot, gaidīt pavasari.

95
Pēc temata
Uldis Augulis: ceļu stāvoklis Latvijā vēl nekad nav bijis tik slikts
Latvijas lauku tūrismu bremzē pašvaldības
Kāpēc Latvijas pašvaldības "zog" bērnus
"Atgriešanās pie padomju domāšanas": pašvaldības uztrauc reģionālā reforma

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

32
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

32
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju