Rīgas Vidusskola

Deniss Kļukins: IZM noteikumi ierobežos vidējās izglītības pieejamību

94
(atjaunots 12:08 08.02.2019)
Bailēs pazaudēt finansējumu Latvijas skolas faktiski slēgs pieeju vidusskolas klasēm skolēniem ar vājām sekmēm, uzskata Rīnūžu vidusskolas direktors.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Izglītības kvalitātes kritēriji novedīs pie vidusskolu slēgšanas, paziņoja Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins LTV7 raidījuma "Punkti virs i" intervijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie vidusskolu pedagogu darba apmaksas kritēriju un kārtības noteikumi paredz, ka, veicot aprēķinu un valsts budžeta mērķa dotāciju sadalīšanu pedagogu algu finansējumam, tiek ņemta vērā virkne kritēriju. Viens no tiem – minimālais skolēnu skaits, otrs – izglītības kvalitātes rādītāji, kuri finansējuma piešķiršanā būs prioritāri.

Finansējuma piešķiršana būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču, ja mācību iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tā nezaudēs valsts finansējumu uzreiz. Ja izglītības kvalitāte būs atbilstoša noteiktajiem kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējuma, neatkarīgi no skolēnu skaita klasē.

"Kvalitātes kritēriji, kuros norādīti arī termiņi, kad tie tiks ieviesti, patiesībā rada situāciju, kad mūsu vismazākās galvassāpes kādā periodā būs iespējamā krievvalodīgo skolēnu atpalikšana no latviešu skolēniem," uzskata Deniss Kļukins.

Pēc viņa sacītā,, kvalitātes kritērijos, būtībā, ielikta būtiska vidējās izglītības pieejamības samazināšana.

"Skolas sāks gatavoties tam pašam 2020. gadam, nedodot iespēju stāties 10. klasēs [vājiem] skolēniem… Agrāk tas neko neietekmēja: tu varēji paņemt bērnu ar vidējo atzīmi 5 balles. Bet tagad tu saproti, ka, ja bērns ar vidējo atzīmi 5 balles atnāks pie tevis uz vidusskolu, tad šis bērns 2020. gadā apdraudēs tavu skolotāju algu, un tā iznāk apmēram trešdaļa no vidusskolas budžeta. Un vidusskolas, vadoties uz šīm izglītības kvalitātes prasībām, principā transformējas. Līdz ar ko tās dabīgā veidā izmirs," secina Kļukins.

"Plusā pie visa Ministru Kabineta Noteikumos pirmais punkts ir nevis procents eksāmenos, pirmais punkts, faktiski, ir Izglītības kvalitātes inspekcijas subjektīvais vērtējums, kurš ar savu lēmumu, faktiski, ar vienu parakstu, izlemt, būt vidusskolai vai nebūt," piebilda viņš.

Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins kļuva sabiedrībai plaši pazīstams pēc atklātas intervijas par nacionālo minoritāšu skolu problēmām, kuru viņš deva Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistiem.

94
Pēc temata
Krievu trenere: jaunā izglītības ministre riskē "uzkarsēt" Latviju
Ilga Šuplinska vēlas sadarboties ar krievu skolām
Līgumu laušana ar Krieviju un Ušakova "cilpa": Lindermans par politiku Latvijā
Divu gadu laikā nelojāli pedagogi Latvijā nav atrasti
Eiro

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā

6
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
2020.gada pirmajā ceturksnī alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1100 eiro – par 6,8%, jeb 68 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nebūt ne visi ekonomisti ir vienisprātis ar tiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".

Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.

Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:

- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.

Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.

Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

6
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

21
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

21
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma