Izgāztuve. Foto no arhīva

Kurš jums lika pirkt jaunas mēbeles: Pūce atradis atkritumu problēmas iemeslu

110
(atjaunots 09:29 08.02.2019)
Atkritumu izvešana Latvijas iedzīvotājiem nekļūs lētāka, taču tas kļūs par stimulu ražot mazāk atkritumu, uzskata Juris Pūce.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Atkritumi ir kopīga Latvijas iedzīvotāju problēma, un kamēr sabiedrība nesāks rūpēties par to, kā lai aiz sevis atstāj pēc iespējas mazāk pēdu, Getliņu poligonu nebūs iespējams attīrīt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāstāsta iedzīvotājiem vairāk par atkritumu šķirošanas priekšrocībām, uzskata ministrs Juris Pūce, raksta Dienas Bizness.

Pēc viņa sacītā, lai dzīvotu tīrā vidē, Latvijas iedzīvotājiem jāražo mazāk atkritumi un jākontrolē, kas ar tiem notiek. Atkritumu šķirošana un pārstrāde jāuztver kā kopīgu mērķi visai Latvijas sabiedrībai, uzskata Pūce.

Viņš atzīmē, ka sabiedrībā izveidojies priekštats, ka atkritumi – tā ir pašvaldības vai atkritumu izvešanas pakalpojumu uzņēmuma problēma, taču tas tā nav.

"Konteineri mazi, krāsas ne tās, piktogrammas nav skaidras – iemeslu vai atrunu, kādēļ mēs nešķirojam atkritumus, ir daudz. Turklāt atkritumi – tā ir Latvijas iedzīvotāju kopīgā problēma, jo mēs tos ražojam. Kad cilvēks apzināti būs gatavs samaksāt par kostīmu no naturālā auduma vairāk, lai to pēc tam var pārstrādāt, tad mēs atradīsim atslēgu šīs problēmas risinājumam," paziņoja ministrs.

Viņš norādīja, ka ministrijai un pašvaldībām vairāk jāizskaidro iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas priekšrocības, paši iedzīvotāji šajā jautājumā neizrāda iniciatīvu.

"Visi vēlas, lai šķirošanas konteineri stāvētu pie viņu mājām, nevis kaut kur tur, šķirošanas laukuma, kur jāizved atkritumi. Ja pavēro tendences, tad cilvēki vēlas, lai pakaļ mēbelēm, kuras viņi vēlas izmest, brauc pakaļ pie viņiem uz mājām, nevis aizvest tās kaut kur pašiem. Taču tas ir atbildības jautājums: neviens taču nelika viņiem pirkt jaunas mēbeles. Tā ir viņu pašu izvēle – ražot atkritumus," pateica Pūce.

Saskaņā ar kompānijas "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veikto aptauju, 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro atkritumus. Šobrīd visatbildīgākie izrādījušies Zemgales iedzīvotāji: 67% nodarbojas ar atkritumu šķirošanu. Tālāk seko Vidzeme (64%), Kurzeme un Latgale (54% katrā). Vismazāk ar atkritumu šķirošanu nodarbojas rīdzinieki – vien 45%.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šķiro stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas pudeles (70%), papīru un kartonu (62%), konservu bundžas (29%), nolietotās elektroiekārtas (28%), bioloģiskos atkritumus (22%) un nolietotās riepas (16%).

Infrastruktūras pieejamība ir galvenais faktors, kurš mudina vai atmet domas par atkritumu šķirošanu. Vairāk nekā puse (58%) aptaujāto paziņoja, ka nešķiro atkritumus šķirošanas konteineru trūkuma dēļ māju tuvumā. 38% procentiem saglabājies ieradums izmest atkritumus kopā, 22% sūdzas par šķirošanas neērtībām, 13% nesaprot, priekš kam jāšķiro atkritumi, 6% nosauca citus iemeslus.

Latvijā tiek pārstrādāti 25,2% atkritumu (24. vieta Eiropas Savienībā), kas ir sliktāks par Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Salīdzinājumam: Vācija pārstrādā gandrīz 70% atkritumu.

Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā sastādīja 483 kilogramus, savukārt no 1995. gada tas palielinājies par 2,1%. Taču Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu daudzums 20 gados palielinājies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 410 kilogramus.

110
Pēc temata
Rīgas daudzstāvu namu iedzīvotājiem grib aizliegt izmantot atkritumu stāvvadus
Atkritumu kontinents: gigantisks plastmasas plankums apdraud Kluso okeānu
Daugavpilī apturēts atkritumu dedzināšanas rūpnīcas celtniecības projekts

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

1
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

3
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

3
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?