Liepājas osta

Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu

115
(atjaunots 08:46 08.02.2019)
Dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošana diez vai palīdzēs Liepājas ostai piesaistīt vairāk kravu no Baltkrievijas, kad aizies Krievijas labība.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Liepājas ostā nelolo lielas cerības uz kravu apgrozījuma pieaugumu līdz ar dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošanu, raksta diena.lt.

Dzelzceļa posma atjaunošanas konkursa gala rezultāti vēl nav paziņoti. Viszemāko cenu piedāvāja uzņēmums Skinest Baltija, kuru kontrolē igauņu firma Skinest Rail.

Taču Lietuvas Nacionālai drošībai svarīgo objektu apsargāšanas koordinācijas komisijai radušies jautājumi Skinest, kuras vadība it kā saistīta ar Krieviju.

Bet agri vai vēlu Lietuvai nāksies atjaunot sliedes šajā līnijā. Līnija tika izjaukta pirms vairāk nekā 10 gadiem, lai naftas produkti no uzņēmuma Orlen Lietuva Mažeiķos neietu uz Liepāju, bet uz Klaipēdas ostu. Par to Eirokomisija izrakstīja Lietuvai gandrīz 28 miljonu eiro lielu sodu par konkurences pārkāpumu.

Vai Orlen Lietuva kravas aizies uz tuvāk esošo Liepājas ostu, kad dzelzceļu satiksme tiks atjaunota? Tāda varbūtība pastāv, taču Liepājas osta nav tik dziļa, un tās infrastruktūra nav tik lielā mērā attīstīta.

Ar ko lai aizstāj kravas no Krievijas

Šobrīd apmēram pusi visa Liepās kravu apgrozījuma veido Latvijas kravas. Cita daļa – tranzīts, lielākoties tie ir Krievijas labība un nedaudz ogļu.

Taču ostai nākas rēķināties ar to, ka Krievijas kravas aizies no tās. Turklāt pašā Latvijā Liepājai kļūst arvien grūtāk konkurēt ar Rīgu un Ventspili, jo tur esošās ostas arī cenšas kompensēt Krievijas tranzīta iztrūkumu.

"Latvijā ir ļoti liela konkurence starp ostām. Liepājas osta ir nekonkurētspējīga, kad runa ir par masveida kravām, jo mums ir mazs dziļums. Turklāt, mēs esam tālu, līdz mums vest kravas pa dzelzceļu ir dārgāk gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas," skaidro viens no Liepājas ostas kompānijas "Ekers Stividors LP" valdes locekļiem Gatis Svētiņš.

Cerību ir maz

Līdz ar Krievijas tranzīta aiziešanu Liepāja arvien biežāk skatās Baltkrievijas virzienā.

Ja baltkrievu kravas varēs iet uz Liepāju caur Lietuvu, pa dzelzceļa posmu Mažeiķi – Reņģe, tad attālums līdz ostai ievērojami samazināsies.

Šobrīd Baltkrievijas kravas uz Liepājas ostu iet caur Daugavpili, tādā ceļā no Minskas līdz Liepājai ir 700 kilometri. Ja kravas ies caur Lietuvu, tad attālums samazināsies līdz 560 kilometriem. Salīdzinājumam: no Minskas līdz Klaipēdai ir apmēram 500 kilometri.

Liepājā šādu shēmu jau ir izanalizējuši un izturas pret to skeptiski. Pastāv bažas, ka Klaipēdas ostas prioritāruma dēļ kravu pārvadājumiem, kuri ies caur Lietuvu uz Latviju, tiks piemērots liels uzcenojums.

"Mums nav nekādu lielu cerību saistībā ar dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošanu. Vest kravas pa dzelzceļu cauri vairāku valstu teritoriju dažādu operatoru dēļ ir daudz sarežģītāk, nekā nogādāt tās pa vienas valsts teritoriju," skaidro Svētiņš.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija palūdza Lietuvai atvērt tiešo līniju uz Ventspils ostu. Tā par apmēram simts kilometriem samazinātu attālumu no Baltkrievijas līdz Ventspils ostai. Lietuva nepiekrita laist cauri savai teritorijai kravas, kuras ies uz Latviju.

115
Pēc temata
Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav
Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm
Latvija varētu palikt bez Krievijas oglēm par vienu gadu agrāk, nekā plānots
Dārgi un politiski nepareizi: Krievija neatgriezīs ogles Latvijā
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

7
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

7
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

20
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

20
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu