Liepājas osta

Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu

108
(atjaunots 08:46 08.02.2019)
Dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošana diez vai palīdzēs Liepājas ostai piesaistīt vairāk kravu no Baltkrievijas, kad aizies Krievijas labība.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Liepājas ostā nelolo lielas cerības uz kravu apgrozījuma pieaugumu līdz ar dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošanu, raksta diena.lt.

Dzelzceļa posma atjaunošanas konkursa gala rezultāti vēl nav paziņoti. Viszemāko cenu piedāvāja uzņēmums Skinest Baltija, kuru kontrolē igauņu firma Skinest Rail.

Taču Lietuvas Nacionālai drošībai svarīgo objektu apsargāšanas koordinācijas komisijai radušies jautājumi Skinest, kuras vadība it kā saistīta ar Krieviju.

Bet agri vai vēlu Lietuvai nāksies atjaunot sliedes šajā līnijā. Līnija tika izjaukta pirms vairāk nekā 10 gadiem, lai naftas produkti no uzņēmuma Orlen Lietuva Mažeiķos neietu uz Liepāju, bet uz Klaipēdas ostu. Par to Eirokomisija izrakstīja Lietuvai gandrīz 28 miljonu eiro lielu sodu par konkurences pārkāpumu.

Vai Orlen Lietuva kravas aizies uz tuvāk esošo Liepājas ostu, kad dzelzceļu satiksme tiks atjaunota? Tāda varbūtība pastāv, taču Liepājas osta nav tik dziļa, un tās infrastruktūra nav tik lielā mērā attīstīta.

Ar ko lai aizstāj kravas no Krievijas

Šobrīd apmēram pusi visa Liepās kravu apgrozījuma veido Latvijas kravas. Cita daļa – tranzīts, lielākoties tie ir Krievijas labība un nedaudz ogļu.

Taču ostai nākas rēķināties ar to, ka Krievijas kravas aizies no tās. Turklāt pašā Latvijā Liepājai kļūst arvien grūtāk konkurēt ar Rīgu un Ventspili, jo tur esošās ostas arī cenšas kompensēt Krievijas tranzīta iztrūkumu.

"Latvijā ir ļoti liela konkurence starp ostām. Liepājas osta ir nekonkurētspējīga, kad runa ir par masveida kravām, jo mums ir mazs dziļums. Turklāt, mēs esam tālu, līdz mums vest kravas pa dzelzceļu ir dārgāk gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas," skaidro viens no Liepājas ostas kompānijas "Ekers Stividors LP" valdes locekļiem Gatis Svētiņš.

Cerību ir maz

Līdz ar Krievijas tranzīta aiziešanu Liepāja arvien biežāk skatās Baltkrievijas virzienā.

Ja baltkrievu kravas varēs iet uz Liepāju caur Lietuvu, pa dzelzceļa posmu Mažeiķi – Reņģe, tad attālums līdz ostai ievērojami samazināsies.

Šobrīd Baltkrievijas kravas uz Liepājas ostu iet caur Daugavpili, tādā ceļā no Minskas līdz Liepājai ir 700 kilometri. Ja kravas ies caur Lietuvu, tad attālums samazināsies līdz 560 kilometriem. Salīdzinājumam: no Minskas līdz Klaipēdai ir apmēram 500 kilometri.

Liepājā šādu shēmu jau ir izanalizējuši un izturas pret to skeptiski. Pastāv bažas, ka Klaipēdas ostas prioritāruma dēļ kravu pārvadājumiem, kuri ies caur Lietuvu uz Latviju, tiks piemērots liels uzcenojums.

"Mums nav nekādu lielu cerību saistībā ar dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe atjaunošanu. Vest kravas pa dzelzceļu cauri vairāku valstu teritoriju dažādu operatoru dēļ ir daudz sarežģītāk, nekā nogādāt tās pa vienas valsts teritoriju," skaidro Svētiņš.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvija palūdza Lietuvai atvērt tiešo līniju uz Ventspils ostu. Tā par apmēram simts kilometriem samazinātu attālumu no Baltkrievijas līdz Ventspils ostai. Lietuva nepiekrita laist cauri savai teritorijai kravas, kuras ies uz Latviju.

108
Pēc temata
Zeltiņš: garantiju, ka Krievijas ogles pārkraus Rīgā, nav
Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm
Latvija varētu palikt bez Krievijas oglēm par vienu gadu agrāk, nekā plānots
Dārgi un politiski nepareizi: Krievija neatgriezīs ogles Latvijā
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

13
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

13
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

55
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
55
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta