Sniegs Rīgā. Foto no arhīva

Valsts kontrole atskaitījusies par pārbaudēm Rīgas transporta infrastruktūrā

83
(atjaunots 11:50 07.02.2019)
Vismaz 9 miljoni eiro aizgājuši "Rīgas Satiksmē", tāpēc noteikt to izlietojuma mērķus neesot iespējams, secināja Valsts kontrole.

RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Galvaspilsētas transporta infrastruktūras nozarē nelietderīgi iztērēti 5,3 miljoni eiro, tāpat nav iespējams izsekot vairāk nekā 9 miljonu eiro izlietošanu, secināja Valsts kontrole pēc revīzijas "Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?" iegūtajiem rezultātiem.

Saskaņā ar Valsts kontroles slēdzienu, Rīgas pašvaldība, rūpējoties par pilsētas ielu, ceļu un laukumu, tostarp stāvvietu, būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, rīkojās neefektīvi, neekonomiski un neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.

"Transporta infrastruktūras jomā esošās problēmas Rīgas pilsētā nav mērķtiecīgi risinātas un gadu no gada tikai samilst, savukārt realizēto projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi. Pašvaldība nerisina jau gadiem ilgstošas satiksmes drošības un inženierkomunikāciju problēmas. Lai gan ielu atjaunošanas projekti tiek pasūtīti un apmaksāti, tas nenozīmē, ka tie tiek īstenoti, savukārt īstenotie projekti nedod būtiskus uzlabojumus transporta infrastruktūras problēmu risināšanā," norādīts ziņojumā.

Valsts kontrole norādīja uz trūkumiem transporta infrastruktūras attīstības plānošanā. Tā, piemēram, 2010.-2017. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādāja virkni pilsētas transporta infrastruktūras objektu celtniecības tehnisko projektu un atsevišķos gadījumos pat uzsāka celtniecības darbus, taču turpmākās darbības būvdarbu organizēšanā netika veiktas vai arī darbi tika pārtraukti, savukārt to izdevumi 5,3 miljonu eiro apmērā tika norakstīti zaudējumos.

Ienākumi no maksas autostāvvietām tiek izmantoti stāvvietu pārvaldē un jaunu autostāvvietu iekārtošanā un transporta infrastruktūras attīstībā. Taču faktiski šī nauda, vismaz 9 miljoni eiro, aizgājusi "Rīgas Satiksmē", tāpēc noteikt to iztērēšanas mērķus nav iespējams, un tā var tikt izmantota jebkuras citas darbības finansēšanai, secināja Valsts kontrole.

Novembrī KNAB ierosināja kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas Satiksme" zemās grīdas tramvaju iegādi 2016. gadā, trolejbusu un autobusu iegādēm 2013. gadā. Tiek izmeklēti amatpersonu kukuļi un nelikumīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšana.

Krimināllietas ietvaros tika aizturēti astoņi cilvēki – seši Latvijā un divi Polijā. KNAB veica kratīšanu uzņēmumā "Rīgas Satiksme" un Rīgas domes telpās. Tika pārmeklēts arī vicemēra Andra Amerika kabinets, taču viņam netika izvirzītas nekādas apsūdzības. Tomēr vēlāk Andris Ameriks nolēma atkāpties no amata. No amatiem atkāpās arī "Rīgas Satiksme" valde.

Pagājušajā nedēļā KNAB darbinieki veica kratīšanu Rīgas mēra kabinetā, kā arī viņa mājās – Bergenas ielā. Pēc žurnālistu novērojumiem, no Ušakova kabineta izņemti dokumenti un dators. Pašam mēram apsūdzība izvirzīta netika.

Pēc tam Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pastāstīja televīzijas intervijā, ka Ušakovam uz šāda notikumu fona būtu jāatkāpjas no amata. Analoģisku pozīciju izteica arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Juris Pūce.

Pūce paziņoja, ka mērs, turoties pie sava krēsla, sagādā nopietnas problēmas Rīgai. Savukārt pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme nāktos pārkreditēt iepriekšējās saistības, jo situācijā, kad domes vadītāja kabinets tiek pārmeklēts, kreditoriem var rasties nopietnas aizdomas, vai iespējams uzticēties tādam aizņēmējam.

Pats Ušakovs norādīja, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un mēra posteni viņš pamest neplāno. Tomēr viņš atzina, ka Rīgas dome ir cieši saistīta ar Rīgas satiksmi, un visas pašvaldības uzņēmuma problēmas ir arī Rīgas domes problēmas.

83
Pēc temata
"Rīgas Satiksme" lietas dalībnieks saņem 2400 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu
KNAB: Rīgas dome nav pārkāpusi likumu
"Rīgas Satiksme" vēlas piedzīt desmit miljonus no Škoda
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro