Atkritumu šķirošana

Pētījums: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs šķiro atkritumus

89
(atjaunots 10:03 07.02.2019)
Pirms astoņiem gadiem vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs izmeta atkritumus šķirošanas konteineros.

RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Latvijā 56% aptaujāto iedzīvotāju šķiro atkritumus, liecina aptauja, kura tika rīkota pēc Eco Baltia grupa sastāvā esošā uzņēmuma "Latvijas zaļais punkts " pasūtījuma.

2011. gadā vien 34% Latvijas iedzīvotāju šķiroja atkritumus. Šobrīd visatbildīgākie izrādījušies Zemgales iedzīvotāji: 67% nodarbojas ar atkritumu šķirošanu. Tālāk seko Vidzeme (64%), Kurzeme un Latgale (54% katrā). Vismazāk ar atkritumu šķirošanu nodarbojas rīdzinieki – vien 45%.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šķiro stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas pudeles (70%), papīru un kartonu (62%), konservu bundžas (29%), nolietotās elektroiekārtas (28%), bioloģiskos atkritumus (22%) un nolietotās riepas (16%). Vērts atzīmēt, ka cilvēki sākuši apzināties izlietoto bateriju bīstamību: ja 2011. gadā tās speciālajos konteineros izmeta 58% Latvijas iedzīvotāju, tad 2016. gadā – jau 62%.

Vairāk nekā puse (58%) aptaujāto paziņoja, ka nešķiro atkritumus šķirošanas konteineru trūkuma dēļ māju tuvumā. 38% procentiem saglabājies ieradums izmest atkritumus kopā, 22% sūdzas par šķirošanas neērtībām, 13% nesaprot, priekš kam jāšķiro atkritumi, 6% nosauca citus iemeslus.

Statistiski vidējais Latvijas iedzīvotājs, kurš šķiro atkritumus, – tā ir sieviete vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kura dzīvo ārpus Rīgas vai laukos, ar vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura strādā sabiedriskajā sektorā. Visretāk atkritumus šķiro rīdzinieks vecumā no 18 līdz 44 gadiem, kuram ir pamatizglītība un kurš strādā sabiedriskajā sektorā.

Latvijā tiek pārstrādāti 25,2% atkritumu (24. vieta Eiropas Savienībā), kas ir sliktāks par Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Salīdzinājumam, Vācija pārstrādā gandrīz 70% atkritumu.

Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā sastādīja 483 kilogramus, savukārt no 1995. gada tas palielinājies par 2,1%. Taču Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu daudzums 20 gados palielinājies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 410 kilogramus. Tas ir saistīts ar patēriņa, preču un pakalpojumu klāsta pieaugumu un pieaugušo iepakojumu apjomu. Tai pat laikā sabiedrības informētība par saudzīgu resursu izmantošanu un dalību atkritumu šķirošanā palīdz paaugstināt iedzīvotāju apziņu.

Veiktajā aptaujā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

89
Pēc temata
Rīgas daudzstāvu namu iedzīvotājiem grib aizliegt izmantot atkritumu stāvvadus
Daugavpilī apturēts atkritumu dedzināšanas rūpnīcas celtniecības projekts
Atkritumu kontinents: gigantisks plastmasas plankums apdraud Kluso okeānu
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

0
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

0
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā
Covid-19 testēšana, foto no arhīva

"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi

6
(atjaunots 20:52 21.10.2020)
Sociālo tīklu lietotāji ir ārkārtīgi sašutuši par jauno kārtību, saskaņā ar kuru iziet bezmaksas koronavīrusa testu tagad var tikai ar ģimenes ārsta vai medicīnas iestādes speciālista nosūtījumu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrija tuvākajā laikā plāno izmainīt Covid-19 testēšanas kārtību. Turpmāk, lai nodotu analīzes, sākumā būs jāsaņem ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums.

Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores Santa Līviņas sacītā, šāds solis ir jāsper, lai atrisinātu radušos rindu problēmu.

Tomēr, izskatās, ka šī ziņa ne pārāk iepriecinājusi sociālo tīklu lietotājus, bet gan tieši pretēji – izraisījusi sašutumu un sadusmojusi.

"Nu, varbūt nākamais būtu "Tikai ar apbedīšanas biroja izziņu," sarkastiski komentēja jaunos testēšanas noteikumu pazīstams Latvijas reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Jaunā kārtība izpelnījās kritiku arī no medicīnas nozares speciālistiem. Skandalozi slavens anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis arī neatturējās no dzēlīga komentāra.

"Uga Dumpis - mums jānodrošina paplašināta testēšana un kontaktu meklēšana. Veselības ministrija pasaka, ka turpmāk iespējams testēšana būs jāveic ar ārsta norīkojumu. Kad beidzot sapratīs, ka Viņķelei NAV plāna c-19 apkarošanai un palūgs viņai iesniegt demisijas rakstu?!" sūdzas Roberts Fūrmanis.

​"Noslogotajai plānveida aprūpei vēl uzkraus nosūtījumu rakstīšanu c-19 testu veikšanu, kas situāciju radīs vēl traģiskāku. Testu veikšana ir jāatvieglo nevis jāsarežģī," paskaidroja savu viedokli Roberts Fūrmanis.

"Kādam nolūkam turpmāk Covid testu Latvijā varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu? Lai samazinātu slimo skaitu? Un bez simptomiem slimie vazāsies apkārt un saslimstība tikai augs," kritizēja jauno kārtību bijušais baņķieris Valērijs Kargins.

​"Tas tā kā nozīmē, ja man aizdomas, ka esmu slims, jāiet pie ģimenes ārsta, lai saņemtu norīkojumu uz Covid testu? Skan drosmīgi. Tad ģimenes ārsti un māsiņas tagad skafandros sēdēs? Jeb būs kāds ē-serviss? Neizklausās labi tas viss," prāto uzņēmējs Normunds Bergs.

​Taču Veselības ministrijas vadītāja viņu mierināja un palūdza nedramatizēt, salīdzinot Covid-19 ar parastu gripu.

"Gripas sezona ir salīdzināms piemērs, tajā ĢĀ un māsiņas prot strādāt. Nevajag dramatizēt to, kas nav jādramatizē," atbildēja biznesmenim Ilze Viņķele.

​Taču Veselības ministrijas vadītājas atbilde, izskatās, stipri pārsteidza medicīnas tiesību eksperti un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas juristi Solvitu Olsenu.

"Būtu labi, ja ministre kaut aci iemestu PVO un ECDC vadlīnijās par to, kā ir jāorganizē darbs ģimenes ārstam, ja tas pieņem potenciālus Covid-19 pacientus. Tas būtiski atšķiras no gripas gadījumiem," atbildēja Solvita Olsena.

​Citi komentētāji pievienoja stāstus par to, cik grūti šobrīd ir saņemt izziņu no ģimenes ārsta. Savukārt vizītei daži pat pieprasa jau veiktu Covid-19 testu.

"Igaunijā patreiz ir tā, ka vajag zvanīt ģimenes ārstam, kas uzklausot simptomus, nosūta uz testu. Problēma gan tāda, ka ģimenes ārsti praktiski nav sazvanāmi. Tāpat tas process rit dienām, kamēr izdodas sazvanīt. Uz poliklīniku ar simptomiem iet nedrīkst," padalījās kaimiņvalsts pieredzē Dana Pudāne.

​"Tikmēr klasesbiedrene stāsta, ka ĢĀ viņai pieprasījusi C19 testu, lai pieņemtu ar sūdzībām par saslimšanu ar citu vīrusu," pastāstīja Arta Snipe.

​Atgādināsim, ka pašlaik Latvijā par brīvu Covid-19 testu var veikt ikviens gribētājs, iepriekš pierakstoties pa tālruni 8303.

6
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību