Latvijas premjers Krišjānis Kariņš

Ne visi politiķi Latvijā ir lojāli: Kariņu neiedvesmoja Vīķes-Freibergas piemērs

198
(atjaunots 08:56 07.02.2019)
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nav pārliecināts tajā, ka pilsonība ir galvenais lojalitātes rādītājs valstij politiķu vidū.

RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apstiprināja, ka no Amerikas pilsonības viņš negrasās atteikties, un politiķis ir pārliecināts, ka pilsonība ne vienmēr ir galvenais lojalitātes rādītājs. Vairas Vīķes-Freibergas un Vairas Paegles piemērs viņu neiedvesmoja.

Saeima 23. janvārī apstiprināja jauno Latvijas valdību, kuru vada Krišjānis Kariņš no partijas "Jaunā Vienotība", kuram, izņemot Latvijas, ir arī Amerikas pilsonība. Pēc Kariņa kļūšanas par Latvijas premjerministru publiskajā telpā vairākkārt tika rosināts jautājums par to, vai politiķim, kurš ieņem tik augstu amatu, būtu jāatsakās no Amerikas pilsonības. Piemēram, kad Vaira Vīķe-Freiberga kļuva par Latvijas prezidenta kandidātu, viņa atteicās no Kanādas pilsonības. No dubultpilsonības atteicās arī Vaira Paegle, kura arī balotējās prezidenta amatam. Un kaut gan viņām to lika darīt likums, bet uz premjerministru tas neattiecas, daudzi uzskata, ka Kariņš varētu brīvprātīgi "nodot" Amerikas pasi.

"Tās ir pilnīgas muļķības. (…) Būdams politiķis, esmu strādājis dažādos vēlētos amatos. Vērtējot manus publiskos izteikumus un balsojumus, katrs var pārliecināties, ka visu šo laiku esmu aizstāvējis tikai un vienīgi Latvijas intereses," pateica Kariņš Latvijas Avīze intervijā, komentējot ziņas par to, ka daži viņu uzskata par vairāk amerikāņu, nevis par Latvijas politiķi.

Pēc viņa domām, ja paskatās uz Latvijas politiķiem kopumā, kļūs skaidrs, ka pilsonība ne vienmēr ir galvenais lojalitātes rādītājs valstij.

"Es nevaru mainīt faktu, kur es esmu uzaudzis, un visi, kas virzīja mani valdības vadītāja amatam, to zināja. Es neuztveru, ka mana dubultpilsonība rada kādus konfliktus. Esmu latvietis, un punkts," pateica Kariņš.

Tāpat premjers komentēja arī citus uzskatus: ka viņam, kā ASV pilsonim, būšot vieglāk atrisināt kaut kādus jautājumu, kas saistīti ar Latvijas un Amerikas attiecībām. Piemēram, tas būtu aktuāli saistībā ar pērnajā gadā radušos banku krīzi.

"Ja tas būtu tik vienkārši, tad jau būtu labi. Latvijai rodas domstarpības, piemēram, ar Vāciju, un atliek vien sameklēt kādu latvieti, kurš uzaudzis Vācijā, un viss kārtībā. Diemžēl politika nav tik vienkārša," pateica Kariņš.

Krišjānis Kariņš piedzima 1964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV Amerikas latviešu ģimenē. Viņa vecāki pārvācās uz ASV 20. gadsimta 50. gados no Zviedrijas, kur no Latvijas emigrēja viņu vecāki 1944. gadā.

Kariņš ieguva izglītību ASV. Viņš mācījās Svētā Jāņa koledžā Anapolisā, vēlāk studēja lingvistiku Pensilvānijas Universitātē. ASV Kariņš ieguvis filoloģisko zinātņu doktora grādu.

Uz Latviju Kariņš atbrauca 1994. gadā, kur kādu laiku pasniedza sociolingvistiku Latvijas Universitātē, kā arī nodarbojās ar biznesu, nodibinot kompāniju "Lāču ledus", kura ražo un izplata ledu un saldētos produktus. Kariņš vadīja kompāniju līdz 2002. gadam. Tāpat 1999.-2000. gadā vadīja kompāniju "Formula" (auto tehnikas un orgtehnikas tirdzniecība).

Kariņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem (kura 2010. gadā iegāja blokā "Vienotība", kopš 2018. gada – partija "Jaunā Vienotība"), 2002. gadā un tajā pašā gadā tika ievēlēts Saeimā. Kariņš bija "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2004. gadam un ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim. 2007. gada martā kļuva par vienu no diviem "Jaunā laika" līderiem (kopā ar Eināru Repši).

2009. gadā Kariņš tika ievēlēts Eiroparlamentā, kur strādāja līdz 2019. gadam (Eiropas Tautas partijas frakcija). Viņš bija Finanšu noziegumu un Ekonomiskās krīzes komitejas priekšsēdētāju vietnieks, Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas lietu komitejas un vairāku apakškomiteju loceklis. Tāpat viņš bija Eiropas Tautas partijas Ekonomikas un apkārtējās vides problēmu darba grupas priekšsēdētāja vietnieks.

Kariņš ir precējies, viņa ģimenē ir četri bērni.

198
Pēc temata
Kučinskis: Kariņš neko neuzņemas
Labāk nebūs: iedzīvotāji netic Kariņa valdībai
Kariņš: mēs būsim evolucionāra valdība

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

30
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

30
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju