Protesta akcija krievu skolu atbalstam. Foto no arhīva

Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu

177
(atjaunots 19:17 06.02.2019)
Nacionālo minoritāšu valodas un kultūras uzturēšanai pietiks ar vienu skolotāju skolā, uzskata Saeimas profila komisijā.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Jaunais parlaments grasās turpināt iepriekšējās Saeimas kursu pilnai skolu izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai gan izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies, raksta Skaties.lv.

Izglītības reformas pretinieki gaida Satversmes tiesas lēmumu, kura izskatīs šo jautājumu 26. februārī.

Krievvalodīgie jaunieši prot latviešu valodu daudz labāk, nekā viņu vecāki, taču katrs piektais no tiem joprojām vērtē savas latviešu valodas zināšanas kā vājas. Tieši šo pamatojumu minēja Izglītības ministrija, kad skaidroja visu skolu pāriešanas nepieciešamību uz mācībām valsts valodā, un ministrijas pārstāvji atkal atkārtoja šo argumentu Saeimas profila komisijas sēdē 5. februārī, lai pārliecinātu jaunos deputātus turpināt reformu.

Kā norādīja ministrijā, beidzot skolas, arvien vairāk skolēnu nolēma kārtot eksāmenus latviešu valodā.

"Nu jau vairākus gadus vairāk nekā 90% jauniešu, beidzot 12. klasi, ir izvēlējušies kārtot eksāmenus valsts valodā latviski. Šī statistika ir bijusi viennozīmīga. Tā ir augusi desmit gadu laikā no 40 līdz vairāk nekā 90%," - pastāstīja Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs.

Kopš pērnā mācību gada skolēniem tika atņemta iespēja izvēlēties eksāmena kārtošanas valodu – tagad visi eksāmeni tiek kārtoti latviešu valodā. Un tuvāko trīs mācību gadu laikā visām nacionālo minoritāšu vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Atsevišķas skolas drīkst pasniegt priekšmetus, kas saistīti ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi nacionālo minoritāšu valodās.

Tā ir kļūda

Komisijas sēdē izskanēja arī reformas pretinieku viedoklis. Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" nosauca reformu par politisku un pedagoģisku kļūdu.

"Valsts valoda vidusskolā nozīmē neizbēgamu mācīšanās kvalitātes kritumu matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Skolotāji būs spiesti tērēt lielāko daļu laika termiņu skaidrojumam, jo latviešu valodas zināšanu līmenis skolēniem var būt dažāds. Viena lieta ir apgūt valodu, bet cita lieta ir uztvert sarežģītu zinātnisku informāciju," - norādīja Kabanovs.

Par izglītības pasliktināšanos krievu skolās runāja pat Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji, pastāstīja tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, kura apmeklēja sēdi.

"Ministrija atskaitās par kursiem, taču pat latviešu žurnālisti no Re:Baltica saka, ka izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies. Iemesls – labu skolotāju un it īpaši latviešu valodas skolotāju trūkums," - pastāstīja Krivcova Facebook.

Segregācijas beigas

Taču citi deputāti izvēlējās neakcentēt uzmanību uz krievvalodīgo bērnu zaudējumiem. Deputāte Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!" pozitīvi vērtē reformu: viņa uzskata, ka skolu pāreja uz latviešu valodu pēc 2023. gada darīs galu latviešu un krievu skolēnu "oficiālai segregācijai".

"Ja mēs latviešu valodā vidusskolā pasniegsim 100%, kāpēc mēs neveidojam uzreiz vienotas vidusskolas? Respektīvi, vidusskolas posms visiem skolēniem kopīgi. Ar iespēju atbalstīt mazākumtautības atsevišķā grupā. Viens skolotājs skolā to var nodrošināt. Tas jau neprasa ļoti lielus resursus," - uzskata Golubeva.

Ierēdņi viņai piekrita – ministrija netaisās atbalstīt skolēnu iedalīšanu.

"Mums nav un nebūs vairāk nākotnē vairs vidusskolu, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu. Visas skolas ir vienādas. Tas, vai bērni dažādās skolās būs nākuši no dažādām ģimenēm, to mēs nevaram ietekmēt, tā ir brīvprātība. Arī šodien mums ir Valsts ģimnāzijas, kurās ļoti liels skolēnu īpatsvars nāk no etniski citas tautības ģimenēm," - norādīja Catlaks.

Beigu beigās deputāti vienojās turpināt diskusiju par skolu reformu pavasarī, taču vairums tautas kalpu nešaubās par tās pamatotību.

177
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (134)
Pēc temata
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Glābiet mūsu ausis: krievu valoda vēl joprojām nomoka latviešus
Kaminskis: sods par avīzi krievu valodā lojalitāti necels
"Vainīgos sodīt!": bērnu Jaungada pasākums krievu valodā izraisījis NA sašutumu
Lietuvā es pārietu uz krievu valodu: Šuplinska pamatoja partijas nostādni
Vajāšanu pārdzīvosim: Daugavpils kinoteātris neatteiksies no filmām krievu valodā
Vēja radītājs

Sinoptiķi izstrādās jaunu sliktu laikapstākļu brīdinājumu sistēmu

1
(atjaunots 09:55 26.05.2020)
Jaunā brīdinājumu sistēma par sliktiem laikapstākļiem ļaus iedzīvotājiem labāk izprast riskus un savlaicīgi veikt drošības pasākumus.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Sanita Pelēķe pastāstīja, ka tiek izstrādāta jauna sistēma, kas ļaus uzlabot informācijas precizitāti par bīstamiem laikapstākļiem, vēsta jauns.lv. Šī iemesla dēļ tiks pārvērtēti hidrometeoroloģisko brīdinājumu kritēriji.

Kritēriji tiek pārskatīti sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai izplatāmie brīdinājumi labāk atspoguļotu gaidāmo hidrometeoroloģisko parādību intensitāti un to sagaidāmo ietekmi.

Gandrīz visām hidrometeoroloģiskajām parādībām ir ieviesti trīs brīdinājumu līmeņi. Dzeltenais nozīmē, ka laikapstākļi ir pasliktināti un tiek novērota stipras intensitātes parādība. Oranžais - laikpstākļi kļūst bīstami, tiek novērota ļoti stipras intensitātes parādība, sarkanais - laikapstākļi ir ļoti bīstami, tiek novērota ekstremālas/bīstamas intensitātes parādība.

Turpmāk, līdz ar prognozēto hidrometeoroloģisko parādību intensitāti, brīdinājumos būs iekļauta arī vispārēja informācija par gaidāmo ietekmi un norādījumi iedzīvotājiem rīcībai šajās situācijā, ļaujot sabiedrībai vieglāk izprast gaidāmos riskus.

Jauno brīdinājumu kritēriju vizualizācijai izveidota jauna mājaslapa bridinajumi.meteo.lv, kurā būs detalizētāk norādīti reģioni, kuriem tiek prognozētas bīstamākās dabas parādības.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā
Latvijas iedzīvotāji šoziem redzējuši sauli 2-6 stundas nedēļā
Rīga

Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju

3
(atjaunots 08:24 26.05.2020)
Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis cer, ka Latvija šovasar tomēr nepaliks bez tūristiem.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) vadītājs Jānis Jenzis uzskata, ka pagaidām Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nesteidz braukt uz Latviju, raksta Mixnews.lv.

Pēc viņa sacītā, Igaunijas iedzīvotāji joprojām atceļ vasaras ceļojumus un nesteidz pamest valsts robežas.

Bulgārijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Visticamāk, ka izmaiņas ieradumos ceļot un pavadīt atvaļinājumus ārzemēs vēl kādu laiku cilvēkiem liks atturēties, pat tad, kad robežas tiks atvērtas, paliks zināms cilvēkus skaits, kuri baidīsies kaut kur lidot.

Biroja vadītājs tomēr paudis cerību, ka 2020. gada vasara Latvijai nepaies pavisam bez ārzemju viesiem.

Jenzis atzīmēja, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, joprojām ir spēkā liels skaits ierobežojumu.

"Tūrisms saistās ar piedzīvojumu, ar daudziem jaukiem pārdzīvojumiem, tomēr šie ierobežojumi paredz diezgan nopietnu distancēšanos," sacīja Jenzis.

Biroja vadītājs uzsvēra, ka tas, vai Latvja tiks izvēlēta kā brauciena galamērķis šovasar, būs atkarīgs no tā, cik ātri valstī atcels ierobežojumus.

Pēc Jenža sacītā, birojs grasās uzsākt kampaņu Lietuvā un Igaunijā, aicinot kaimiņus braukt uz Rīgu, kolīdz tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms.

3
Tagi:
tūristi, tūrisms
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādas valstis pirmās atvērs robežas tūristiem
Eiropas Savienība var atjaunot tūrismu tikai daļēji
Par pirmajiem tūristiem Viļņas centrā kļuva Latvijas pilsoņi