Protesta akcija krievu skolu atbalstam. Foto no arhīva

Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu

179
(atjaunots 19:17 06.02.2019)
Nacionālo minoritāšu valodas un kultūras uzturēšanai pietiks ar vienu skolotāju skolā, uzskata Saeimas profila komisijā.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Jaunais parlaments grasās turpināt iepriekšējās Saeimas kursu pilnai skolu izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai gan izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies, raksta Skaties.lv.

Izglītības reformas pretinieki gaida Satversmes tiesas lēmumu, kura izskatīs šo jautājumu 26. februārī.

Krievvalodīgie jaunieši prot latviešu valodu daudz labāk, nekā viņu vecāki, taču katrs piektais no tiem joprojām vērtē savas latviešu valodas zināšanas kā vājas. Tieši šo pamatojumu minēja Izglītības ministrija, kad skaidroja visu skolu pāriešanas nepieciešamību uz mācībām valsts valodā, un ministrijas pārstāvji atkal atkārtoja šo argumentu Saeimas profila komisijas sēdē 5. februārī, lai pārliecinātu jaunos deputātus turpināt reformu.

Kā norādīja ministrijā, beidzot skolas, arvien vairāk skolēnu nolēma kārtot eksāmenus latviešu valodā.

"Nu jau vairākus gadus vairāk nekā 90% jauniešu, beidzot 12. klasi, ir izvēlējušies kārtot eksāmenus valsts valodā latviski. Šī statistika ir bijusi viennozīmīga. Tā ir augusi desmit gadu laikā no 40 līdz vairāk nekā 90%," - pastāstīja Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs.

Kopš pērnā mācību gada skolēniem tika atņemta iespēja izvēlēties eksāmena kārtošanas valodu – tagad visi eksāmeni tiek kārtoti latviešu valodā. Un tuvāko trīs mācību gadu laikā visām nacionālo minoritāšu vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Atsevišķas skolas drīkst pasniegt priekšmetus, kas saistīti ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi nacionālo minoritāšu valodās.

Tā ir kļūda

Komisijas sēdē izskanēja arī reformas pretinieku viedoklis. Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" nosauca reformu par politisku un pedagoģisku kļūdu.

"Valsts valoda vidusskolā nozīmē neizbēgamu mācīšanās kvalitātes kritumu matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Skolotāji būs spiesti tērēt lielāko daļu laika termiņu skaidrojumam, jo latviešu valodas zināšanu līmenis skolēniem var būt dažāds. Viena lieta ir apgūt valodu, bet cita lieta ir uztvert sarežģītu zinātnisku informāciju," - norādīja Kabanovs.

Par izglītības pasliktināšanos krievu skolās runāja pat Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji, pastāstīja tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, kura apmeklēja sēdi.

"Ministrija atskaitās par kursiem, taču pat latviešu žurnālisti no Re:Baltica saka, ka izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies. Iemesls – labu skolotāju un it īpaši latviešu valodas skolotāju trūkums," - pastāstīja Krivcova Facebook.

Segregācijas beigas

Taču citi deputāti izvēlējās neakcentēt uzmanību uz krievvalodīgo bērnu zaudējumiem. Deputāte Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!" pozitīvi vērtē reformu: viņa uzskata, ka skolu pāreja uz latviešu valodu pēc 2023. gada darīs galu latviešu un krievu skolēnu "oficiālai segregācijai".

"Ja mēs latviešu valodā vidusskolā pasniegsim 100%, kāpēc mēs neveidojam uzreiz vienotas vidusskolas? Respektīvi, vidusskolas posms visiem skolēniem kopīgi. Ar iespēju atbalstīt mazākumtautības atsevišķā grupā. Viens skolotājs skolā to var nodrošināt. Tas jau neprasa ļoti lielus resursus," - uzskata Golubeva.

Ierēdņi viņai piekrita – ministrija netaisās atbalstīt skolēnu iedalīšanu.

"Mums nav un nebūs vairāk nākotnē vairs vidusskolu, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu. Visas skolas ir vienādas. Tas, vai bērni dažādās skolās būs nākuši no dažādām ģimenēm, to mēs nevaram ietekmēt, tā ir brīvprātība. Arī šodien mums ir Valsts ģimnāzijas, kurās ļoti liels skolēnu īpatsvars nāk no etniski citas tautības ģimenēm," - norādīja Catlaks.

Beigu beigās deputāti vienojās turpināt diskusiju par skolu reformu pavasarī, taču vairums tautas kalpu nešaubās par tās pamatotību.

179
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Glābiet mūsu ausis: krievu valoda vēl joprojām nomoka latviešus
Kaminskis: sods par avīzi krievu valodā lojalitāti necels
"Vainīgos sodīt!": bērnu Jaungada pasākums krievu valodā izraisījis NA sašutumu
Lietuvā es pārietu uz krievu valodu: Šuplinska pamatoja partijas nostādni
Vajāšanu pārdzīvosim: Daugavpils kinoteātris neatteiksies no filmām krievu valodā
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

9
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

9
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
Aizsargmaskas, foto no arhīva

Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus

8
(atjaunots 16:25 03.08.2020)
Galvenais nav tas, cik daudz jaunu Covid-19 gadījumu tiek fiksēts Latvijā, bet gan tas, vai ir iespējams izsekot inficēšanās ķēdes, uzskata speciālisti.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības līmeņa kāpums, tomēr Latvijā situācija pagaidām ir kontrolējama un pašlaik nav nepieciešamības atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, uzskata eksperti.

Covid-19 saslimstības gadījumu pieaugums Eiropā liek mediķiem strīdēties par to, vai tas ir otrais vilnis. Mediķi strīdas par to, vai tas ir otrais vilnis, savukārt valstis sāk rīkoties, katra pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Lietuvā kopš sestdienas atkal ir jānēsā sejas maskas publiskās vietās.

"Pēdējo divu nedēļu laikā bijis liels saslimstības kāpums visā pasaulē kopumā un Eiropas Savienībā. Mazās valstis turas, savukārt lielās valstis uzrāda pieaugumu no 10 līdz 20% katru dienu. Samazinās sociālā distancēšanās, un infekcija turpina izplatīties – bioloģijas likumus vēl neviens nav atcēlis," paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Tomēr par robežu slēgšanu pagaidām netiek runāts, ir uzkrāta pieredze, un infekcijas izplatību izdodas kontrolēt. Latvijā situācija vispār ir stabila, tādēļ nepieciešamības pastiprināt pasākumus, pēc Perevoščikova sacītā, šobrīd nav.

Uz svarīgu aspektu norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedriskās veselības un epidemioloģijas nodaļas vadītājs profesors Ģirts Briģis. Pēc viņa sacītā, kamēr inficēšanās gadījumi tiek izsekoti, nepieciešamības pastiprināt drošības pasākumus Latvijā nav.

"Ierobežojumu ieviešana ir atkarīga no konkrētās situācijas mūsu valstī. Tas, ka citās valstīs ir (saslimušo skaita – red.) pieaugums, – tas, protams, ir riska faktors arī Latvijai. Taču mums vispirms ir jāvadās pēc saslimstības līmeņa mūsu valstī.

Iespējams, izšķirošais faktors pat nav saslimušo statistika, bet gan iespēja tos izsekot. Visbīstamākais scenārijs – ja vīruss sāks izplatīties, bet iespēju noteikt inficēšanās avotus nebūs. Šādā situācijā, protams, būs jāvēršas pie striktākiem ierobežošanas pasākumiem," viņš teica.

Netiecas dramatizēt situāciju Latvijā arī Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

"Protams, mums ir jārēķinās ar starptautisko situāciju un saslimstības pieaugumu praktiski visās mums tuvās Eiropas valstīs. Iespējams, tieši tagad mēs nesāksim ieviest kaut kādus skarbus ierobežojošos pasākumus, taču mēs ļoti stingri un rūpīgi sekosim līdzi situācijai un turpināsim testēšanas. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība apzinās riskus. Sevišķi, dodoties kaut kur ārpus Latvijas," pateica viņa.

Iepriekš ziņots, ka aizritējušajā diennaktī ir veikti 687 Covid-19 testi, atklāti trīs jauni saslimšanas gadījumi. Visi inficētie ir citu inficēto kontaktpersonas.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 201 997 Covid-19 testi, atklāti 1246 inficētie. Pašlaik izveseļojušies 1052 cilvēki, miruši 32.

Pēdējo 24 stundu laikā slimnīcā nonākuši divi cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas seši cilvēki, visiem ir vidēji smaga slimības gaita.

8
Tagi:
ārkārtējā situācija, karantīna, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Atrasti tūristi! Kur devušies atpūsties no pašizolācijas nogurušie ceļotāji
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu