Protesta akcija krievu skolu atbalstam. Foto no arhīva

Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu

180
(atjaunots 19:17 06.02.2019)
Nacionālo minoritāšu valodas un kultūras uzturēšanai pietiks ar vienu skolotāju skolā, uzskata Saeimas profila komisijā.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Jaunais parlaments grasās turpināt iepriekšējās Saeimas kursu pilnai skolu izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai gan izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies, raksta Skaties.lv.

Izglītības reformas pretinieki gaida Satversmes tiesas lēmumu, kura izskatīs šo jautājumu 26. februārī.

Krievvalodīgie jaunieši prot latviešu valodu daudz labāk, nekā viņu vecāki, taču katrs piektais no tiem joprojām vērtē savas latviešu valodas zināšanas kā vājas. Tieši šo pamatojumu minēja Izglītības ministrija, kad skaidroja visu skolu pāriešanas nepieciešamību uz mācībām valsts valodā, un ministrijas pārstāvji atkal atkārtoja šo argumentu Saeimas profila komisijas sēdē 5. februārī, lai pārliecinātu jaunos deputātus turpināt reformu.

Kā norādīja ministrijā, beidzot skolas, arvien vairāk skolēnu nolēma kārtot eksāmenus latviešu valodā.

"Nu jau vairākus gadus vairāk nekā 90% jauniešu, beidzot 12. klasi, ir izvēlējušies kārtot eksāmenus valsts valodā latviski. Šī statistika ir bijusi viennozīmīga. Tā ir augusi desmit gadu laikā no 40 līdz vairāk nekā 90%," - pastāstīja Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs.

Kopš pērnā mācību gada skolēniem tika atņemta iespēja izvēlēties eksāmena kārtošanas valodu – tagad visi eksāmeni tiek kārtoti latviešu valodā. Un tuvāko trīs mācību gadu laikā visām nacionālo minoritāšu vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Atsevišķas skolas drīkst pasniegt priekšmetus, kas saistīti ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi nacionālo minoritāšu valodās.

Tā ir kļūda

Komisijas sēdē izskanēja arī reformas pretinieku viedoklis. Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" nosauca reformu par politisku un pedagoģisku kļūdu.

"Valsts valoda vidusskolā nozīmē neizbēgamu mācīšanās kvalitātes kritumu matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Skolotāji būs spiesti tērēt lielāko daļu laika termiņu skaidrojumam, jo latviešu valodas zināšanu līmenis skolēniem var būt dažāds. Viena lieta ir apgūt valodu, bet cita lieta ir uztvert sarežģītu zinātnisku informāciju," - norādīja Kabanovs.

Par izglītības pasliktināšanos krievu skolās runāja pat Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji, pastāstīja tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, kura apmeklēja sēdi.

"Ministrija atskaitās par kursiem, taču pat latviešu žurnālisti no Re:Baltica saka, ka izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies. Iemesls – labu skolotāju un it īpaši latviešu valodas skolotāju trūkums," - pastāstīja Krivcova Facebook.

Segregācijas beigas

Taču citi deputāti izvēlējās neakcentēt uzmanību uz krievvalodīgo bērnu zaudējumiem. Deputāte Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!" pozitīvi vērtē reformu: viņa uzskata, ka skolu pāreja uz latviešu valodu pēc 2023. gada darīs galu latviešu un krievu skolēnu "oficiālai segregācijai".

"Ja mēs latviešu valodā vidusskolā pasniegsim 100%, kāpēc mēs neveidojam uzreiz vienotas vidusskolas? Respektīvi, vidusskolas posms visiem skolēniem kopīgi. Ar iespēju atbalstīt mazākumtautības atsevišķā grupā. Viens skolotājs skolā to var nodrošināt. Tas jau neprasa ļoti lielus resursus," - uzskata Golubeva.

Ierēdņi viņai piekrita – ministrija netaisās atbalstīt skolēnu iedalīšanu.

"Mums nav un nebūs vairāk nākotnē vairs vidusskolu, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu. Visas skolas ir vienādas. Tas, vai bērni dažādās skolās būs nākuši no dažādām ģimenēm, to mēs nevaram ietekmēt, tā ir brīvprātība. Arī šodien mums ir Valsts ģimnāzijas, kurās ļoti liels skolēnu īpatsvars nāk no etniski citas tautības ģimenēm," - norādīja Catlaks.

Beigu beigās deputāti vienojās turpināt diskusiju par skolu reformu pavasarī, taču vairums tautas kalpu nešaubās par tās pamatotību.

180
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Glābiet mūsu ausis: krievu valoda vēl joprojām nomoka latviešus
Kaminskis: sods par avīzi krievu valodā lojalitāti necels
"Vainīgos sodīt!": bērnu Jaungada pasākums krievu valodā izraisījis NA sašutumu
Lietuvā es pārietu uz krievu valodu: Šuplinska pamatoja partijas nostādni
Vajāšanu pārdzīvosim: Daugavpils kinoteātris neatteiksies no filmām krievu valodā
Grāmatas, foto no arhīva

Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli

2
(atjaunots 22:49 19.10.2020)
Kultūras cilvēki turpinās radīt, taču kvalitāte var pāraugt kvantitātē, un dažs labs vispār pametīs profesiju, uzskata rakstniece Kristīne Ulberga.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.

Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.

"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.

Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.

"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.

Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.

"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.

Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.

"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.

Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.

Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.

Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.

Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.

Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.

14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.

2
Tagi:
kultūra, nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

8
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas