Ребенок у дантиста

"Par ko mēs maksājam nodokļus?": Liepājā bērni divus gadus stāv rindā pie zobārsta

71
(atjaunots 16:40 02.02.2019)
Stomatologi nevēlas noslēgt līgumus ar valsti par pakalpojumu sniegšanu nepilngadīgajiem, jo tas ir neizdevīgi.

RĪGA, 2. februāris — Sputnik. Ļoti nepatīkamā situācijā nonācis liepājnieks Juris - viņa 12 gadus vecajam dēlam Dāvim pēkšņi iesāpējies zobs.

Ģimene, meklējot zobārstu, apzvanījusi vairākas zobārstniecības prakses Liepājā, taču lielākoties tika atraidīta, vēsta skaties.lv.

Trešajā lielākajā pilsētā Latvijā ir tikai divi zobārsti, kas noslēguši līgumus ar valsti par pakalpojumu sniegšanu nepilngadīgajiem. Zobārstniecības  kabinetā Ansis pastāstīja, ka "rindā var nākties gaidīt līdz augustam, novembrim", taču situācija Zobārstniecības poliklīnikā ir daudz sliktāka.

"Pie zobārsta rindā jāgaida ilgāk nekā divus gadus. Mums nav bērnu zobārsta. Pieaugušo zobārsts pa kādam bērnam paņem," – atklāja zobārstniecības darbiniece.

"Teorētiski valsts bērniem apmaksā vizīti pie zobārsta, bet realitātē tur nemaz nav iespējams tikt. Par ko mēs maksājam nodokļus?" – bija neizpratnē Juris.

Žurnālisti apzvanīja deviņas zobārstniecības prakses Liepājā. Daļā no tām viņus tūlīt noraidīja, jo runa nebija par konkrētu klientu, citviet atbildēja, ka bērnus neapkalpo, citi atbildēja, ka rindā nāksies gaidīt vairākus mēnešus.

Zobārstniecības praksēs bērni privilēģijas nesaņem, rindā jāgaida kopā ar pieaugušajiem, par pakalpojumu bieži vien jāmaksā tāpat kā pilngadīgajiem.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga atzina, ka Liepājas radušās problēmas, taču tuvākajā laikā pozitīvas izmaiņas nav gaidāmas. NVD darbinieki centušies noslēgt līgumus ar vairākiem stomatologiem, taču saņēmuši atteikumus. Speciālistu pieprasījums ir liels, un bez līguma ar valsti var nopelnīt krietni vairāk.

"Netālu esošajā Grobiņā ir divas zobārstniecības prakses, kur noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Tur rindas nav tik garas," - paskaidroja Štālberga.

Valsts maksa par bērnu zobu ārstēšanu ir tik zema, ka speciālisti izdevumus var segt, tikai ārstējot pieaugušos. Bērnu zobārstu trūkums reģionos jūtams arī Stomatoloģijas institūtā, ko apmeklē bērni no visas Latvijas.

Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes profesore Anda Brinkmane norādīja, ka izmaiņas gaidāmas tikai, kad valsts finansējums būs konkurētspējīgs un zobārsti necietīs zaudējumus.

Kopumā Zobārstu skaits Latvijā esot pietiekams, turklāt vidēji ik gadus viņiem pievienojas aptuveni 25 speciālisti.

71
Pēc temata
Kāpēc stomatologi atsakās ārstēt bērnus
Jelgavā izveidots fonds bērnu stomatologu atbalstam
Kā pierunāt stomatologus ārstēt bērnus
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

14
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

14
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

10
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā