Mācību grāmatas

Ilga Šuplinska vēlas sadarboties ar krievu skolām

83
(atjaunots 11:46 01.02.2019)
Ilga Šuplinska vēlas, lai mazākumtautību skolas konkretizētu, kāda palīdzība tām nepieciešama, īstenojot pāreju uz mācībām latviešu valodā.

RĪGA, 1. februāris — Sputnik. Latvijas jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska interesējas par iespējām sadarboties ar mazākumtautību skolām jautājumā par ātrāku un efektīvāku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Par to politiķe pastāstīja Latvijas radio 4 programmas "Doma laukums" ēterā.

Viņa norādīja, ka starp viņas interesēm ir sadarbība ar mazākutautību skolām, un informēja, ka jau aicina direktorus un asociācijas pārstāvēt savas intereses, taču ne ar domu, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā netiks īstenota, bet gan ar viņu priekšstatiem par to, kāds atbalsts viņiem vajadzīgs, kā īstenot pāreju pēc iespējas efektīvāk, lai ieguvēji būtu audzēkņi.

Politiķe piebilda, ka viens no jautājumiem, ko plānots izskatīt jau šogad ir neklātienes latviešu valodas kursu organizēšana. Viņa norādīja, ka nav saprotams, kā valsts iestādes un pašvaldības nav par to pietiekami parūpējušās kopš 1992. gada, kad tika ziņots par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Ministre ieteica organizēt profesionāļu palīdzību, kuri sniegtu atbildes uz jautājumiem, un piebilda, ka šī problēma ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk.

Iepriekš vēstīts, ka Šuplinska atteicās atbildēt uz radio Baltkom krievvalodīgo žurnālistu jautājumiem krievu valodā, lai arī to pārvalda. Viņa paskaidroja, ka, no vienas puses, tā ir partijas nostādne, no otras puses, viņai kā izglītības un zinātnes ministrei ir jāpārstāv valsts un jārunā latviski.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Tāpat Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kuri aizliedz pasniegt krievu valodā valsts privātajās augstskolās un koledžās.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējami, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.

83
Pēc temata
Vienīgā izeja – braukt prom: reforma nožņaugusi izglītību Latvijā
Putins: Krievija aizstāvēs krievu valodu un savu tautiešu krieviskumu
Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu