Nils Ušakovs

Ušakova māja: kredīti, pretizlūkošana un "latviešu Megrē"

483
(atjaunots 09:22 01.02.2019)
Skandāls pēc kratīšanas Rīgas mēra Nila Ušakova mājās ir izvērties par tautas izmeklēšanu. Uzmanība pievērsta namam, kurā dzīvo galvaspilsētas mērs.

RĪGA, 1. februāris — Sputnik. No skandalozās lietas – kratīšanas Rīgas mēra kabinetā un mājās – publika pamazām pārgājusi pie sarunām par Nila Ušakova māju Mežaparkā. Daudzie video ieraksti deva iespēju rīdziniekiem ātri vien konstatēt, kur dzīvo Nils Ušakovs ar ģimeni un vētraini sāka apspriest ēku.

Izrādījās, ka ārēji pieticīgajai mājai elitārajā mikrorajonā ir ne tikai interesanta arhitektūra un neparasti tirkīzkrāsas logu rāmji, bet arī aizraujoša vēsture.

"Rīgas mēra māja Mežaparkā. Šerpi," – lakoniski novērtēja uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs.

​Vēlmē remdināt savu sadzīvisko ziņkārību rīdzinieki izpētīja arī Bergenas ielā būvētās mājas "kredītvēsturi".

"2010. gadā tiesu izpildītājs atņēma māju parādniekam Jānim un pārdeva par prieku Swedbank, – stāsta Marija savā Facebook. – Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 2132 kv.m, uz kura atrodas 2 stāvu dzīvojamā māja. Nekustamā īpašuma novērtējums – Ls 190 000 (270 345 eiro – red.)."

Zemesgrāmatas dati liecina, ka pēc tam māju, kurā tagad dzīvo Nils Ušakovs ar dzīvesbiedri, piederēja  Vācijas pilsonim Jorgam Tumatam, kurš strādāja AS "Latvijas Gāze" un Kristīnei Gundegai Tumatai. Viņi nopirka māju par 302 205 latiem (apmēram 430 tūkst. eiro) 2012. gadā no firmas "Ektornet Real Estate Latvia". Mēra pārstāvis informēja, ka Ušakova ģimene īpašumu nomā.

Daži sociālo tīklu apmeklētāji sāka dziļu vēsturisko uzmeklēšanu un pat noskaidroja ēkas bijušo īpašnieku likteni.

"Staļina rajona TDP izpildu komitejas 352. pārvaldnieka Rūdolfa Kalniņa 1945. gada 23. maija akts kara prokuroram (LNA LVA 270. f., 1s. a., 170. l., 6. lpp.) liecina, ka no 1944. gada 15. oktobra Bergenas ielā 6 atradās PSRS bruņoto spēku pretizlūkošana. Vai jau ir kas mainījies?" – sarkastiski apjautājās Twitter apmeklētājs ar daiļrunīgu lietotājvārdu "Čekistu mednieks".

​Publikācijas autors skaidro: "Vien 1939. gada jūlijā Rīgas pilsētas valde, pamatojoties uz Ulmaņa režīma 1938. gada likumu Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu atļāva īpašumtiesīgajam lietotājam Jēkabam Silarājam izpirkt gruntsgabalu Bergenas ielā 6, kas tika zaudēts pēc gada PSRS armijas iebrukuma rezultātā."

"Vācu reiha okupācijas laika Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1942. gada 20. maija, 16., 23. jūnija lēmumiem nodibināja aizgādību par promesošā, 1898. gada 16. janvārī dzimušā Jēkaba Silarāja mantu Bergenas ielā 6. PSRS armija šo Mežaparka daļu izlaupīja 1945. gadā," – viņš ziņoja.

"Jēkabs Silarājs (1989-1941) Ulmaņlaikā bija Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks, Interpola viceprezidents. Kad 1940. gada 9. augustā (4 dienas pēc Latvijas pretlikumīgās inkorporācijas PSRS) devās no Bergenas 6 uz darbu, čekisti Silarāju nolaupīja un vēlāk noslepkavoja," – apgalvoja "Čekistu mednieks".

​"Ušakovs iemitinājies čekas upura, Viestura un Ģedimina ordeņu kavaliera latviešu kriminālizmeklēšanas "Megrē" un mocekļa Silarāja namā. Viņa līķi atrada Beberbeķu mežā čekas noslepkavoto masu kapā. 1941. gada 10. novembrī pārapbedīja Balto Krustu kapu laukā. Palika trīs meitiņas," – piebilda nezināmais "mednieks".

Atgādināsim, ka 30. janvārī Rīgas mēra mājās un kabinetā notika kratīšana, izņemti dokumenti un dators, taču neviens nav aizrurēts.

Spriežot pēc visa, kratīšana notikusi "Rīgas Satiksmes" iepirkumu jautājumā ierosinātās lietas ietvaros. Novembrī KNAB ierosināja kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas Satiksme" zemās grīdas tramvaju iegādi 2016. gadā, trolejbusu un autobusu iegādēm 2013. gadā. Tiek izmeklēti amatpersonu kukuļi un nelikumīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšana.

Šajā lietā tika arestēts uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS Infrastruktūras un attīstības departamenta vadītājs Igors Volkinšteins, uzņēmējs Māris Martinsons, čehu uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un biznesmenis Edgars Teterovskis.

Izmeklēšana ir starptautiska, tajā piedalās arī Polijas korupcijas apkarošanas dienesti. Polija informēja, ka sakarā ar gandrīz 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai saņemts kukulis.

Krimināllietas ietvaros tika aizturēti astoņi cilvēki – seši Latvijā un divi Polijā.

KNAB veica kratīšanu uzņēmumā Rīgas satiksme un Rīgas domes telpās. Tika pārmeklēts arī vicemēra Andra Amerika kabinets, taču viņam netika izvirzītas nekādas apsūdzības. Vēlāk A.Ameriks nolēma atkāpties no amata.

Pieci Rīgas satiksme valdes locekļi atkāpušies no amata, visi uzņēmuma iepirkumi ir apturēti. Par uzņēmuma pagaidu vadītāju iecelts Anrijs Matiss.

483
Pēc temata
Rīgas mērs Ušakovs brīvībā: mana sirdsapziņa ir tīra, atkāpties negrasos
Rīgas domē nosaukuši Ušakova kratīšanas iemeslus
"Gods kalpot Rīgai" pieprasīs Ušakova paskaidrojumus

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

10
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

10
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

19
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

19
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF