Nils Ušakovs

Ušakova māja: kredīti, pretizlūkošana un "latviešu Megrē"

482
(atjaunots 09:22 01.02.2019)
Skandāls pēc kratīšanas Rīgas mēra Nila Ušakova mājās ir izvērties par tautas izmeklēšanu. Uzmanība pievērsta namam, kurā dzīvo galvaspilsētas mērs.

RĪGA, 1. februāris — Sputnik. No skandalozās lietas – kratīšanas Rīgas mēra kabinetā un mājās – publika pamazām pārgājusi pie sarunām par Nila Ušakova māju Mežaparkā. Daudzie video ieraksti deva iespēju rīdziniekiem ātri vien konstatēt, kur dzīvo Nils Ušakovs ar ģimeni un vētraini sāka apspriest ēku.

Izrādījās, ka ārēji pieticīgajai mājai elitārajā mikrorajonā ir ne tikai interesanta arhitektūra un neparasti tirkīzkrāsas logu rāmji, bet arī aizraujoša vēsture.

"Rīgas mēra māja Mežaparkā. Šerpi," – lakoniski novērtēja uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs.

​Vēlmē remdināt savu sadzīvisko ziņkārību rīdzinieki izpētīja arī Bergenas ielā būvētās mājas "kredītvēsturi".

"2010. gadā tiesu izpildītājs atņēma māju parādniekam Jānim un pārdeva par prieku Swedbank, – stāsta Marija savā Facebook. – Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 2132 kv.m, uz kura atrodas 2 stāvu dzīvojamā māja. Nekustamā īpašuma novērtējums – Ls 190 000 (270 345 eiro – red.)."

Zemesgrāmatas dati liecina, ka pēc tam māju, kurā tagad dzīvo Nils Ušakovs ar dzīvesbiedri, piederēja  Vācijas pilsonim Jorgam Tumatam, kurš strādāja AS "Latvijas Gāze" un Kristīnei Gundegai Tumatai. Viņi nopirka māju par 302 205 latiem (apmēram 430 tūkst. eiro) 2012. gadā no firmas "Ektornet Real Estate Latvia". Mēra pārstāvis informēja, ka Ušakova ģimene īpašumu nomā.

Daži sociālo tīklu apmeklētāji sāka dziļu vēsturisko uzmeklēšanu un pat noskaidroja ēkas bijušo īpašnieku likteni.

"Staļina rajona TDP izpildu komitejas 352. pārvaldnieka Rūdolfa Kalniņa 1945. gada 23. maija akts kara prokuroram (LNA LVA 270. f., 1s. a., 170. l., 6. lpp.) liecina, ka no 1944. gada 15. oktobra Bergenas ielā 6 atradās PSRS bruņoto spēku pretizlūkošana. Vai jau ir kas mainījies?" – sarkastiski apjautājās Twitter apmeklētājs ar daiļrunīgu lietotājvārdu "Čekistu mednieks".

​Publikācijas autors skaidro: "Vien 1939. gada jūlijā Rīgas pilsētas valde, pamatojoties uz Ulmaņa režīma 1938. gada likumu Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu atļāva īpašumtiesīgajam lietotājam Jēkabam Silarājam izpirkt gruntsgabalu Bergenas ielā 6, kas tika zaudēts pēc gada PSRS armijas iebrukuma rezultātā."

"Vācu reiha okupācijas laika Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1942. gada 20. maija, 16., 23. jūnija lēmumiem nodibināja aizgādību par promesošā, 1898. gada 16. janvārī dzimušā Jēkaba Silarāja mantu Bergenas ielā 6. PSRS armija šo Mežaparka daļu izlaupīja 1945. gadā," – viņš ziņoja.

"Jēkabs Silarājs (1989-1941) Ulmaņlaikā bija Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks, Interpola viceprezidents. Kad 1940. gada 9. augustā (4 dienas pēc Latvijas pretlikumīgās inkorporācijas PSRS) devās no Bergenas 6 uz darbu, čekisti Silarāju nolaupīja un vēlāk noslepkavoja," – apgalvoja "Čekistu mednieks".

​"Ušakovs iemitinājies čekas upura, Viestura un Ģedimina ordeņu kavaliera latviešu kriminālizmeklēšanas "Megrē" un mocekļa Silarāja namā. Viņa līķi atrada Beberbeķu mežā čekas noslepkavoto masu kapā. 1941. gada 10. novembrī pārapbedīja Balto Krustu kapu laukā. Palika trīs meitiņas," – piebilda nezināmais "mednieks".

Atgādināsim, ka 30. janvārī Rīgas mēra mājās un kabinetā notika kratīšana, izņemti dokumenti un dators, taču neviens nav aizrurēts.

Spriežot pēc visa, kratīšana notikusi "Rīgas Satiksmes" iepirkumu jautājumā ierosinātās lietas ietvaros. Novembrī KNAB ierosināja kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas Satiksme" zemās grīdas tramvaju iegādi 2016. gadā, trolejbusu un autobusu iegādēm 2013. gadā. Tiek izmeklēti amatpersonu kukuļi un nelikumīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšana.

Šajā lietā tika arestēts uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS Infrastruktūras un attīstības departamenta vadītājs Igors Volkinšteins, uzņēmējs Māris Martinsons, čehu uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un biznesmenis Edgars Teterovskis.

Izmeklēšana ir starptautiska, tajā piedalās arī Polijas korupcijas apkarošanas dienesti. Polija informēja, ka sakarā ar gandrīz 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai saņemts kukulis.

Krimināllietas ietvaros tika aizturēti astoņi cilvēki – seši Latvijā un divi Polijā.

KNAB veica kratīšanu uzņēmumā Rīgas satiksme un Rīgas domes telpās. Tika pārmeklēts arī vicemēra Andra Amerika kabinets, taču viņam netika izvirzītas nekādas apsūdzības. Vēlāk A.Ameriks nolēma atkāpties no amata.

Pieci Rīgas satiksme valdes locekļi atkāpušies no amata, visi uzņēmuma iepirkumi ir apturēti. Par uzņēmuma pagaidu vadītāju iecelts Anrijs Matiss.

482
Pēc temata
Rīgas mērs Ušakovs brīvībā: mana sirdsapziņa ir tīra, atkāpties negrasos
Rīgas domē nosaukuši Ušakova kratīšanas iemeslus
"Gods kalpot Rīgai" pieprasīs Ušakova paskaidrojumus
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

1
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

1
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu