Rīgas domes deputāts Juris Jurašs

Jura Juraša lieta: miljona eiro liels kukulis un vesels lērums nesakritību

99
(atjaunots 15:24 31.01.2019)
Prokuroru un KNAB darbinieku liecības ir tiešā pretrunā viena ar otru.

RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Trīsdesmit pirmā janvāra sēdē Saeima pieņems lēmumu par deputāta Jura Juraša, viena no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvās nodaļas vadītāja izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Prokuratūra apsūdz viņu valsts noslēpuma izpaušanā, kad viņš pastāstīja par to, kā viņam piedāvāja viena miljona eiro kukuli.

Pirms sēdes Jaunā konservatīvā partija sarīkoja mītiņu pie Saeimas ēkas ar pieprasījumu neizdot Jurašu kriminālvajāšanai. Atnāca apmēram simts cilvēki, vēsta Mixnews.lv.

Tikmēr prokuroru un KNAB darbinieku liecības ir tiešā pretrunā viena ar otru, raksta Skaties.lv.

Juraša lietas aizsākšanos jāmeklē alus bārā "Brālis" Tērbata ielā. 2015. gada 30. septembrī Jurašs tikās tur ar Jāni Dambīti, ministra Jāņa Reira ārštata padomnieku. Sarunas laikā Jurašam deva mājienu par iespēju saņemt vienu miljonu eiro apmaiņā pret piekrišanu "palīdzēt" kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" korupcijas lietā notiesātajiem saņemt mīkstāku sodu.

Pēc sarunas Jurašs iesniedza slepenu ziņojumu toreizējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčonokam un aicināja viņu nekavējoties uzsākt izmeklēšanu. Taču krimināllieta netika uzsākta.

Sekojošajās liecībās, izņemot Jāni Dambīti un igauņu miljonāru Oļegu Osinovski, tiek minēts arī Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), kurš it kā varēja būt iespējamais kukuļa organizators.

Pēc deviņiem mēnešiem, neilgi pirms aiziešanas no KNAB, Jurašs paziņoja sabiedrībai, ka Birojā, pēc viņa domām, zeļ un plaukst noziedzīga bezdarbība, – un kļuva par aizdomās turamo valsts noslēpuma izpaušanas lietā.

Šo lietu divarpus gadus izmeklēja Drošības policija, un to uzraudzīja divi prokurori, kuru liecības atšķiras viena no otras, kā diena un nakts.

No sākuma prokurors Aivis Zalužinskis izbeidza lietu pret Jurašu, sacinot, ka valsts noslēpums netika izpausts. Viņš vērsās pie KNAB ar lūgumu uzsākt dienesta pārbaudi saistībā ar Biroja darbinieku bezdarbības faktu, kuri neveica izmeklēšanu pēc Juraša paziņojuma.

Taču te iejaucās vecākais prokurors Modris Adlers, kurš atcēla gan Zalužinska lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, gan lūgumu uzsākt KNAB dienesta pārbaudi

"Šajā gadījumā prokuratūra Adlera personā darīja visu iespējamo, lai vainīgās personas, kuras novilcināja šī kriminālprocesa uzsākšanu un lielā mērā padarīja par neiespējamu pierādīt šo iespējamo vainu, reāli sargāja no atbildības," paziņoja Jurašs.

Pēc Adlera lēmuma par atbildīgo prokuroru tika norīkots Māris Urbāns, kurš izdeva rīkojumu atjaunot izmeklēšanu. Dažas dienas pirms valdības apstiprināšanas, Urbāns ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piekrišanu vērsās Saeimā ar lūgumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai.

Prokurora secinājumos ne vien teikts, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu, bet arī tas, ka viņa rīcības dēļ izjuka operatīvā pārbaude KNAB saistībā ar kukuļa piedāvāšanas faktu Jurašam.

Šie slēdzieni ir ne tikai pretrunā ar Zalužinska secinājumiem, kurš konstatēja, ka Jurašs nav kaitējis izmeklēšanai. Pēc bijušā KNAB Operatīvās izstrādes daļas vadītāja vietnieka Mārtiņa Lodes sniegtās liecības, prokurora secinājumos minētā operatīvā pārbaude izmeklēja pavisam citu nozieguma epizodi.

"Es varu atklāt to, ka šī lieta tika sākta citu faktu pārbaudei, kas nekādā veidā nav uzskatāma par Jura publiskotās informācijas pārbaudi," paziņoja Lode.

Vienīgā saikne ar Juraša paziņojumu ir tas, ka pārbaude skāra vienu no Juraša minētajām personām – turklāt ne saistībā ar kukuļa piedāvāšanu, bet kūdīšanu kukuļdošanai.

"Lietas izbeigšanas faktiskie pamati bija tas, ka persona, pret kuru operatīvā lieta Nr. 10606 tika ierosināta, bija kaut kādā veidā uzzinājusi, ka pret viņu tika veiktas operatīvas darbības. Bet ne no Juraša? Protams, ka ne. Par to lietas materiālos ir ziņots," norāda Lode.

Viņa vārdi ir tiešā pretrunā ar esošā KNAB vadītāja vietnieku operatīvās darbības lietās Jāņa Rozes viedokli, kurš uzskata, ka tieši Jurašs iedragāja KNAB ilgo mēnešu darbu.

Roze: – Operatīvās izstrādes lieta tika pabeigta, pamatojoties uz to, ka publiski tapa zināms šis konkrētais fakts.

– Tas, ka Juraša kungs publiski iznāca ar šo informāciju par kukuli?

– Kā jau uzraugošais prokurors to norādīja.

– Un tam nav nekādu citu apstākļu?

– Manā rīcībā nav nekādas citas informācijas par citiem apstākļiem. Es nezinu, par kādu informācijas noplūdi Lodes kungs konkrētajā situācijā jums ir minējis.

Lode gan uzskata, ka Roze šajā lietā ir ieinteresēta persona, jo tieši viņa vadītajai Iekšējās drošības nodaļai Streļčonoks savulaik nodeva Juraša iesniegumu, taču turpmākās darbības tam nesekoja, ko var vērtēt iespējamu noziedzīgu bezdarbību.

Vienlaikus Lode un Jurašs jau sen aicinājuši prokuroru nopratināt KNAB atbildīgos darbiniekus, kuri varētu ieviest skaidrību šajā lietā. Vai šis lūgums tika izpildīts, konkrēta prokurora atbilde nav saņemta.

"Viņi ir sašutusi par to, kādā veidā tiek manipulēts ar puspatiesībām, ar patiesībai neatbilstošām lietām. Viņi lūdz sevi nopratināt," uzsver Jurašs.

"Šī viņa sniegtā informācija lietā ir vērtēta un ņemta vērā, lemjot jautājumu par to, vai ir pamats sūtīt lietu uz Saeimu ar lūgumu atļaut viņu kriminālvajāšanai," saka Urbāns.

Juraša lieta izraisījusi pretrunīgus juristu vērtējumus.

Sociālajos tīklos skan aicinājumi deputātiem pārbaudīt, vai nav liecību tam, ka Jurašu vajā politisku motīvu dēļ. Tas ir vienīgais iemesls, kura gadījumā Saeima varētu atteikties izdot deputātu kriminālvajāšanai.

Ģenerālprokuratūra stingri noliedz politisko motivāciju. Visticamāk, Saeima būs pretimnākoša prokuratūras lūgumam.

99
Pēc temata
Andris Ameriks: gribu saglabāt savu reputāciju
KNAB: Rīgas dome nav pārkāpusi likumu
ZZS un Rīcības partija pieķerti nelikumīgu ziedojumu saņemšanā
KNAB uzklausījis Juraša apsūdzības pret Nacionālās apvienības līderiem
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

4
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

4
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

4
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

4
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju