Регулятор подачи тепла для батареи

OIK atcelšana pusei Latvijas iedzīvotāju beigsies ar siltumtarifu kāpumu

207
(atjaunots 07:05 31.01.2019)
OIK atcelšana palīdzēs samazināt elektroenerģijas rēķinu, taču vairāk nekā 900 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju palielināsies siltumenerģijas tarifi, uzskata eksperti.

RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana var novest pie siltuma tarifu kāpuma. Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija prognozē, ka atsevišķās pilsētas tarifi palielināsies par 40%, raksta Dienas Bizness.

Šobrīd valsts atbalstu OIK ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kuras nodrošina centralizēto apkuri vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. Ja OIK tiks atcelta jau kopš šī gada marta, bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās var ievērojami sadārdzināties, bet atsevišķos gadījumos tas draud ar siltumenerģijas apgādes pārtraukšanu.

Siltumenerģijas tarifu kāpums var skart apmēram 996 tūkstošus iedzīvotājus, jeb gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pērk siltumenerģiju no stacijām, kuras saņem valsts atbalstu, paziņoja "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš.

"Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma," norādīja Bērziņš.

Eksperts enerģētikas jomā Edgars Vīgants uzskata, ka, ja tiks pieņemts lēmums likvidēt OIK sistēmu jau šopavasar, atsevišķi elektrības un siltumenerģijas ražotāji var izputēt. Pēc viņa sacītā, lielie uzņēmumi, iespējams, spēs pārorientēties un segt tekošās kredītsaistības, taču mazās kompānijas, visticamāk, nebūs spējīgas to izdarīt. Tas nozīmē, ka atsevišķas apdzīvotas vietas, kuras ir atkarīgas no šīm koģenerācijas stacijām, vispār var palikt bez siltumapgādes, uzsvēra eksperts.

"Pieņemot tik kardinālus lēmumus, būtu jāatceras, ka šis valsts atbalsts ir bijis valdības iedibināts un aktīvākās pašvaldības to labticīgi izmantoja, lai iegūtu lētāku siltumenerģiju," norādīja eksperts.

Pēc viņa domām, pārejas periods ir nepieciešams, lai aizvietotu koģenerāciju ar citām siltuma ražošanas tehnoloģijām, kam ir nepieciešams finansējums. Šodien vispareizākais un lētākais risinājums būtu sagaidīt, kad beigsies plānotais koģenerācijas staciju atbalsta periods, tas ļaus izvairīties no biznesa prasībām tiesā, piebilda viņš

Tam piekrīt arī "Salaspils Siltums" valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

"Siltuma ražotāji pēdējos gados nav saņēmuši jaunas atļaujas, kas nozīmē, ka šis valsts atbalsts noteiktajā termiņā jebkurā gadījumā beigtos. Dabasgāzes koģenerācijas stacijām šis termiņš pārsvarā ir 10 gadi, atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām – vidēji 15 gadi. Ja mēs pārtraucam atbalstu rīt, uzņēmējs nevar paspēt uzlikt jaunas iekārtas. Pirmkārt, ir tādas vietas, kur šobrīd citu alternatīvu vienkārši nav, otrkārt, ir veiktas lielas investīcijas, kuras vēl nav atmaksājušās, tas nozīmē, ka uzņēmējs to nevar izdarīt," pateica Bērziņa-Veita.

Citi nozares pārstāvji arī uzskata, ka nepieciešams pārejas periods OIK likvidēšanai, vismaz trīs gadi, jo tad uzņēmējiem būtu laiks pārkārtot savu darbu.

Pēc Bērziņa sacītā, Liepājas gadījumā pārejas periods OIK atcelšanas gadījumā nozīmētu daudz.

"Mūsu pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas. Vienai atbalsts beidzas 2020. gadā, bet otrai – 2022. gadā. Tie ir plānoti notikumi, un mēs zinām, ko darīsim, taču, ja mums pasaka, ka abalsts tiek pārtraukts šodien, tad plāna nav. Skaidrs, ka nodrošināt siltumu mēs varēsim, jo šīs nav vienīgās Liepājā pieejamās iekārtas, taču ar tarifu pieaugumu, visticamāk, nāksies rēķināties," paziņoja Bērziņš.

Dažādiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts atbalstu OIK sistēmas ietvaros, tās atcelšanas gadījumā situācija būs atšķirīga, norādīja Fortum Latvia pārstāvis Andris Vanags. Viņš paskaidroja, ka dažas koģenerācijas stacijas saņēmušas valsts atbalstu 10 gadus, citas piecus, bet ir arī tādas, kuras nodotas ekspluatācijā vien pirms gada. Ja valsts vienā acu mirklī izbeigs visu staciju finanšu atbalstu, iznāks, ka kāds, nostrādājot ilgāk, paguva atgūt investīcijas, bet tie, kas sākuši strādāt attiecīgi nesen, nav paguvuši atgūt pat daļu investīciju. Skaidrs, ka vecajām kompānijām paliks vairāk telpas manevrēšanai, piebilda viņš.

Pēc viņa sacītā, Fortum Latvia, kura investējusi koģenerācijas stacijās Jelgavā un ar tām saistītajā infrastruktūrā 75 miljonus eiro, varasiestāžu lēmuma gadījumā atcelt OIK sistēmu bez pārejas perioda izskatīs variantu vērsties tiesā.

Pēc Vīganta domām, jautājums par OIK likvidēšanu joprojām tiek izmantots kā politisks lozungs, lai izpatiktu sabiedrībai un rūpnīcu īpašniekiem, taču līdz galam valsts atbalsta atcelšanas sekas koģenerācijas stacijām nav aprēķinātas.

"Jā, iespējams, par elektrību viņi varēs maksāt nedaudz mazāk,  taču  tajā  pašā  laikā  daudziem iedzīvotājiem būtiski pieaugs izdevumi par siltumu," pateica eksperts.

Par to runā arī Fortum Latvia pārstāvis Vanags.

"Ja, matemātiski rēķinot, OIK likvidēšana potenciāli varētu samazināt elektroenerģijas izmaksas, jāsaprot, ka siltuma tarifi pieaugs, kā rezultātā par abiem šiem pakalpojumiem kopā patērētājam varētu nākties maksāt  krietni vairāk. Atbalstam  beidzoties  plānveidīgi,  vairākās  Latvijas pilsētās  tarifs  būtiski  pieauga – vidēji par 20%, taču, ja to izbeidz priekšlaicīgi, pieaugums varētu būt vēl lielāks," pārliecināts viņš.

Saules elektrostacija
© Sputnik / Александр Кряжев

Pēc Vīganta sacītā, strauja OIK atcelšana draud ar masveida sekām Latvijas valsts budžetam un ekonomikai kopumā. Ja enerģijas ražotāji, kuri līdz līgumu termiņu beigām zaudēs valsts atbalstu, iesniegs prasības tiesā, tad tas draud valstij ar izmaksām apmēram miljarda eiro apmērā.

"Tiesvedības tiks uzsāktas apmēram vienā laikā, līdz ar to arī kompensācijas būs jāmaksā vienā laikā. Ja ārvalstu investoru aplēses piepildīsies un Latvijai gada laikā nāksies samaksāt vienu miljardu eiro, tad visas valsts kredītspēja visos reitingos samazināsies, paaugstinot valsts parāda procentus. Tā var sākties bīstama ķēdes reakcija. Jāatzīst, ka pašlaik valsts rīkojas vieglprātīgi un nerēķinās ar visām iespējamajām sekām," noslēgumā sacīja eksperts.

207
Pēc temata
Ministru kandidāts: OIK atcelsim uzreiz, bet par viesstrādnieku ievešanu padomāsim
Ašeradens gaida tiesvedības par lielām summām OIK atcelšanas gadījumā
Cerības uz OIK sistēmas atcelšanu zūd: valdība baidās no miljonu vērtām tiesu prāvām
Latvijas valdībai neiepatikās OIK atcelšanas plāns
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

4
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

4
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti
Jūrmala, foto no arhīva

Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas

7
(atjaunots 12:54 31.05.2020)
Saraksta sastādīšanai Eiropas organizācija European Best Destination izmantoja veselu virkni kritēriju.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Eiropas Komisijas organizācija European Best Destination paziņoja sarakstu, kurš sastāv no desmit Eiropas pludmalēm, kur pēc Covid-19 pandēmijas beigām atpūsties būs visdrošāk, raksta Tvnet.lv.

Tiek ziņots, ka šajā sarakstā iekļuva Jūrmala, kā arī Lietuvas Nida.

Saraksts tika sastādīts atbilstoši veselai virknei kritēriju. To skaita pludmales izmērs, lai tajā būtu iespējams ievērot drošu distanci, kā arī Covid-19 izplatība valstī un reģionā.

Ne mazāk svarīgi kritēriju saraksta sastādīšanai bija: privāto villu, tūristu apartamentu, mazu un vidēja izmēra viesnīcu esamība, kuras ir gatavas uzņemties atbildību par savu klientu veselību, pastāvīgi rīkot dezinfekciju savā teritorijā un numuros.

Neskaitot to, visām tūristu izmitināšanas vietām ir jāatrodas slimnīcu tuvumā, kur ir pietiekams skaits brīvu gultasvietu. Gultasvietu skaitam ir jāpārsniedz to vidējais skaits Eiropā.

Visi šie kritēriji, pēc saraksta sastādītāju domām, padara izvēlētās pludmales par drošām un ieteicamām tūristiem no visas pasaules.

Pirmajā vietā izrādījās Grieķija ar Prevezas pludmali, otrajā Komportas pludmale Portugālē, savukārt trešajā vietā Helas pussala Polijā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Rīgas Tūrisma attīstības birojs šovasar grasās iztērēt 780 tūkstošus eiro tūristu piesaistīšanas plāna īstenošanai Latvijas galvaspilsētā.

Zināms, ka galvenie virzieni, uz kuriem tiks likts uzsvars reklāmas kampaņās, būs Lietuva, Igaunija un Skandināvijas valstis.

7
Tagi:
Jūrmala
Pēc temata
Jūra nopostījusi daļu Bolderājas pludmales
Slīkstošs cilvēks klusē: kā nepieļaut traģēdiju pludmalē
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus
Eksperts: pēc pandēmijas cilvēki baidīsies plānot ceļojumus iepriekš