Регулятор подачи тепла для батареи

OIK atcelšana pusei Latvijas iedzīvotāju beigsies ar siltumtarifu kāpumu

210
(atjaunots 07:05 31.01.2019)
OIK atcelšana palīdzēs samazināt elektroenerģijas rēķinu, taču vairāk nekā 900 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju palielināsies siltumenerģijas tarifi, uzskata eksperti.

RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana var novest pie siltuma tarifu kāpuma. Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija prognozē, ka atsevišķās pilsētas tarifi palielināsies par 40%, raksta Dienas Bizness.

Šobrīd valsts atbalstu OIK ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kuras nodrošina centralizēto apkuri vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. Ja OIK tiks atcelta jau kopš šī gada marta, bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās var ievērojami sadārdzināties, bet atsevišķos gadījumos tas draud ar siltumenerģijas apgādes pārtraukšanu.

Siltumenerģijas tarifu kāpums var skart apmēram 996 tūkstošus iedzīvotājus, jeb gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pērk siltumenerģiju no stacijām, kuras saņem valsts atbalstu, paziņoja "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš.

"Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma," norādīja Bērziņš.

Eksperts enerģētikas jomā Edgars Vīgants uzskata, ka, ja tiks pieņemts lēmums likvidēt OIK sistēmu jau šopavasar, atsevišķi elektrības un siltumenerģijas ražotāji var izputēt. Pēc viņa sacītā, lielie uzņēmumi, iespējams, spēs pārorientēties un segt tekošās kredītsaistības, taču mazās kompānijas, visticamāk, nebūs spējīgas to izdarīt. Tas nozīmē, ka atsevišķas apdzīvotas vietas, kuras ir atkarīgas no šīm koģenerācijas stacijām, vispār var palikt bez siltumapgādes, uzsvēra eksperts.

"Pieņemot tik kardinālus lēmumus, būtu jāatceras, ka šis valsts atbalsts ir bijis valdības iedibināts un aktīvākās pašvaldības to labticīgi izmantoja, lai iegūtu lētāku siltumenerģiju," norādīja eksperts.

Pēc viņa domām, pārejas periods ir nepieciešams, lai aizvietotu koģenerāciju ar citām siltuma ražošanas tehnoloģijām, kam ir nepieciešams finansējums. Šodien vispareizākais un lētākais risinājums būtu sagaidīt, kad beigsies plānotais koģenerācijas staciju atbalsta periods, tas ļaus izvairīties no biznesa prasībām tiesā, piebilda viņš

Tam piekrīt arī "Salaspils Siltums" valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

"Siltuma ražotāji pēdējos gados nav saņēmuši jaunas atļaujas, kas nozīmē, ka šis valsts atbalsts noteiktajā termiņā jebkurā gadījumā beigtos. Dabasgāzes koģenerācijas stacijām šis termiņš pārsvarā ir 10 gadi, atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām – vidēji 15 gadi. Ja mēs pārtraucam atbalstu rīt, uzņēmējs nevar paspēt uzlikt jaunas iekārtas. Pirmkārt, ir tādas vietas, kur šobrīd citu alternatīvu vienkārši nav, otrkārt, ir veiktas lielas investīcijas, kuras vēl nav atmaksājušās, tas nozīmē, ka uzņēmējs to nevar izdarīt," pateica Bērziņa-Veita.

Citi nozares pārstāvji arī uzskata, ka nepieciešams pārejas periods OIK likvidēšanai, vismaz trīs gadi, jo tad uzņēmējiem būtu laiks pārkārtot savu darbu.

Pēc Bērziņa sacītā, Liepājas gadījumā pārejas periods OIK atcelšanas gadījumā nozīmētu daudz.

"Mūsu pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas. Vienai atbalsts beidzas 2020. gadā, bet otrai – 2022. gadā. Tie ir plānoti notikumi, un mēs zinām, ko darīsim, taču, ja mums pasaka, ka abalsts tiek pārtraukts šodien, tad plāna nav. Skaidrs, ka nodrošināt siltumu mēs varēsim, jo šīs nav vienīgās Liepājā pieejamās iekārtas, taču ar tarifu pieaugumu, visticamāk, nāksies rēķināties," paziņoja Bērziņš.

Dažādiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts atbalstu OIK sistēmas ietvaros, tās atcelšanas gadījumā situācija būs atšķirīga, norādīja Fortum Latvia pārstāvis Andris Vanags. Viņš paskaidroja, ka dažas koģenerācijas stacijas saņēmušas valsts atbalstu 10 gadus, citas piecus, bet ir arī tādas, kuras nodotas ekspluatācijā vien pirms gada. Ja valsts vienā acu mirklī izbeigs visu staciju finanšu atbalstu, iznāks, ka kāds, nostrādājot ilgāk, paguva atgūt investīcijas, bet tie, kas sākuši strādāt attiecīgi nesen, nav paguvuši atgūt pat daļu investīciju. Skaidrs, ka vecajām kompānijām paliks vairāk telpas manevrēšanai, piebilda viņš.

Pēc viņa sacītā, Fortum Latvia, kura investējusi koģenerācijas stacijās Jelgavā un ar tām saistītajā infrastruktūrā 75 miljonus eiro, varasiestāžu lēmuma gadījumā atcelt OIK sistēmu bez pārejas perioda izskatīs variantu vērsties tiesā.

Pēc Vīganta domām, jautājums par OIK likvidēšanu joprojām tiek izmantots kā politisks lozungs, lai izpatiktu sabiedrībai un rūpnīcu īpašniekiem, taču līdz galam valsts atbalsta atcelšanas sekas koģenerācijas stacijām nav aprēķinātas.

"Jā, iespējams, par elektrību viņi varēs maksāt nedaudz mazāk,  taču  tajā  pašā  laikā  daudziem iedzīvotājiem būtiski pieaugs izdevumi par siltumu," pateica eksperts.

Par to runā arī Fortum Latvia pārstāvis Vanags.

"Ja, matemātiski rēķinot, OIK likvidēšana potenciāli varētu samazināt elektroenerģijas izmaksas, jāsaprot, ka siltuma tarifi pieaugs, kā rezultātā par abiem šiem pakalpojumiem kopā patērētājam varētu nākties maksāt  krietni vairāk. Atbalstam  beidzoties  plānveidīgi,  vairākās  Latvijas pilsētās  tarifs  būtiski  pieauga – vidēji par 20%, taču, ja to izbeidz priekšlaicīgi, pieaugums varētu būt vēl lielāks," pārliecināts viņš.

Saules elektrostacija
© Sputnik / Александр Кряжев

Pēc Vīganta sacītā, strauja OIK atcelšana draud ar masveida sekām Latvijas valsts budžetam un ekonomikai kopumā. Ja enerģijas ražotāji, kuri līdz līgumu termiņu beigām zaudēs valsts atbalstu, iesniegs prasības tiesā, tad tas draud valstij ar izmaksām apmēram miljarda eiro apmērā.

"Tiesvedības tiks uzsāktas apmēram vienā laikā, līdz ar to arī kompensācijas būs jāmaksā vienā laikā. Ja ārvalstu investoru aplēses piepildīsies un Latvijai gada laikā nāksies samaksāt vienu miljardu eiro, tad visas valsts kredītspēja visos reitingos samazināsies, paaugstinot valsts parāda procentus. Tā var sākties bīstama ķēdes reakcija. Jāatzīst, ka pašlaik valsts rīkojas vieglprātīgi un nerēķinās ar visām iespējamajām sekām," noslēgumā sacīja eksperts.

210
Pēc temata
Ministru kandidāts: OIK atcelsim uzreiz, bet par viesstrādnieku ievešanu padomāsim
Ašeradens gaida tiesvedības par lielām summām OIK atcelšanas gadījumā
Cerības uz OIK sistēmas atcelšanu zūd: valdība baidās no miljonu vērtām tiesu prāvām
Latvijas valdībai neiepatikās OIK atcelšanas plāns
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

4
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

6
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

6
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Sergejs Pikins

Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, Baltijā nonāks BelAES elektrība

0
(atjaunots 13:56 29.09.2020)
Skaļais boikots, par kuru vienojās Baltijas valstis, neiznāks – juridiski BelAES elektroenerģijas iepirkumu nebūs, taču fiziski Baltkrievijas elektroni nonāks sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas valstis izstrādāja kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku: Lietuvai izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības pieprasīt no importētājiem garantijas, ka elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.

Nav iespējams izsekot, no kurienes ir atnākuši elektroni, atzīmēja Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Elektroniem nav nekāda īpašas iezīmes - "zaļa" vai atoma. Elektroni arī Āfrikā ir elektroni. Tādēļ prasība, lai tirgotājiem nebūtu elektroenerģijas piegādes līgumu no Baltkrievijas atomelektrostacijas izstrādes bilances, ir tīri juridiska. Šādi arī ir jāskata visi Baltijas paziņojumi attiecībā uz boikotu," paziņoja Pikins Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka, lai gan juridiski pirkumu no BelAES nebūs, fiziski Baltkrievijas elektroni iekļūs sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

"Neviens taču Baltijas valstīs nesaka, ka nekavējoties tiks demontēts BRELL gredzens – tās nav gatavas tam. Baltija cer uz enerģētisko saikni ar Skandināvijas valstīm un būvē pie sevis kaut ko no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Acīmredzami, ka enerģija no Skandināvijas būs dārgāka, nekā Baltkrievijas. Taču pat pie pārējiem vienādajiem saņemt enerģiju ar minimālu transporta plecu bija vienkāršāk, savukārt ilgtermiņa līguma gadījumā – drošāk un izdevīgāk," nobeigumā sacīja Pikins.

Lietuva vairākkārt teikusi, ka negrasās pirkt enerģiju no Baltkrievijas atomelektrostacijas, paziņojot par tās nestabilitāti un bīstamību. Minska, no savas puses, uzsvēra, ka mūsdienu paaudzes AES nenes nekādus draudus kaimiņvalstīm. Eksperti norādīja, ka aiz rūpēm par drošību un ekoloģiju Viļņa slēpj politiskās intereses.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka galīgā Baltkrievijas atomelektrostacijas pirmā energobloka ekspluatācijas uzsākšana ir ieplānota uz 2021. gadu. Šobrīd pirmajā blokā ir ievesta kodoldegviela, notiek palaišanas uzstādīšanas darbi.

Электроны не подписаны: в Балтию придет энергия БелАЭС, заверил Пикин
0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes