Ilga Šuplinska

Lietuvā es pārietu uz krievu valodu: Šuplinska pamatoja partijas nostādni

123
(atjaunots 08:12 30.01.2019)
Latvijā situācija ar valsts valodu nav tik laba, lai izglītības ministre runātu krieviski, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Partijas uzstādījums, no vienas puses, treniņš – no otras: tā jaunā Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska paskaidroja intervijā raidījumam "Rīts Baltkomā", kāpēc viņa atbild uz krievvalodīgo žurnālistu jautājumiem latviešu valodā.

"No vienas puses, tas, ka es runāju latviski ir partijas uzstādījums. No otras puses, man kā izglītības un zinātnes ministrei jāpārstāv valsts un jārunā latviešu valodā. Un tas ir sava veida treniņš, vai mēs varam runāt latviski vai nē," pateica Šuplinska.

Pēc viņas domām, Latvijas iedzīvotāji kopš neatkarības atjaunošanas brīža maz uzmanības velta latviešu valodai.

"Ja, piemēram, mēs būtu Lietuvā, es pārietu un sarunātos ar jums krievu valodā. Taču Latvijā, tas ir mans personīgais viedoklis, situācija ar valsts valodu nav tik labā līmenī, kā to gribētos," pateica Šuplinska.

Taču viņa piebilda, ka izmanto krievu valodu savā zinātniskajā darbībā, kā arī lasa krievu valodā – taču tikai literatūru, nevis medijus.

"Krievu valodai jāattīstās Krievijā, un es nepiekrītu krievvalodīgās kopienas pārstāvjiem, ka šeit kaut kādā veidā tiek samazinātas viņu tiesības un apspiesta krievu valoda. Es personīgi cienu krievu valodu kā krievu kultūras daļu – brīvajā laikā es lasu krievu daiļliteratūru," pateica Šuplinska.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Tāpat Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kuri aizliedz pasniegt krievu valodā valsts privātajās augstskolās un koledžās.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis.

Maskava solījās darīt visu, kas no tās ir atkarīgs krievvalodīgo tiesību ievērošanai Latvijā izglītības iegūšanai krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.

123
Pēc temata
Liepiņa: garantēju, ka mani atcels no komisijas vadītājas amata
Veselības ministrija ir gatava apmaksāt mirušo pacientu izdevumus
Rīgas domes atlaišanu atbalsta četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem