Liepājas mērs nosauca valstis, no kurām varētu ielaist viesstrādniekus

CC0 / pxhere / Строительные каски
Строительные каски - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Viesstrādnieki no Ukrainas, Azerbaidžānas, Armēnijas un Gruzijas, pēc Liepājas mēra domām, nerada riskus Latvijas drošībai.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Vakances Latvijas darba tirgū nestāvēs tukšas – ja neatradīsies darba meklētāji vietējo iedzīvotāju vidū, atbrauks viesstrādnieki. Un labāk būtu, ja tie būtu valstu iedzīvotāji, ar kurām nav saistīti drošības riski, piemēram, Ukrainas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas, paziņoja Liepājas mērs Jānis Vilnītis, raksta Dienas Bizness.

Pēc viņa sacīta, Liepājas uzņēmumi meklē darbiniekus visā Latvijā, un it sevišķi Latgalē, kur ir augsts bezdarba līmenis. Tāpat varasiestādes cenšas stimulēt atgriezties no ārzemēm aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus.

"Piemēram, pie mums ir atgriezies cilvēks no Skandināvijas, kurš šobrīd strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas filiālē. Runa nav par tūkstošiem, kuri atgriezušies, pagaidām tie ir atsevišķi gadījumi, taču tas jau ir rezultāts," - pateica Vilnītis.

Pēc viņa domām, ārzemju darbaspēka ievešana var kļūt par īstermiņa problēmu risinājumu Latvijas darba tirgū. Taču valsts drošības nolūkos labāk ievest iedzīvotājus no tiem austrumu reģioniem, kuri tiek uzskatīti par ES draudzīgiem. Tā ir Ukraina, Azerbaidžāna, Armēnija, Gruzija. "Ar šīm valstīm nav saistīti Latvijas drošības riski," - teica Liepājas mērs.

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk problēma vērojama celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.

Водитель в кабине грузовика - Sputnik Latvija
Linkaits: šoferi-viesstrādnieki Latvijai nekaitēs, viņi ir reisos

Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.

Ziņu lente
0