Radars. Foto no arhīva

Latvijā uzstādīs vairāk fotoradaru un to mulāžu un mainīs tos vietām

59
(atjaunots 10:09 29.01.2019)
No 2020. līdz 2022. gadam uz Latvijas autoceļiem parādīsies vēl 50 fotoradari un 50 to mulāžas.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Piecdesmit stacionāros fotoradarus un tik pat daudz mulāžas Latvijas IeM piedāvā uzstādīt no 2020. līdz 2022. gadam uz Latvijas autoceļiem. Periodiski tos mainīs vietām, vēsta Diena.

Iekšlietu ministrija piedāvā finansēt šo projektu no dividendēm, kuras Ceļu satiksmes drošības direkcija maksā valstij, taču pēc atsevišķa Ministru Kabineta lēmuma pamatbudžetā tie netiek ieskaitīti.

Turklāt IeM piedāvā paplašināt fotoradaru funkcijas. 2019. gada martā plānots uzsākt pilotprojektu, kura ietvaros ar fotoradaru palīdzību sāks mērīt automobiļu vidējo ātrumu, sākumā tikai ceļa posmā Tīnūži – Koknese. Gaidāms, ka pēc sistēmas testēšanas tā sāks darboties jau darba režīmā no 1. aprīļa, savukārt noslēgsies pilotprojekts 1. oktobrī, tad arī apkopos rezultātus – tiks izvērtēta sistēmas darbības efektivitāte un tās ieguldījums satiksmes drošībā dotajā ceļa posmā. Ja projekts tiks atzīts par veiksmīgu, to ieviesīs arī uz citiem ceļiem.

Sākot no 2015. gada, Ceļu satiksmes drošības direkcija četros posmos iegādājās un uzstādīja 100 stacionāros fotoradarus, paralēli tika izmantoti arī mobilie fotoradari. Valsts policijas rīcībā ir 12 šādi radari. Pārvietojamo fotoradaru skaitu uz Latvijas ceļiem netiek plānots palielināt.

59
Pēc temata
Valsts policija: radari nav samazinājuši ātruma režīma pārkāpumu skaitu
Jaunās radaru funkcijas: par ko autovadītāji saņems sodu
2016. gadā par radaru konstatētiem pārkāpumiem tika savākti gandrīz 4 miljoni eiro
Rīgas kaķis Muris

Bijušais Rīgas mērs nosaucis Mura nāves iemeslu

11
(atjaunots 17:47 27.05.2020)
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstījis, kāpēc miris visā Latvijā pazīstamais kaķis Muris, kā arī atklājis Kuzjas tālākās dzīves plānus.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Otrdien, 26. maijā, kļuva zināms, ka miris viens no pazīstamajiem Rīgas kaķiem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstīja, ka Mura vairs nav.

Dzīvnieka nāves iemeslus Ušakovs tobrīd neatklāja. Šodien, 27.maijā politiķis apmierināja par mīluļa nāvi noskumušo lasītāju zinātkāri.

Savā publikācijā lapā Facebook Ušakovs informēja, ka Muris slimojis ar hrnonisku nieru mazspēju un miris tās dēļ. Tāpat politiķis mazliet pastāstīja par to, kā Kuzja un Muris dzīvojuši, kad viņš aizbraucis uz Briseli.

"Kad es aizgāju no domes, runči Kuzja un Muris turpināja savu darbu pie vice-mēres Annas Vladovas. Pēc domes atlaišanas šogad februārī runči pārbrauca uz manu ofisu Stabu ielā. Tur viņi abi labi iedzīvojās, par viņiem rūpējās manas kolēģes - Anna Vladova un mana Rīgas biroja vadītāja Diana Švane. Pēdējā gada laikā uz Diānas galda, sākumā Rīgas domē, pēc tam birojā Stabu ielā Muris arī pavadīja lielāko daļu sava laika. Muris nomira no nieru mazspējas, ar ko slimoja jau visus pēdējos gadus," stāstīja Ušakovs.

Par Kuzjas tālāko dzīvi skaidrības vēl nam. Ušakovs publicēja kaķa fotogrāfijas un paskaidroja, ka, iespējams, paņems viņu līdzi uz uz Briseli, kad tiks atcelti visi ierobežojumi, vai kaķim tiks sameklēts jauns draugs no patversmes, ko viņš nav radis  būt viens.

Kaķi Kuzja un Muris apmetās rātsnamā 2011.gadā, kad Ušakovs tos pieņēma no dzīvnieku patversmes un izmitināja savā kabinetā. Šajos gados kaķi piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu – Muzeju naktī pie rātsnama stājās rindā visi, kas vēlējās ar viņiem aprunāties.

Muris
© Sputnik / Sergey Melkonov

Politiķiem, kuri vēlējās ieņemt mēra krēslu, žurnālisti nemainīgi uzdeva jautājumu, kāds liktenis gaida Kuzju un Muri. Tomēr galu galā kaķi bija spiesti pamest mēra kabinetu – jaunajam pilsētas galvam Oļegam Burovam bija alerģija pret kaķiem.

Kuzja un Muris vispirms pārvācās uz vicemēres Annas Vladovas kabinetu, kurai ar viņiem izveidojās ļoti sirsnīgas attiecības. Tomēr pēc kārtējām pārmaiņām dome viņiem vēlreiz nācās mainīt dzīves vietu – februārī viņi ievācās Ušakova ofisā Rīgā.

11
Tagi:
Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīga
Pēc temata
Viņiem viss ir labi: žurnālisti apciemoja Kuzju un Muri
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
"Rūpēsimies ne tikai par kaķiem": Rīgas vēlēšanām parādījies pirmais kopīgais saraksts
Nils Ušakovs sniedzis oficiālu paziņojumu
 Aleksejs Šaripovs

Dāsni nomēslo ar nacionālismu: Šaripovs salīdzināja Latviju ar dobi

7
(atjaunots 17:39 27.05.2020)
Nacionālisms Latvijā plaukst uz hitleriskās Vācijas pusē karojušā Waffen SS leģiona pamatiem, tomēr mīts par to, ka šie ļaudis cīnījušies par neatkarību, plešas plašumā aizvien vairāk.

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka latviešu leģionāru godināšanas piekritēju skaits pieaudzis līdz 52%, un vairs tikai 16% kategoriski iebilst pret tādu godināšanu – tas ir minimālais rādītājs 20 gadu laikā

Latvijas iedzīvotāji atgādina dobi, ko teju visas Saeimā pārstāvētās partijas dāsni nomēslo ar skandalozu nacionālismu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Latvijas Antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs.

"Šī nacionālisma pamatā ir Waffen SS leģions – cilvēki, kuri karoja par hitlerisko Vāciju, cīnījās pret Sarkanās armijas karavīriem un pret antihitlerisko koalīciju. Ar katru gadu aizvien plašāk izplatās mīts par to, ka šie cilvēki esot cīnījušies par neatkarību," norādīja Šaripovs.

Viņš piezīmēja, ka tādu nacionālistisku pozīciju ieņem ne tikai Nacionālās apvienības pārstāvji, bet arī teju vai visas partijas.

"Viņi var dažādi saukties un stāstīt, ka pieturas pie demokrātiskajiem vai liberālajiem principiem, taču pēc savas būtības tās ir nacionālistiskas. Nebūšu pārsteigts, ja pēc kāda laika 16.marta datums atkal iegūs oficiālu statusu un kļūs par piemiņas dienu vai valsts svētkiem," atzīmēja Šaripovs.

Latvijā ik gadus 16. martā atzīmē SS latviešu leģionāru piemiņas dienu. Šogad tradicionālais gājiens Rīgas centrā nenotika, ņemot vērā valdības ieviestos ārkārtas pasākumus koronavīrusa izplatības dēļ.

Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Heinriha Himlera pavēle no 1943. gada 24. marta definēja: "latviešu leģions" ir vispārējs nosaukums latviešiem, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.

1944. gada 16. martā leģiona vienības tikās kaujā ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Šī iemesla dēļ leģionāru diena tiek svinēta 16. martā.

Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.

Maskava jau vairākkārt ir nosodījusi Latvijas valdības ciniskos mēģinājumus atainot leģionārus par latviešu tautas "brīvības aizstāvjiem" un "traģēdijas upuriem", kā arī aicinājusi pasauli pievērst uzmanību tam, kā Latvijā tiek pieļauts kaunpilnais Waffen SS veterānu un viņu piekritēju gājiens Rīgas centrā. Jebkādi mēģinājumi sagrozīt Otrā pasaules kara iznākumu un apšaubīt Nirnbergas tribunāla spriedumu nav pieļaujami, uzsvēra Krievijas ĀM.

Шарипов: Латвию щедро удобряют вопиющим национализмом
7
Tagi:
nacionālisms, Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Nav par ko kaunēties: Nacionālā apvienība vēlas legalizēt leģionāru piemiņas dienu
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā