Modernizētās haubices no Vācijas

AM: nopirkt ieročus ir viegli, bet uzturēt tos darba kārtībā Latvijā neprot

124
(atjaunots 15:43 28.01.2019)
Baltijā nav militārās rūpniecības, uzturēt un remontēt iegādāto tehniku ir grūti, paziņoja Jānis Garisons.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīm ar militārās tehnikas iegādi vien ir par maz, jāiemācās tā uzturēt un remontēt, šis jautājums ir viens no nopietnākajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izaicinājumiem, jo tām nav savas militārās rūpniecības, paziņoja Baltijas drošības un aizsardzības asamblejas komitejas sēdē Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, vēsta BNN.

Tanks Т-55
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Pēc viņa sacītā, militārā konflikta gadījumā Latvijai jāprot remontēt tehnika uz vietas, nevis jāved uz citu valsti. Taču militārās rūpniecības, meistardarbnīcu, ekspertu kā tādu trūkums ievērojami apgrūtina šo uzdevumu.

Tāpat Garisons norādīja, ka iegādāties ieročus nav grūti, grūti ir panākt uzturēšanas prasību iekļaušanu līgumā.

Savukārt Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kusti Salms paziņoja, ka militārās tehnikas uzturēšanas un apkalpošanas jautājumam Baltijas valstīs ilgus gadus netika pievērsta nepieciešamā uzmanība, tāpēc šajā nozarē maz tika investēts.

Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus – kā paziņojis Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, "tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskajā situācijā nekādi uzlabojumi" nav gaidāmi. Vairāku gadu garumā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēdza virkni līgumu par militārās tehnikas piegādi.

Piemēram, 11. septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja četru helikopteru Black Hawk iegādi par kopējo summu 175 miljonu dolāru apmērā un starpvaldību vienošanās noslēgšanu ar ASV. Līgums ar ASV paredz ne tikai helikopteru iegādi, bet arī personāla apmācību, rezerves daļu iegādi, tehnisko dokumentāciju, atbalstu, ASV standartiem atbilstošu ekspluatācijas procedūru ieviešanu. Pirmos helikopterus armija saņems 2021. gadā.

2018. gada janvārī Latvijas NBS noslēdza līgumu ar uzņēmumu Heckler & Koch GmbH (Vācija) par šauteņu G36 un citu ieroču iegādi 13 miljonu eiro vērtībā. Jāpiebilst, ka gada laikā Latvijas karavīri treniņos salauzuši jau 57 šautenes.

2017. gada aprīļa beigās tika parakstīta Latvijas un Austrijas vienošanās par sērijas M109 155 mm haubiču piegādi līdz ar tēmēšanas sistēmām un instruktoriem.

Ziņots, ka kopumā tiks iepirktas 47 militārās tehnikas vienības. Vienas iekārtas cena atbilstoši modifikācijai sastāda 60-140 tūkstošus eiro.

Bruņojuma iepirkumi ir sabiedriskajai kontrolei maksimāli slēgta sfēra, taču Latvijas armijā periodiski izceļas skandāli, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un ekipējuma kvalitāti..

Virkni jautājumu radīja Latvijas Bruņoto spēku kājnieku brigādes mehanizācija: pagājušā gadsimta vidū izstrādātās lietotās bruņumašīnas CVR(T), ko Latvijai pārdeva britu karavīri, izrādījās gluži nemodernas un bija pārlieku dārgas – 123 kāpurķēžu mašīnas Latvijas budžetam izmaksāja ceturtdaļmiljardu.

Vēlāk noskaidrojās, ka Lielbritānijā slēgtas visas rūpnīcas, kurās ražoti šīm bruņumašīnām paredzēti lādiņi, taču Latvija paziņoja, ka lādiņus ražos pati. Tiesa, līgums par to vēl nav noslēgts.

2016. gadā Zemessardzei tika iepirktas nederīgas patronas: mācībās lodes iestrēga ieročos. Šajā laikā izcēlās arī skandāls ap sapieru lāpstiņām: daži dati liecināja, ka tās ražotas Ķīnā. Tās salūza dažu minūšu laikā.

Aizvadītā gada februārī Valsts kontrole veica Latvijas aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmas revīziju un secināja, ka tā ir neefektīva. VK atzīmēja, ka normatīvie akti tiek ievēroti, taču iepirkumu process ir pārāk birokrātisks, turklāt nodrošinājuma plānošanas sistēma nav pietiekami sekmīga.

124
Pēc temata
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina
Latvijas Aizsardzības ministrijai neļauj pirkt bruņumašīnas par 200 miljoniem