Zīdainis. Foto no arhīva

Latvijas simtgades antirekords dzimstības sarukšana

103
(atjaunots 11:43 28.01.2019)
Lai labāk izprastu dzimstības katastrofu Latvijā, var iztēloties, ka pēdējo trīs gadu laikā katru gadu pusotra mēneša garumā nepiedzima neviens mazulis.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Savu simtgades gadu Latvija noslēdza ar nebijušu antirekordu, vēsta Grani.lv, atsaucoties uz Neatkarīgā.

2018. gada decembrī Latvijā bija piedzimuši 1292 bērni. Tas ir absolūts mēneša antirekords valsts vēsturē.

Izprast dzimstības problēmas nopietnību valstī pēdējo trīs gadu laikā var, ja iztēlojas, ka katru gadu pusotra mēneša laikā valstī nepiedzima neviens bērns.

Turklāt tik zems dzimstības līmenis ļauj domāt, ka kādreiz Latvijā piedzims mazāk nekā 1000 bērni mēnesī.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas jaunais premjerministrs Krišjānis Kariņš, vēl būdams kandidāts, piedāvāja izveidot valdībā demogrāfijas lietu ministra amatu. Šim amatam Kariņš grasījās norīkot Nacionālās apvienības pārstāvi, septiņu bērnu tēvu Imantu Parādnieku.

Taču, kā liecināja Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem (81%) iebilst pret demogrāfijas lietu ministra amata izveidošanu.

Līdz ar to jaunu ministra amatu nolēma neveidot. Taču Parādniekam jaunajā valdībā tomēr uzticēja demogrāfisko jautājumu risināšanas nozari un speciāli izveidoja premjera padomnieka amatu demogrāfijas jautājumos.

Demogrāfiskā krīze Latvijā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, dzimstība Latvijā krītas jau otro gadu pēc kārtas.

CSP konstatēja, ka no 2018. gada janvāra līdz novembrim valstī piedzimuši 17 800 bērni, kas ir gandrīz par 7,5% mazāk nekā 2017. gadā. Eksperti to skaidro ar grūtniecības vecuma sieviešu skaita samazināšanos.

Latvija ietilpst pasaules valstu desmitniekā ar visstraujāko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Saskaņā ar demogrāfu prognozēm, 2030. gadā valstī varētu palikt vien 1,7 miljoni cilvēku, savukārt 2050. gadā – 1,52 miljoni. Eksperti skaidro, ka iedzīvotāju skaits samazināsies emigrācijas un mirstības dēļ, kura pārsniedz dzimstību.

103
Pēc temata
Latvija ir demogrāfiskajā bedrē: pērn jaundzimušo skaits nav sasniedzis 20 tūkstošus
Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS
Uzlabojiet demogrāfiju un nāciet vēlāk: bankas atsaka kredītus Latvijas ciemiem
Pietiek ražot ministrus: Parādnieks atbalstīs demogrāfiju citā veidā
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

1
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti