Zīdainis. Foto no arhīva

Latvijas simtgades antirekords dzimstības sarukšana

99
(atjaunots 11:43 28.01.2019)
Lai labāk izprastu dzimstības katastrofu Latvijā, var iztēloties, ka pēdējo trīs gadu laikā katru gadu pusotra mēneša garumā nepiedzima neviens mazulis.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Savu simtgades gadu Latvija noslēdza ar nebijušu antirekordu, vēsta Grani.lv, atsaucoties uz Neatkarīgā.

2018. gada decembrī Latvijā bija piedzimuši 1292 bērni. Tas ir absolūts mēneša antirekords valsts vēsturē.

Izprast dzimstības problēmas nopietnību valstī pēdējo trīs gadu laikā var, ja iztēlojas, ka katru gadu pusotra mēneša laikā valstī nepiedzima neviens bērns.

Turklāt tik zems dzimstības līmenis ļauj domāt, ka kādreiz Latvijā piedzims mazāk nekā 1000 bērni mēnesī.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas jaunais premjerministrs Krišjānis Kariņš, vēl būdams kandidāts, piedāvāja izveidot valdībā demogrāfijas lietu ministra amatu. Šim amatam Kariņš grasījās norīkot Nacionālās apvienības pārstāvi, septiņu bērnu tēvu Imantu Parādnieku.

Taču, kā liecināja Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem (81%) iebilst pret demogrāfijas lietu ministra amata izveidošanu.

Līdz ar to jaunu ministra amatu nolēma neveidot. Taču Parādniekam jaunajā valdībā tomēr uzticēja demogrāfisko jautājumu risināšanas nozari un speciāli izveidoja premjera padomnieka amatu demogrāfijas jautājumos.

Demogrāfiskā krīze Latvijā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, dzimstība Latvijā krītas jau otro gadu pēc kārtas.

CSP konstatēja, ka no 2018. gada janvāra līdz novembrim valstī piedzimuši 17 800 bērni, kas ir gandrīz par 7,5% mazāk nekā 2017. gadā. Eksperti to skaidro ar grūtniecības vecuma sieviešu skaita samazināšanos.

Latvija ietilpst pasaules valstu desmitniekā ar visstraujāko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Saskaņā ar demogrāfu prognozēm, 2030. gadā valstī varētu palikt vien 1,7 miljoni cilvēku, savukārt 2050. gadā – 1,52 miljoni. Eksperti skaidro, ka iedzīvotāju skaits samazināsies emigrācijas un mirstības dēļ, kura pārsniedz dzimstību.

99
Pēc temata
Latvija ir demogrāfiskajā bedrē: pērn jaundzimušo skaits nav sasniedzis 20 tūkstošus
Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS
Uzlabojiet demogrāfiju un nāciet vēlāk: bankas atsaka kredītus Latvijas ciemiem
Pietiek ražot ministrus: Parādnieks atbalstīs demogrāfiju citā veidā
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

5
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

5
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

3
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Kāpostu ražas novākšana

Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki

4
(atjaunots 14:46 08.07.2020)
Sezonas darbinieki no Ukrainas varēs pavadīt Igaunijas laukos tuvākos sešus mēnešus pēc divas nedēļas ilgas karantīnas.

RĪGA, 8. jūlijs— Sputnik. Igaunijā mainīta sezonas darbinieku ievešanas kārtība, vēsta Postimees.

Saskaņā ar valdības lēmumu, līdz 2022. gada 30. aprīlim sezonas darbinieki var strādāt Igaunijā līdz 180 dienas 365 dienu laikā no vietas. Taču, ka Covid-19 līmenis valstī pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (tas, piemēram, attiecas uz Ukrainu), jāpaliek karantīnā 14 dienas.

Šis pasākums radījis pretrunīgas jūtas lauksaimnieku vidū: zemeņu audzētājiem palīdzība nākusi pārāk vēlu.

"Tiem, kas audzē zemenes, vilciens jau ir aizgājis, ogas pūst uz lauka, - stāsta zemeņu saimniecības īpašnieks Tomass Lillo. – To varēja izdarīt jau pirms trim nedēļām. Tomēr dārzeņu audzētāji, manuprāt, noteikti ir glābti."

Lauksaimniekiem bija jāapmaksā arī reģistrācijas nodeva par migrantiem, kuri paspējuši reģistrēties Igaunijā, taču vairs nevarēja šķērsot robežu.

"Par katru cilvēku aizgāja 50-55 eiro. Nedomāju, ka tas būtu taisnīgi: cilvēki reģistrējas, taču, ja viņi mums ir vajadzīgi, bet robeža ir slēgta, varēja pieļaut izņēmumu. Kas par to visu maksā? Reģistrējot 50 cilvēkus, sanāk liela summa. Mēs to zaudējam, bet valsts nekompensē," uzskata Lillo.

Viņš konstatēja, ka darba spēka trūkuma dēļ nav savākti vismaz o60-70% zemeņu salīdzinājumā ar pērno gadu.

"Patlaban darba spēka trūkst. Es tagad karoju ar zemenēm. Daļa zemeņu lauku ir izputējuši, gurķi nav vākti jau nedēļu," sūdzējās fermeris Lenno Kodala no Pilvamā.

"Tā ir patiesība, ka lēmums pieņemts pārāk vēlu zemeņu ražotājiem. Pēdējais brīdis bija 25. jūnijā – tad laiks vēl bija lielisks, un, ja šeit būtu 500 strādnieki, varētu savākt daudz ogu. Taču viņi neieradās, tāpēc bija jau par vēlu, un vilciens ir aizgājis," teica Lauksaimniecības tirdzniecības palātas valdes loceklis Vahurs Tīniso.

4
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām