Vanšu tilts pirms remonta. Foto no arhīva

Solīt vēl nenozīmē pildīt: Rīgas domei pārmesta bezdarbība

98
(atjaunots 16:35 24.01.2019)
Šī gada sākumā Rīgas dome solīja vērienīgu remontu un būvdarbus, taču lielākā daļa projektu atlika līdz nākamgadam.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" saskaitījusi vismaz 10 projektus, ko Rīgas dome nav izpildījusi 2018. gadā, vēsta LTV7 programma "Šovakar" .

Savā vietnē biedrības aktīvisti uzskaitījuši visu, ko Rīgas dome solījusi paveikt pilsētnieku dzīves uzlabošanai 2018. gadā un nav paveikusi, uzslavēja Viļņu, kur ceļu infrastruktūras būvdarbi rit daudz ašāk.

"Rīgas domei nav nekur tālu jābrauc, lai iemācītos pienācīgā apjomā atjaunot un izbūvēt ceļu infrastruktūru. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pērn noasfaltētas brauktuves 80 km garumā. Salīdzinājumā ar Rīgu, starpība ir ievērojama, pie tam Viļņa aktīvi izbūvē arī jaunu gājēju un veloinfrastruktūru. Varbūt Rīgas un Viļņas satiksmes departamentiem būtu lietderīgi uz pāris gadiem piedalīties apmaiņas programmā un lietuvieši varētu būvēt Rīgas ielas, bet latvieši – Viļņas ielas?", - vaicāja aktīvisti.

Rīgas domes solīto, taču neizpildīto projektu vidū ir Brasas tilta, Flotes un Turgeņeva ielu remonts, ceļu pārvada būvdarbi Sarkandaugavā, veloceliņi līdz Daugavgrīvai, Ziepniekkalnam un Purvciemam. Viens no slavenākajiem objektiem sarakstā ir Krasta iela. Remonts tur nav sācies. Kurzemes prospektā celtniekiem bija jāsāk remontdarbi jau vasarā, taču viņi tur nav redzami vēl joprojām.

"No agrākajiem gadiem palikušie projekti, kur bija skaidrs, kas būvēs, kad sākts utt., ritēja normāli pēc grafika. Taču tas, ka šogad padarīts rekordzems darbu apjoms, pat dziļākajā krīzē tik maz nekad netika darīts, tāpēc nav iemeslu uzslavēt," – atzīmēja biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Māris Jonovs.

Kas īsti noticis Rīgā? Satiksmes departaments stāsta, ka daudz naudas nācies atvēlēt lielajiem projektiem, piemēram, Salu tiltam, taču problēma slēpjas ne tikai te.

"Bieži aizkavējas pati projektēšana. To mēs nevaram paredzēt – pirms nodošanas temiņa ierodas projektētājs un saka, ka saskāries ar problēmām un laikus nepabeigs. Piemēram, veloceliņš uz Daugavgrīvu – mēs ilgi nevarējām vienoties ar teritorijas īpašnieku. Līdzīga ir arī situācija ar austrumu maģistrāli. Tur zemes jautājums vēl tiek risināts. Krasta ielas prpjektu nācās sadalīt divās daļās un pārtaisīt, pašlaik mēs vērtējam celtniekus," – pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Aizvadītajā nedēļā Transporta un satiksmes lietu komitejas priekšsēdētāja posteni ieņēma Vadims Falkovs.

"Visdrīzāk, te ir problēma saziņā: ja kāda atbildīga persona saka: mēs ieplānojām izdarīt, sabiedrība to uztver kā: viņi to apsolīja izdarīt," – viņš uzskata.

Tagad departaments apgalvoja, ka pavasarī celtniekiem jāsāk Brasas tilta un Krasta ielas remonts, pēc komunikāciju remonta darbi sāksies Flotes ielā, un drīzumā sākies arī veloceliņa izbūve uz Daugavgrīvu. Veloceliņu izbūve līdz Ziepniekkalnam un Purvciemam dažādu iemeslu dēļ aizkavēsies. Ar Turgeņeva ielu arī neveicas – tur izvilks elektrības kabeli, tāpēc nāksies pagaidīt. Savukārt ceļu pārvada būvdarbus Sarkandaugavā sola sākt rudenī. Tiesa, var jau būt, ka tikai plāno. Izrādījies, ka starp vārdiem "sola" un "plāno" ir liela starpība.

98
Pēc temata
Ceļa pārvads Sarkandaugavā izmaksās 60 miljonus eiro
Pat nepamanīsi kā nobruks: "hruščovku" balkoni Latvijā ir dzīvībai bīstami
Noskaidrota soda nauda par Rīgas ielu remonta pārkāpumiem
Atkal sastrēgumi: turpināsies Rīgas ielu un tiltu remonts
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

25
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

25
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

38
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

38
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem