Izraēlas holokausta piemiņas organizācijas „Jadvašem” (Yad Vashem) memoriāls

Tas ir svarīgi Latvijai: "Atmiņas minūte" Salaspilī visiem, kam nav vienalga

85
(atjaunots 16:07 24.01.2019)
Ir ļoti svarīgi ierasties pasākumā "Atmiņas minūte" Salaspilī 27. janvārī. Ko šī minūte nozīmē Latvijai?

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Ļeņingradas blokādes laušanas 75. gadadienā un Osvencimas atbrīvošanas 74. gadadienā, Holokausta upuru piemiņas dienā 27. janvāri Salaspilī pl. 12:00 notiks pasākums "Atmiņas minūte".

Pasākumu organizē Latvijas Antinacistiskā komitleja sadarbībā ar Latvijas Nacistisko koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrību un Ļeņingradas blokādes iedzīvotāju biedrība. Pasākums veltīts visiem koncentrācijas nometnēs un Ļeņingradas blokādes laikā bojāgājušajiem cilvēkiem. Pasākuma organizatori aicina visus līdzjūtīgos cilvēkus apmeklēt pasākumu Salaspilī.

Tas ir svarīgi Latvijai

Patlaban šāda veida pasākumiem ir ļoti liela nozīme, turklāt visu Baltijas valstu vidū tas īpaši skar Latviju. Šajā valstī atklāti neonacistiskas organizācijas un ultraradikālās latviešu partijas aizvien skaļāk atgādina "savu vēsturi", kurā varoņi ir tie paši necilvēki, kuri kara gados zvērēja uzticību Hitleram.

Ar katru gadu aizvien plašāk apmeklēti ir viņu rīkotie lāpu gājieni un citi līdzīgi pasākumi: 11. novembrī -  Lāčplēša dienā, 18. novembrī – Neatkarības svētkos, 16. martā – Waffen SS latviešu leģiona piemiņas dienā. Visu ir pieķēzījuši.

Iedzīvotājiem ir jāatgādina, ka valstī svin neonacistiem vajadzīgus svētkus, un, ja tas tiks piemirsts, būs vēl vieglāk pārrakstīt vēsturi un sagrozīt smadzenes jauniešiem.

Vēsturnieks Vlads Bogovs pastāstīja Sputnik Laltvija, ka 27. janvāris Latvijā netiek atzīmēts tik plaši kā 11. aprīlis – Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena. Taču arī to nedrīkst aizmirst nekādā gadījumā, un it īpaši – mūsdienu Latvijā.

"Piemēram, pirms deviņiem gadiem man bija personālizstāde "Nacisma notiesātie", organizēta par godu šai dienai. Patlaban Latvijā aizvien vairāk izplatās nacionālistiskās idejas, un ir svarīgi atgādināt sabiedrībai, pie kā tās noved," – paskaidroja Bogovs.

Svastika jaunākajā vēsturē

Bogova viedoklim piekrīt arī Igors Gusevs – vēsturnieks, kultūras un publicistikas vēstneša "Klio" izdevējs, vairāku grāmatu un dokumentālo filmu autors.

"Tagad tādi pasākumi, kā tas, ko 27. (janvārī – red.) organizē Antinacistiskā komiteja, ir ļoti svarīgi. Laikā, kad viņsaulē aiziet Lielā Tēvijas kara īstenie varoņi, kad kļūst aizvien mazāk briesmīgās pagātnes aculiecinieku, vēsturi Latvijā, un ne tikai Latvijā, pārraksta aizvien drošāk. Aug paaudze, kam nav ne mazākā priekšstata par tālaika notikumiem. Tādos apstākļos parādās kārdinājums reabilitēt nacismu. No šejienes nāk visas tās runas, ka Hitlers un Staļins, tā sakot, ir "līdztiesīgi partneri" Otrajā pasaules karā. Sak, varbūt Staļins pat esot bijis sliktāks nekā Hitlers. Bet pēdējam, sak, daudzviet bijusi taisnība. Protams, līdzās stāv svastikas kā sena solāra simbola legalizācija Latvijā, kam esot vajadzīga reabilitācija visā Eiropā," – Sputnik Latvija pastāstīja Gusevs.

Viņš paskaidroja, ka pats neiebilst pret solāro simbolu, taču cilvēki, kuri to paceļ uz karogiem, pērk un nēsā cepurītes un šallītes ar to un tā "nacionālajām variācijām" Latvijā, īpašam skaistumam taisa tetovējumus ar solāro simbolu, nebūt neinteresējas par seno laiku vēsturi un dažādu tautu kultūru.

"Ar tādām metodēm tie, kas pacelti nācijas elites aprindās, mēģina apzīmogot sevi ar svastiku, neizprotot, cik smags ir to necilvēku mantojums, kuri tostarp arī Osvencimā pastrādāja šausmīgus noziegumus. Tagadējie Latvijas titulētie iedzīvotāji ir pārlieku aizrāvušies, pūloties pretstatīt sevi krieviem. Kāds tādā gadījumā varētu būt viņu nākamais solis?" – vaicāja vēsturnieks.

Šajā kontekstā Gusevs vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir tādi pasākumi kā "Atmiņas minūte" Salaspilī. Viņš uzsvēra, ka tā ir lieliska iespēja atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, kas ir īstenie varoņi, kas – bendes un nodevēji.

85
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
Nāves nometni uzvarējušie bērni
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

5
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

5
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

6
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

6
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju