Izraēlas holokausta piemiņas organizācijas „Jadvašem” (Yad Vashem) memoriāls

Tas ir svarīgi Latvijai: "Atmiņas minūte" Salaspilī visiem, kam nav vienalga

83
(atjaunots 16:07 24.01.2019)
Ir ļoti svarīgi ierasties pasākumā "Atmiņas minūte" Salaspilī 27. janvārī. Ko šī minūte nozīmē Latvijai?

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Ļeņingradas blokādes laušanas 75. gadadienā un Osvencimas atbrīvošanas 74. gadadienā, Holokausta upuru piemiņas dienā 27. janvāri Salaspilī pl. 12:00 notiks pasākums "Atmiņas minūte".

Pasākumu organizē Latvijas Antinacistiskā komitleja sadarbībā ar Latvijas Nacistisko koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrību un Ļeņingradas blokādes iedzīvotāju biedrība. Pasākums veltīts visiem koncentrācijas nometnēs un Ļeņingradas blokādes laikā bojāgājušajiem cilvēkiem. Pasākuma organizatori aicina visus līdzjūtīgos cilvēkus apmeklēt pasākumu Salaspilī.

Tas ir svarīgi Latvijai

Patlaban šāda veida pasākumiem ir ļoti liela nozīme, turklāt visu Baltijas valstu vidū tas īpaši skar Latviju. Šajā valstī atklāti neonacistiskas organizācijas un ultraradikālās latviešu partijas aizvien skaļāk atgādina "savu vēsturi", kurā varoņi ir tie paši necilvēki, kuri kara gados zvērēja uzticību Hitleram.

Ar katru gadu aizvien plašāk apmeklēti ir viņu rīkotie lāpu gājieni un citi līdzīgi pasākumi: 11. novembrī -  Lāčplēša dienā, 18. novembrī – Neatkarības svētkos, 16. martā – Waffen SS latviešu leģiona piemiņas dienā. Visu ir pieķēzījuši.

Iedzīvotājiem ir jāatgādina, ka valstī svin neonacistiem vajadzīgus svētkus, un, ja tas tiks piemirsts, būs vēl vieglāk pārrakstīt vēsturi un sagrozīt smadzenes jauniešiem.

Vēsturnieks Vlads Bogovs pastāstīja Sputnik Laltvija, ka 27. janvāris Latvijā netiek atzīmēts tik plaši kā 11. aprīlis – Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena. Taču arī to nedrīkst aizmirst nekādā gadījumā, un it īpaši – mūsdienu Latvijā.

"Piemēram, pirms deviņiem gadiem man bija personālizstāde "Nacisma notiesātie", organizēta par godu šai dienai. Patlaban Latvijā aizvien vairāk izplatās nacionālistiskās idejas, un ir svarīgi atgādināt sabiedrībai, pie kā tās noved," – paskaidroja Bogovs.

Svastika jaunākajā vēsturē

Bogova viedoklim piekrīt arī Igors Gusevs – vēsturnieks, kultūras un publicistikas vēstneša "Klio" izdevējs, vairāku grāmatu un dokumentālo filmu autors.

"Tagad tādi pasākumi, kā tas, ko 27. (janvārī – red.) organizē Antinacistiskā komiteja, ir ļoti svarīgi. Laikā, kad viņsaulē aiziet Lielā Tēvijas kara īstenie varoņi, kad kļūst aizvien mazāk briesmīgās pagātnes aculiecinieku, vēsturi Latvijā, un ne tikai Latvijā, pārraksta aizvien drošāk. Aug paaudze, kam nav ne mazākā priekšstata par tālaika notikumiem. Tādos apstākļos parādās kārdinājums reabilitēt nacismu. No šejienes nāk visas tās runas, ka Hitlers un Staļins, tā sakot, ir "līdztiesīgi partneri" Otrajā pasaules karā. Sak, varbūt Staļins pat esot bijis sliktāks nekā Hitlers. Bet pēdējam, sak, daudzviet bijusi taisnība. Protams, līdzās stāv svastikas kā sena solāra simbola legalizācija Latvijā, kam esot vajadzīga reabilitācija visā Eiropā," – Sputnik Latvija pastāstīja Gusevs.

Viņš paskaidroja, ka pats neiebilst pret solāro simbolu, taču cilvēki, kuri to paceļ uz karogiem, pērk un nēsā cepurītes un šallītes ar to un tā "nacionālajām variācijām" Latvijā, īpašam skaistumam taisa tetovējumus ar solāro simbolu, nebūt neinteresējas par seno laiku vēsturi un dažādu tautu kultūru.

"Ar tādām metodēm tie, kas pacelti nācijas elites aprindās, mēģina apzīmogot sevi ar svastiku, neizprotot, cik smags ir to necilvēku mantojums, kuri tostarp arī Osvencimā pastrādāja šausmīgus noziegumus. Tagadējie Latvijas titulētie iedzīvotāji ir pārlieku aizrāvušies, pūloties pretstatīt sevi krieviem. Kāds tādā gadījumā varētu būt viņu nākamais solis?" – vaicāja vēsturnieks.

Šajā kontekstā Gusevs vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir tādi pasākumi kā "Atmiņas minūte" Salaspilī. Viņš uzsvēra, ka tā ir lieliska iespēja atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, kas ir īstenie varoņi, kas – bendes un nodevēji.

83
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
Nāves nometni uzvarējušie bērni
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

15
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

15
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā