Elektroenerģijas skaitītājs. Foto no arhīva

Jauns kabelis, jauni tarifi: Baltija samaksās par personīgo slēdzi

74
(atjaunots 11:43 24.01.2019)
Infrastruktūras izveides izdevumi un elektroenerģijas tarifu pieaugums – Baltijas valstu politiskās elites sapņi par enerģētisko neatkarību nāks par ļaunu iedzīvotājiem, kuri jau tagad nevar lepoties ar bagātību.

RĪGA, 24. janvāris - Sputnik. Atslēgšanās no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL kļūs par smagu finansiālo pārbaudījumu Baltijas valstīm, brīdina eksperti. Baltijai nāksies atvēlēt līdzekļus atsevišķas infrastruktūras izveidei, kas nepieciešama pieslēgumam pie Eiropas energosistēmas, un nenes ekonomisko labumu: Eiropā ražotās elektroenerģijas cena patērētājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atšķirsies no maksas par elektrību no Krievijas.

Plānots, ka Baltijas energotīkli tiks pieslēgti pie ES ar pašreiz strādājošās līnijas LitPol Link starpniecību, kā arī jauno jūras kabeli. Izdevumi Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tirgu sasniegs aptuveni miljardu eiro.

"Atslēgšana no BRELL ir ārkārtīgi sarežģīta procedūra, kam nepieciešamas investīcijas un virkne sarežģītu inženiertehnisko risinājumu, kā arī atbilstoša infrastruktūra. Baltija galu galā atrisinās šos jautājumus, jo politiskais lēmums ir pieņemts sen, taču pirmajā laikā iespējamas ārkārtas situācijas," – telekanālam RT pastāstīja Krievijas valdibas Finanšu universitātes eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

Infrastruktūras būvdarbiem nepieciešamos izdevumus Baltijas valstis cer dalīt ar Eiropas Savienību, taču cerēt uz pilnu "pansiju" šajā jautājumā būtu lieki – lielu daļu izdevumu segs nodokļu maksātāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr tā nav vienīgā problēma, kas sagaida Baltijas valstu iedzīvotājus ceļā uz enerģētisko neatkarību no Krievijas.

"Galvenais ir jautājums par cenu, par ko Baltijas valstis pirks elektroenerģiju Eiropas Savienībā. Tā var būt daudz augstāka nekā piegādes no Krievijas vai Baltkrievijas," – atklāja Mitrahovičs.

Piemēram, tagad patērētāji Krievijā saņem elektroenerģiju aptuveni par 3,1 rubli par kWh – mazāk nekā par 4 centiem. Cena Polijā – 12 centi, jeb 9 rubļi Krievijas valūtā.

Elektroenerģijas cenu pieauguma perspektīvas nemulsina Baltijas valstu valdības – tās gatavas pārmaksāt politisku apsvērumu dēļ, norādīja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda Analītiskās pārvaldes vadītājs Aleksandrs Pasečņiks.

"Baltijas valstu vadība neņem vērā komerciālās priekšrocības, lai arī atslēgšana no BRELL novedīs pie būtiskiem izdevumiem. Elektrības tarifu celšanās ne tikai skars iedzīvotāju kabatu, bet arī bremzēs ekonomikas izaugsmi," – uzsvēra eksperts.

To pašu politisko iemeslu dēļ Baltija neizvērtē iespēju pirkt elektroenerģiju Baltkrievijā.

"Baltijas valstis varētu pirkt elektroenerģiju Minskā, taču tās noraida šo ideju politisku apsvērumu dēļ. Rūpes par ekoloģiju šajā gadījumā ir sekundāras. Šis variants neapšaubāmi būtu lētāks, runa varētu būt par vairākkārtēju starpību," – paskaidroja Staņislavs Mitrahovičs.

Baltijas valstis plāno no 2025. gada atslēgties no energoloka BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva), lai panāktu enerģētisko neatkarību. Plānots, ka Baltijas valstu elektrības padeves līnijas tiks sinhronizētas ar Eiropas Savienības energotīkliem.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija informēja, ka ir gatava Baltijas valstu atslēgšanai no saviem tīkliem, un maijā pārbaudīs Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbu autonomā režīmā. Baltijas republikas plāno testa atslēgšanu no BRELL jūnijā.

74
Pēc temata
Baltija nobijusies no maksājumiem Maskavai par frekvences regulēšanu elektrotīklos
Lētāko elektroenerģiju Lietuvai pārdod Kaļiņingrada un Baltkrievija
Baltija lūdz 432 miljonus eiro tās atslēgšanai no Maskavas dispečerpunkta
Krievija noslēdz sagatavošanos Baltijas atslēgšanai no BRELL