Ralfs Nemiro

Ministru kandidāts: OIK atcelsim uzreiz, bet par viesstrādnieku ievešanu padomāsim

86
(atjaunots 15:37 22.01.2019)
Latvijas ekonomikas ministra kandidāts Ralfs Nemiro pastāstīja par pirmajiem soļiem, kuri tiks sperti, ja viņš tiks apstiprināts šajā amatā.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Ekonomikas ministra kandidāts Ralfs Nemiro (KPV LV) paziņoja, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai jāķeras klāt uzreiz pēc valdības apstiprināšanas. Citās jomās, par kurām ir atbildīga Ekonomikas ministrija, krasu izmaiņu nebūs, paziņoja viņš Latvijas Radio ēterā.

"Pārējās nozarēs strauju pārmaiņu nebūs. Iesākumā iepazīsimies ar visām ministrijas pārziņā esošajām iestādēm un nozarēm, un tad pieņemsim izsvērtus, loģiskus un pārdomātus lēmumus," teica Nemiro.

Runājot par problēmām tautsaimniecībā, Nemiro piekrīt tam, ka nopietns jautājums ir darbaspēka trūkums, lielu deficītu izjūt celtniecības nozare. Pēc Nemiro sacītā, darbaspēka ievešana ir sarežģīts jautājums nacionālās politikas kontekstā. KPV LV tika apspriesta kontrolējamas migrācijas iespēja, kad darbaspēks no ārzemēm tiek ievests uz noteiktu laiku, pastāstīja ministru kandidāts.

Turklāt, pēc Nemiro sacītā, pēc valdības apstiprināšanas no jauna tiks izanalizēta valsts nodokļu politika. Valdības deklarācija paredz, ka pastāv nepieciešamība veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju. Tai pat laikā nekādas straujas pārmaiņas nodokļu jomā netiek plānotas. Ja arī būs kaut kādas izmaiņas, tad ne agrāk kā 2021. gadā, pateica Nemiro.

OIK

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.

Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

Viesstrādnieki

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk problēma vērojama celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.

Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.

86
Pēc temata
Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram
Viesstrādnieki no Ukrainas – dārgs, taču rentabls prieks
Ašeradens gaida tiesvedības par lielām summām OIK atcelšanas gadījumā
Kas rada "totālu haosu" Latvijā: Dzintars tur aizdomās oligarhus