Elektropārvades līnija. Foto no arhīva

Iziešana no BRELL neatbrīvos Baltiju no Krievijas elektroenerģijas importa

84
(atjaunots 15:28 22.01.2019)
Ministrs pastāstīja, kas notiks ar Krievijas elektroenerģijas piegādēm pēc Baltijas valstu iziešanas no BRELL.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltijas valstu izstāšanās no tā dēvētā BRELL loka neatceļ Krievijas elektroenerģijas komercpiegādes reģionā, paziņoja KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pēc pārrunām ar Eirokomisiju (EK).

Iepriekš Novaks sarīkoja tikšanos ar EK enerģētiskās savienības viceprezidentu Marošu Šefčoviču. Puses apsprieda arī paredzētās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanās tematu no BRELL enerģētikas loka.

"Tostarp apspriedām arī to, ka komercdaļai ir jāpaliek. Tās plūsmas, kuras šodien tiek īstenotas no Krievijas Federācijas un Baltijas valstīm, – tā ir gan jauda, gan elektroenerģija, kura ļauj mums nodrošināt elektroenerģijas eksportu uz šīm valstīm," citē Novaku RIA Novosti.

Ministrs atzīmēja lēmuma par iziešanu no BRELL nepamatotību, kuru pieņēma Baltijas republikas.

"Mēs esam tam gatavi, mēs esam veikuši noteiktas investīcijas Kaļiņingradas energosistēmā, Krievijas ziemeļrietumu energosistēmā. Mūsu energosistēma ir gatava strādāt jebkādos apstākļos. Kaut gan uzskatām, ka tas, protams, ir nepamatoti. Tas pirmām kārtām palielina izdevumus Baltijas valstīs. Šodien mēs to apspriedām," pateica Novaks.

Savukārt Šefčovičs uzsvēra, ka gaidāmajai atvienošanai jānorit droši priekš BRELL dalībniekiem.

"Eiropas Komisija joprojām ir pilnībā uzticīga šī mērķa sasniegšanai līdz 2025. gadam – bez jebkāda riska Baltijai, Krievijai vai Baltkrievijai," uzrakstīja Šefčovičs Twitter.

Baltijas valstu energosistēmu desinhronizācija ar Kreivijas energosistēmu ir ieplānota 2025. gada 1. janvārī, republikas pievienosies kontinentālās Eiropas elektrotīklam. Šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā. Krievija ir gatava Baltijas valstu atslēgšanai no tās tīkliem un maijā grasās notestēt Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbību autonomā režīmā. Baltijas republiku izmēģinājuma atslēgšana no BRELL tiek plānota jūnijā.

84
Pēc temata
Ar Krieviju tirgosimies, taču bez "Ziemeļu straumes 2": Latvija brīdina EP
Krievija ir gatava Baltijas iziešanai no saviem elektrotīkliem
Baltija nobijusies no maksājumiem Maskavai par frekvences regulēšanu elektrotīklos

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

1
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

4
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

4
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?