Medicīnas darbiniece. Foto no arhīva

Desmit globāli veselības draudi: no jābaidās Latvijai

168
(atjaunots 18:14 21.01.2019)
Cilvēces galveno veselības draudu sarakstā Latvijai varētu tikt piemērota vairāk nekā puse.

RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Pasaules Veselības organizācija (PVO) publicējusi desmit galveno veselības draudu sarakstu, ar kuriem cilvēce saskarsies 2019. gadā.

Latvijai var tikt piemēroti ne visi šī saraksta punkti – to vidū nav militāro konfliktu, Ebolas un Denges drudžu – taču ir arī tādi veselības draudi, kuri skar Baltijas valstis, un, tostarp, arī Latviju.

Gaisa piesārņojums

Deviņi no desmit cilvēkiem visā pasaulē elpo piesārņotu gaisu, kā rezultātā var saskarties ar elpceļu un asinsrites sistēmas saslimšanām. Piesārņots gaiss bojā plaušas, sirdi, smadzenes un kļūst par nāves iemeslu 7 miljoniem cilvēku gadā. Apmēram 90% šo nāves gadījumu notiek valstīs ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni, kur gaisu piesārņo rūpniecība, transports, lauksaimniecība, kā arī dūmvadi.

Latvijā gaisa kvalitāte arī nav ideāla: Rīgas iedzīvotāji sūdzas par nepatīkamajām ostas smakām, Ventspils iedzīvotāji – par ogļu putekļiem, un visus uztrauc nelegālās riepu izgāztuves.

Diabēts, vēzis un sirds slimības

Nelipīgas slimības, tādas kā diabēts, vēzis un sirds slimības, kopā ir vairāk nekā 70% nāves gadījumu iemesli visā pasaulē: ik gadu no tām mirst 41 miljons cilvēku, tostarp 15 miljoni cilvēku vecumā no 30 līdz 69 gadiem, no tā dēvētās priekšlaicīgās nāves. Ap 85% šo nāves gadījumu notiek valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni.

Diabēta diagnostikas un ārstēšanas centrs
© Sputnik / Виталий Аньков

Par šo saslimšanu skaita pieaugumu ir atbildīgi pieci riska faktori: smēķēšana, alkohols, neveselīgi pārtikas produkti, zema fiziska aktivitāte un gaisa piesārņojums.

Eiropas Savienībā no diabēta cieš vairāki desmiti miljonu cilvēku, taču Baltijas valstīs saslimšanas līmenis ir zemāks par vidējo: Latvijā diabētiķu skaits sastāda mazāk nekā 5% iedzīvotāju. Taču, saskaņā ar Veselības ministrijas 2016. gada datiem, desmit gadu laikā saslimušo skaits kļuvis divreiz lielāks.

Saskaņā ar statistiku, katra ceturtā nāve Eiropas Savienībā notiek vēža rezultātā. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks: 20,8% no visiem nāves gadījumiem. Sākot no 1990. gadiem, mirstība vēža rezultātā kļuvusi praktiski divas reizes lielāka.

Visbēdīgākie rādītāji valstī – mirstība sirds un asinsvadu saslimšanu dēļ: 2015. gadā 29% Latvijas iedzīvotāju nomira no sirds slimībām, sliktāki rādītāji ES ir tikai Lietuvai. 2017. gadā no 20% mirušo no šīm slimībām nesasniedza 64 gadu vecumu. Insulta rezultātā ik gadu mirst vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku, 2017. gadā 15% no tiem bija jaunāki par 64 gadiem.

Gripa

Pagaidām nav zināms, kad tas notiks, taču pasauli, neapšaubāmi, sagaida kārtējā gripas pandēmija. Par vienu no efektīvākajiem veidiem kā to novērst PVO sauc vakcināciju.

No 15. janvāra Slimību profilakses un kontroles centra Latvijā ir izsludinājis gripas epidēmiju. Latvijas Infektoloģijas centrā Rīgā ikdienu nonāk ap divdesmit gripas slimnieku, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība stacionārā. Šogad valstī dominē A tipa gripas vīruss.

Antibiotiku rezistentas baktērijas

 

Baktēriju, parazītu un vīrusu rezistences celšanās pret eksistējošajām antibiotikām draud atgriezt cilvēkus laikos, kad nepastāvēja efektīvas zāles pret plaušu iekaisumu, pneimoniju, tuberkulozi un salmonelozi.

It sevišķi bīstams ir tuberkulozes zāļu neuztveramība, ar kuru ik gadu saslimst 10 miljoni cilvēku, no kuriem 1,6 miljoni ik gadu mirst. 2017. gadā 600 tūkstošiem tuberkulozes slimnieku atklāja rezistenci pret rifampicīnu - visefektīvākajām zālēm pret šo slimību, turklāt 82% no tiem bija rezistence vienlaikus pret vairākiem zāļu veidiem.

Eiropas Savienības valstu vidū Latvija ieņem trešo vietu pēc mirstības līmeņa tuberkulozes rezultātā – 47 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.

Atteikšanās no vakcinēšanās

Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem slimību profilakses veidiem. Šobrīd pateicoties potēm izdodas novērst 2,-3 miljonus nāvju gadā, un vēl 1,5 miljonu varētu novērst ar vakcīnu pieejamības uzlabošanas palīdzību. 2019. gadā PVO cīnīsies ar dzemdes kakla vēža izplatīšanos ar HPV (cilvēka papilomas vīrusu) vakcīnas palīdzību, kā arī cer iznīdēt poliomielītu Afganistānā un Pakistānā.

Zāles
© Sputnik / Александр Кряжев

Taču atteikšanās no vakcinācijas dēļ daudzas slimības, kuras atradās uz izzušanas sliekšņa, atkal atgriežas – piemēram, par 30% pieaudzis masalu saslimšanas gadījumu skaits.

Vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par vakcinācijas labumu – tas ir viens no lielākajiem rādītājiem Eiropā, kur jau tā ir viens no pasaulē zemākajiem uzticības līmeņiem vakcinācijas labumam.

HIV un AIDS

Neskatoties uz pēdējos gados sasniegto progresu HIV/AIDS ārstēšanā, ik gadu no šīs slimības mirst gandrīz miljons cilvēku, savukārt ar to saslimuši 37 miljoni cilvēku visā pasaulē. Arvien biežāk ar HIV saslimst jaunietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā pēc AIDS un hepatīta saslimšanas līmeņa. Potenciāli ar HIV inficēti Latvijā varētu būt četri no katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā nepieciešamo terapiju saņem tikai 35% HIV inficēto.

168
Pēc temata
Onkologs: agrīnai vēža diagnosticēšanai onkoloģija ir jāzina visiem ārstiem
Zinātnieki pareģo drīzu un neārstējamu epidēmiju
Ārsts: kopš 90. gadiem Latvijā dubultojusies mirstība no vēža
Latvija uz HIV epidēmijas sliekšņa: neārstējas gandrīz divas trešdaļas inficēto
Latvijā sākusies gripas epidēmija
Vakcīnas, vēža ārstēšana, aknu pārstādīšana: kam tiks atvēlēti papildu miljoni
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

16
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

16
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis