Referendums par Katalonijas neatkarību

Gasparjans: Spāniju nesašķēla, sašķels Latviju Latgale will be free

197
(atjaunots 13:41 20.01.2019)
Priekš kam spāņu Katalonijai ir nepieciešama pārstāvniecība Latvijā, un kāds vispār Latvijai ir sakars ar separātismu, pastāstīja žurnālists un politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Spāņu Katalonijas varasiestādes paziņoja, ka grasās atvērt savu pārstāvniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans iknedēļas Sputnik notikumu apskatā centās tikt skaidrībā ar situāciju.

"Viss, kas pēdējo divu gadu laikā noticis Katalonijā, – tas ir kaut kāds bēdīgs šovs," - paziņoja Gasparjans, uzsverot, ka īsti nesaprot, priekš kam patiesībā Katalonijai būtu nepieciešama pārstāvniecība Baltijas valstīs.

Katalonijā 2017. gadā tika sarīkots referendums par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Taču neskatoties uz to, ka par neatkarību nobalsoja 90,18% iedzīvotāju, referendums netika atzīts par likumīgu. Turklāt Karlesam Pudždemonam , kurš tobrīd bija Katalonijas Ženeralitātes prezidents, tika izvirzīta apsūdzība sakarā ar dumpja rosināšanu un korupciju, pēc kā viņš aizbēga no valsts.

Vai Katalonija vēlas sašķelt Latviju?

Gasparjans uzskata, ka vienīgais iemesls, kura dēļ Katalonija nolēmusi atvērt pārstāvniecības Baltijas valstīs, tā ir dvēseļu radniecība. Taču, kā norāda Gasparjans, te atkal rodas nesaskaņas, Latvija taču netiecas pēc separātisma.

Tāpat Gasparjans nedomā, ka tam savu roku pielikušas klāt ASV, it sevišķi, ņemot vērā to, ka nesen amerikāņu telekanāla FoxNews raidījuma vadītājs Takers Karlsons painteresējās ēterā, kāpēc amerikāņiem būtu jāmirst par Igauniju vai Latviju, un apsprieda ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieku ārpolitikas jautājumos Deividu Tafuru iespējamo Savienoto Valstu izstāšanos no NATO.

"Dieva dēļ, lūdzu, lai atver pārstāvniecību. Es vienkārši neredzu šī pasākuma gala mērķi. Ja kataloņi cer atrast Baltijā ekskluzīvu spāņu klimatu, spāņu futbolu vai buļļu cīņas, man nāksies viņus stipri sarūgtināt. Tieši tā visa tur nebūs," - ne bez ironijas norādīja politologs.

Komentējot baumas par to, ka pēc pārstāvniecības atvēršanas Latvijā, arī Latgalē varētu atvērties pārstāvniecība, taču jau Krievija, Gasparjans paziņoja, lai kas arī nenotiktu, visā vainos Krieviju.

"Vai tiešām Katalonija nolēmusi, ka, ja nevar sašķelt Spāniju, pie velna to, sašķelsim Latviju? Lai gan. Vienalga visā vienmēr "vainīga" Krievija. Tādēļ, lai tā būtu: Latgale will be free. Es, protams, jokoju, citādi atkal presē pēc tam uzrakstīs, ka Gasparjans aicina sašķelt nešķeļamo un neatkarīgo Latviju," - norādīja politologs.

Un nekādas reakcijas

Tāpat Gasparjans komentēja protesta akciju pret sociālo un nacionālo nevienlīdzību Latvijā, kuru 12. janvārī Rīgā sarīkoja Latvijas Krievu savienība.

"Cik es noprotu, Latvija, kā jau ierasts, to visu ignorēja. Un šī ignorēšana tikai pastiprināsies, jo tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas, un visa uzmanība tiks pievērsta tām," - norādīja politologs.

Pēc viņa sacītā, viens no iespējamākajiem notikumu attīstības variantiem Latvijā – tā ir Rīgas mēra Nila Ušakova kandidatūras izvirzīšana Eiroparlamentā. Un šī fonā skanēs aicinājumi saliedēties ar partiju "Saskaņa".

Jāatzīmē, ka pats Ušakovs iepriekš paziņoja, ka negrasās doties nedz Saeimā, nedz Eiroparlamentā, ka vēlas palikt Rīgas mēra amatā un nest labumu pilsētai. Taču ņemot vērā to, ka korupcijas skandāls "Rīgas Satiksmē" skāris Rīgas domi, metot ēnu arī uz pilsētas mēru, viss var izmainīties pēdējā brīdī.

"Ja Ušakovs izkritīs no Latvijas politikas, tad uz to varēs norakstīt visu. Tādā gadījumā gan Latvijas nepilsoņiem, gan pilsoņiem jāatbalsta LKS. Jo vairs nebūs ko atbalstīt. Vai arī pēc tam nav jāsaka, ka viss atkal pasliktinās," - noslēgumā sacīja politologs.

197
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Tallinas iedzīvotāji atbalstīja Katalonijas neatkarību
Latvijas reģions atbalstījis Katalonijas neatkarību
Pudždemons turpinās Katalonijas atbalstīšanas darbību no Beļģijas
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

42
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

42
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

17
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

17
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju