Katapulta – autobusa sēdeklis, kurā katrs gribētājs var sajust, kas notiek ar pasažieru, kad autobuss veic strauju bremzēšanu

Latvijas iedzīvotājus aicina izmantot drošības jostas autobusos

61
(atjaunots 10:57 20.01.2019)
Jau ceturto gadu Latvijā tiek rīkota sociālā kampaņa "Piesprādzē rītdienu!", taču latvieši joprojām nelabprāt izmanto drošības jostas autobusos.

RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Salīdzinot ar pērno gadu, atbildīgu ceļotāju skaits Latvijā palielinājies par 7%, liecina Lux Express Latvija svaigākā aptauja. Tagad drošības jostas braucienu laikā autobusos izmanto jau 56% iedzīvotāju.

Salīdzinājumam – privātajā automobilī drošības jostu vienmēr izmanto 83% Latvijas iedzīvotāju (gan pasažieri, gan vadītāji).

"Ja mēs paskatāmies skaitļos, tad Latvijā, piemēram, tie, kas sēž priekšējos sēdekļos - gan pasažieri, gan autovadītāji - drošības jostas lieto tuvu 90%. Tas ir diezgan tuvu arī citu valstu līmenim. Bet, ja mēs paskatāmies aizmugurē sēdošos un šinī gadījumā arī autobusa pasažierus, tad diemžēl mēs vēl no citām valstīm atpaliekam. Drošības jostu lietotāju skaits ir tikai pāri pusei, tādēļ tiešām ir ļoti vērtīgi, ka privātie uzņēmēji, kas pārvadā daudzus pasažierus, par to atgādina, runā un skaidro sabiedrībai," - skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors.

Tāpēc ir tik svarīgi rīkot informatīvus pasākumus un kampaņas, kuras uzskatāmi paskaidro, cik bīstamas var būt vienkāršas straujas bremzēšanas sekas.

Šādā brīdī pasažiera galva, kurš atrodas aizmugurē un nav piesprādzējies ar drošības jostu, var kļūt par īstu slepkavības ieroci: var traumēt ne vien sevi, bet arī priekšā sēdošu cilvēku.

"Trieciena brīdī nepiesprādzējies pasažieris var strauji ielidot vējstiklā vai priekšā esošajā sēdeklī. Drošības jostu lietojums autobusā pasargā ne vien mūs pašus, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību," - uzsver Luc Express Latvija valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Esošās kampaņas ietvaros Rīgas Starptautiskās autoostas ēkas pirmajā stāvā tika izvietota speciāla "katapulta" – autobusa sēdeklis, kurā katrs gribētājs var sajust, kas notiek ar pasažieru, kad autobuss veic strauju bremzēšanu.

Jāsaka, ka krēsls šajā trenažierī tik izmests vien ar ātrumu 7 km/st, taču sajūtas līdzinās amerikāņu kalniņiem. Pat negribas domāt, kāds var būt efekts, ja ātrums izrādīsies ātrāks, un drošības josta nebūs piesprādzēta.

Катапульта - кресло, в котором каждый может почувствовать, что происходит с пассажиром при резком торможении автобуса
© Sputnik
"Кatapulta" – autobusa sēdeklis, kurā katrs gribētājs var sajust, kas notiek ar pasažieru, kad autobuss veic strauju bremzēšanu

Neskatoties uz to, saskaņā ar aptauju, 16% Latvijas iedzīvotāju nekad neizmanto drošības jostas autobusos. Interesanti, ka 35% paskaidroja to ar dažādiem iemesliem, piemēram, drošības josta viņiem nepiestāv vai arī viņi uzticas autobusa vadītājam, kā arī viņiem vienkārši pastāv ieradums nepiesprādzēties vai arī jostu vienkārši neesot bijis.

Vēl 31% respondentu pat nebija aizdomājušies par drošības jostām, savukārt 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tās ir neērtas. Trīs procenti uzskata, ka drošības jostas vispār nav vajadzīgas, un tik pat procentu norāda, ka sods vienalga netikšot piemērots.

Ja salīdzina ar citām Baltijas valstīm, tad kaimiņu Lietuvā drošības jostas izmanto 54% aptaujāto, savukārt Igaunija kārtējo reizi parādīja acīmredzamu izrāvienu: te drošības jostas autobusos izmanto 91% iedzīvotāju.

61
Pēc temata
Lux Express papildina starptautisko reisu sarakstu
Ātruma samazināšana pie radariem neglābs latviešus no sodiem
Lux Express: Latvijā iekšējie pasažieru pārvadājumi nes vienīgi zaudējumus
Pavasarī pastiprināsies kontrole uz Latvijas ceļiem
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

11
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

11
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

49
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

49
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"