Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Neatkarības nāvējošie augļi: 2018. gadā Latvija zaudējusi vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku

137
(atjaunots 14:51 19.01.2019)
Jevgēņijs Ļeškovskis
Cik ilgs laiks Latvijai atlicis, ja no valsts projām brauc pat vecmāmiņas un vectētiņi un jaundzimušo skaits sarūk aizvien vairāk.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure nākusi klajā ar sliktām ziņām. Pagaidām CSP dati ir provizoriski, precīza informācija tiks saņemta maija nogalē, taču jau tagad ir redzams, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās gan pilsētās, gan laukos.

Neatkarības nāvējošie augļi

Piemēram, pērn Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par 9 tūkstošiem – tik lielā mērā mirušo skaits pārsniedzis jaundzimušo skaitum turklāt pēdējos divus gadus negatīvā statistika pieaug.

Iespējams, Latvijas valsts piederīgo jaundzimušo skaits ir lielāks, taču tas vērojams nevis dzimtenē, bet ārzemēs, kuri viņi pēc tam paliek dzīvot kopā ar mammām un tētiem, bieži vien – arī ar vecmāmiņām un vectētiņiem. Valstī pieaug nevis bērnu, bet gan cienījama vecuma cilvēku skaits. Latvija nosirmo.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula sniedza Sputnik Latvija sekojošu statistiku.

Negatīvais dabiskais pieaugums (tas ir, mirušo skaits ir lielāks nekā jaundzimušo) Latvijā vērojams kopš 1991. gada. Pirmajā neatkarības gadā dzimuši 34 633 cilvēki, bet miruši – 34 749.

Nākamajos gados negatīvā starpība ātri pieauga. Jā, pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes situācija dīvainā kārtā mainījās. Dažus gadus dzimstība, lai arī pavisam nedaudz, tomēr pārsniedza mirstību. Taču tagad atkal vērojams kritums.

"2018. gads bija jau otrais gads pēc kārtas, kad jaundzimušo skaits ir mazāks nekā agrāk. Provizoriskie dati liecina, ka reģistrēto jaundzimušo skaits 2018. gada 11 mēnešu laikā – 17 815 bērni, par 1443 (jeb 7,5%) mazāks nekā 2017. gada 11 mēnešu laikā (19 258). Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ visvairāk cietusi Latgale, bet vislabākā situācija ir Vidzemē. Provizoriskie dati par 2018. gadu liecina, ka nepilngadīgo skaits Latvijā būs vēl mazāks – nesasniegs ne 20 tūkstošus cilvēkus," – teica Zukule.

Pamāj dzimtenei ardievas

Zukule atzīmēja, ka pamazām sāk stabilizēties to cilvēku skaits, kuri aizbrauc no Latvijas, attiecībā pret tiem, kuri atgriezušies dzimtenē.

"Pagājušā gada dažus mēnešus bija pat nulles migrācija. Tas ir aizbraucēju skaits līdzinājies atbraucēju skaitam. Tomēr gada beigās tik un tā izrādījās, ka valsti pametušo cilvēku skaits salīdzinājumā ar atbraucējiem ir daudz lielāks – par 3 tūkstošiem cilvēku. Iedvesmo tikai tas, ka ar katru gadu aizbraucēju ir aizvien mazāk," – atklāja Zukule.

CSP minēja sekojošus datus: kopš neatkarības iegūšanas emigrācijas līmenis Latvijā palielinājies gandrīz katru gadu, starp citu, tāpat kā mirstības līmenis.

Lielākā negatīvā starpība migrācijā bija vērojama 1992. gadā – mīnus 53 474 cilvēki, pat vairāk nekā krīzes gados – 2009. un 2010. gadā.

Piemēram, 2009. gadā – mīnus 34 477, bet 2010. gadā – mīnus 35 640. Protams, tie ir oficiālie dati, reālie ir daudz lielāki. Pēc tam, Zukule apgalvoja, starpība ātri samazinājusies, piemēram 2017. gadā oficiālais aizbraukušo skaits pārsniedzis mājāsbraucēju skaitu par 7 808 cilvēkiem.

Taisnības labad jāpiebilst, ka ikgadējais aizbraucēju skaita sarukums nebūt nedāvā iemeslu priekam. Aizbrauc taču tik un tā, turklāt daudz. Loģiski: jo mazāk cilvēku paliek Latvijā, jo mazāk cilvēku valsti pamet.

Dzimtenē galvenokārt paliek cienījama vecuma cilvēki. Neapšaubāmi, viņi par migrāciju izšķiras daudz retāk nekā jaunieši. Tomēr drīz vien aizbrauks arī vecmāmiņas ar vectētiņiem.

Pat CSP atzīmēja faktu, ka ar katru gadu aug emigrantu vecums. Pirmajos gados pēc Latvijas iestāšanās ES, no valsts prom brauca skolu absolventi un studenti, pēc tam emigrantu vecums pakāpeniski pietuvojās 30 gadiem, pēc tam sāka braukt projām lielāks cilvēku skaits vecuma kategorijā 40+, bet tagad aizbraucēju vecums pamazām tuvojas 50 gadu atzīmei.

Citiem vārdiem sakot, ja situācija Latvijā turpināsies tādā pašā garā, emigrantu vecums tuvosies 60, pēc tam – arī 70 gadu atzīmei: vecmāmiņas un vectētiņus uz attīstītajām Eiropas valstīm prom vedīs mazbērni – tie, kuri pametuši Latviju, piemēram, pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem.

Cik vēl atlicis Latvijai

Daiļrunīgi ir arī citi CSP dati. Precīza informācija par 2018. gadu vēl nav saņemti, taču acīmredzams, ka, piemēram, bezdarbs Latvijā samazinās.

Tiesa, tas nenotiek tāpēc, ka tagad ir vieglāk iekārtoties darbā, bet gan tāpēc, ka samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Savukārt darba devēji risina savas problēmas uz ārzemnieku, piemēram, ukraiņu un moldāvu rēķina.

Skumdina arī tas, ka 2018. gadā ienākumi auga ātrāk turīgo iedzīvotāju lokā (pat par 14%), taču mazturīgo vidū pieaugums sasniedza tikai 5%.

Iepazīstoties ar visiem iepriekšminētajiem datiem, kļūst skaidrs, ka situācija Latvijā nav saulaina. Nav arī grūti uzminēt, cik tai vēl atlicis, iedzīvotāju skaitam samazinoties pašreizējā tempā, kā arī pieaugot plaisai starp bagātajiem un nabagajiem (piedevām pēdējo skaits tikai pieaug).

137
Pēc temata
Noilgojusies pēc mazbērniem: deputāte no Grobiņas emigrē uz Īriju
Aptauja: katrs trešais latvietis plāno emigrēt
Tik un tā aizbrauksim: Saeimas vēlēšanas nav mazinājušas iedzīvotāji vēlmi emigrēt
Emigrantiem piedāvā bezmaksas lidmašīnas biļeti līdz Latvijai
Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas