RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu atcelt ir vienkārši, taču ir jārēķinās ar šī soļa juridiskajām sekām, vērtēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vēsta jauns.lv.
"Tehniski to var izdarīt vienkārši, no Elektroenerģijas tirdzniecības likuma izsvītrojot trīs pantus. Tad OIK sistēma tiktu pārtraukta, bet tādā gadījumā ir jārēķinās ar tiesiskām sekām," - pauda ministrs.
Viņš paskaidroja, ka Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību paredz noteiktus "zaļās" enerģijas ieviešanas mērķus. Atjaunojamajiem energoresursiem kopējā patēriņā jāsasniedz 40%.
"Ja tik strauji pārtraucam OIK sistēmu, tad ir skaidrs, ka Latvija šos mērķus nesasniegs, lai gan patlaban sekmīgi virzāmies uz šo mērķu sasniegšanu. Ja neizpildīsim šos mērķus, pret Latviju iestāsies sankciju mehānisms un mēs par to maksāsim," – apgalvoja Ašeradens.
Tiesvedība iespējama arī ar investoriem, kuri ieguldījuši līdzekļus "zaļās" enerģijas ražošanā. Viņi var pieprasīt kompensācijas par neizpildītajiem noteikumiem, kuru apmērs kopumā var sasniegt miljardu eiro, brīdināja politiķis.
OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.
2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.
Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgjs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.
Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.
Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.
Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.
Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"
Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.
Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.