Banknotes

Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija

227
(atjaunots 16:27 16.01.2019)
Aizvadītā gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunu shēmu no Krievijas uz Latviju pārskaitīts pusmiljards dolāru.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas Banka laidusi klajā metodiskās rekomendācijas, kurās aprakstīja jauna aizdomīgu bankas operāciju shēma, vēsta "Rossijskaja gazeta".

Krievijas Centrālā banka konstatēja, ka fiziskās personas Krievijas Federācijā aizvien biežāk pārskaita ievērojamas naudas summas uz kontiem ārvalstu bankās. Vieni un tie paši "sērijveida sūtītāji" caur vairākām bankām vairākas reizes dienas laikā pārskaita "fiziskām personām neraksturīgas summas", taču pie tam neatver kontu kredītiestādē. Bieži vien pārskaitījumi tiek veikti vienās un tajās pašās vietās – banku ofisos lielās tirdzniecības vietās vai netālu no tām.

Krievijas Centrālā banka saņem informāciju, ka fiziskas personas tādējādi norēķinās par importa piegādēm. Notiek izvairīšanās no valūtas kontroles un biznesa slēpšana, uzsvēra regulators.

Saskaņā ar KF CB datiem, fizisko personu starptautiskā parskaitījuma summa 2018. gadā Krievijā vidēji sasniedza aptuveni 200 dolārus. Tā tiek uzskatīta par tipisku summu, par kuru bankai parasti jautājumi nerodas. Pie tam 2018. gada trešajā ceturksnī fiziskās personas – KF rezidenti no Krievijas nosūtījuši par 20% lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš: summa pieaugusi no 7,8 miljardiem dolāru līdz 9,3 miljardiem. Uz Latviju šajā periodā veikti parskaitījumi 0,5 miljarda dolāru apmērā, uz Lielbritāniju un ASV – pa 0,6 miljardiem, uz Šveici – 2,5 miljardi.

"Analizējot atsevišķu kredītorganizāciju darbību, caur kurām veikti tādi naudas līdzekļu pārskaitījumi, rodas secinājums par nepietiekamu iekšējās "pretlegalizācijas" kontroles organizāciju un īstenošanu, neskatoties uz nepārprotamām pazīmēm, kas liecina – klienti veic apšaubāmas operācijas," – raksta Krievijas CB.

Metodiskie ieteikumi ar apšaubāmās shēmas aprakstu nosūtīti Krievijas bankām. Likums paredz, ka kredītiestāžu pienākums ir atteikties apkalpot klientus, kuri veic šaubīgas operācijas, ja viņi nevar dokumentāli pamatot to ekonomisko jēgu.

Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".

227
Pēc temata
Naudas atmazgāšanas apkarotāji nokļuvuši līdz Maltai
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

15
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

15
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus