RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas Banka laidusi klajā metodiskās rekomendācijas, kurās aprakstīja jauna aizdomīgu bankas operāciju shēma, vēsta "Rossijskaja gazeta".

Krievijas Centrālā banka konstatēja, ka fiziskās personas Krievijas Federācijā aizvien biežāk pārskaita ievērojamas naudas summas uz kontiem ārvalstu bankās. Vieni un tie paši "sērijveida sūtītāji" caur vairākām bankām vairākas reizes dienas laikā pārskaita "fiziskām personām neraksturīgas summas", taču pie tam neatver kontu kredītiestādē. Bieži vien pārskaitījumi tiek veikti vienās un tajās pašās vietās – banku ofisos lielās tirdzniecības vietās vai netālu no tām.

Krievijas Centrālā banka saņem informāciju, ka fiziskas personas tādējādi norēķinās par importa piegādēm. Notiek izvairīšanās no valūtas kontroles un biznesa slēpšana, uzsvēra regulators.

Saskaņā ar KF CB datiem, fizisko personu starptautiskā parskaitījuma summa 2018. gadā Krievijā vidēji sasniedza aptuveni 200 dolārus. Tā tiek uzskatīta par tipisku summu, par kuru bankai parasti jautājumi nerodas. Pie tam 2018. gada trešajā ceturksnī fiziskās personas – KF rezidenti no Krievijas nosūtījuši par 20% lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš: summa pieaugusi no 7,8 miljardiem dolāru līdz 9,3 miljardiem. Uz Latviju šajā periodā veikti parskaitījumi 0,5 miljarda dolāru apmērā, uz Lielbritāniju un ASV – pa 0,6 miljardiem, uz Šveici – 2,5 miljardi.

© CC BY 2.0 / Marco Verch

Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā

"Analizējot atsevišķu kredītorganizāciju darbību, caur kurām veikti tādi naudas līdzekļu pārskaitījumi, rodas secinājums par nepietiekamu iekšējās "pretlegalizācijas" kontroles organizāciju un īstenošanu, neskatoties uz nepārprotamām pazīmēm, kas liecina – klienti veic apšaubāmas operācijas," – raksta Krievijas CB.

Metodiskie ieteikumi ar apšaubāmās shēmas aprakstu nosūtīti Krievijas bankām. Likums paredz, ka kredītiestāžu pienākums ir atteikties apkalpot klientus, kuri veic šaubīgas operācijas, ja viņi nevar dokumentāli pamatot to ekonomisko jēgu.

Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.