Banknotes

Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija

226
(atjaunots 16:27 16.01.2019)
Aizvadītā gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunu shēmu no Krievijas uz Latviju pārskaitīts pusmiljards dolāru.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas Banka laidusi klajā metodiskās rekomendācijas, kurās aprakstīja jauna aizdomīgu bankas operāciju shēma, vēsta "Rossijskaja gazeta".

Krievijas Centrālā banka konstatēja, ka fiziskās personas Krievijas Federācijā aizvien biežāk pārskaita ievērojamas naudas summas uz kontiem ārvalstu bankās. Vieni un tie paši "sērijveida sūtītāji" caur vairākām bankām vairākas reizes dienas laikā pārskaita "fiziskām personām neraksturīgas summas", taču pie tam neatver kontu kredītiestādē. Bieži vien pārskaitījumi tiek veikti vienās un tajās pašās vietās – banku ofisos lielās tirdzniecības vietās vai netālu no tām.

Krievijas Centrālā banka saņem informāciju, ka fiziskas personas tādējādi norēķinās par importa piegādēm. Notiek izvairīšanās no valūtas kontroles un biznesa slēpšana, uzsvēra regulators.

Saskaņā ar KF CB datiem, fizisko personu starptautiskā parskaitījuma summa 2018. gadā Krievijā vidēji sasniedza aptuveni 200 dolārus. Tā tiek uzskatīta par tipisku summu, par kuru bankai parasti jautājumi nerodas. Pie tam 2018. gada trešajā ceturksnī fiziskās personas – KF rezidenti no Krievijas nosūtījuši par 20% lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš: summa pieaugusi no 7,8 miljardiem dolāru līdz 9,3 miljardiem. Uz Latviju šajā periodā veikti parskaitījumi 0,5 miljarda dolāru apmērā, uz Lielbritāniju un ASV – pa 0,6 miljardiem, uz Šveici – 2,5 miljardi.

"Analizējot atsevišķu kredītorganizāciju darbību, caur kurām veikti tādi naudas līdzekļu pārskaitījumi, rodas secinājums par nepietiekamu iekšējās "pretlegalizācijas" kontroles organizāciju un īstenošanu, neskatoties uz nepārprotamām pazīmēm, kas liecina – klienti veic apšaubāmas operācijas," – raksta Krievijas CB.

Metodiskie ieteikumi ar apšaubāmās shēmas aprakstu nosūtīti Krievijas bankām. Likums paredz, ka kredītiestāžu pienākums ir atteikties apkalpot klientus, kuri veic šaubīgas operācijas, ja viņi nevar dokumentāli pamatot to ekonomisko jēgu.

Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".

226
Pēc temata
Naudas atmazgāšanas apkarotāji nokļuvuši līdz Maltai
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: rīdzinieks palika bez 20 eiro

17
(atjaunots 09:24 22.01.2021)
Rīdzinieks iegājis veikalā ar masku uz sejas. Noskaidrojās, ka viņš tomēr pārkāpis noteikumus. Kā tas noticis?

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kāds rīdzinieks savā lapā sociālajā tīklā Facebook publicējis video ierakstu no veikala, kur viņš saņēma sodu – 20 eiro par Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto noteikumu pārkāpumu.

Vīrietis ieradies veikalā saskaņā ar noteikumiem – maskā, tomēr policisti tik un tā atraduši, kur "piekasīties". Izrādās, maska uzlikta šķībi.

Tas, ka vīrietis nēsā brilles, kas maskas nēsātājiem aizsvīst, varas pārstāvjus nesamulsināja. Maskai ir pilnībā jāaizklāj deguns. Ja tā pie viena aizsedz acis – tā vairs nav likumsargu problēma.

Tā nu par savu netīšo "koviddisidenta" soli vīrietim nācās šķirties no 20 eiro.

"20 eiro soda nauda par to, ka viņiem veikalā nepatika, kā man maska uzlikta. Tā, sak, neesot aizklājusi visu degunu," bija sašutis jaunizceptais "disidents".

Atgādināsim, ka, pēc zinātnieku domām, neizdodas pilnībā novērtēt masku efektivitāti, tāpēc ka nav zināms, cik godprātīgi tās nēsā cilvēki. Speciālisti uzskata, ka, pareizi nēsājot šo individuālās aizsardzības līdzekli pandēmijas laikā, maskas palīdz pasargāties no infekcijas, taču pie tam mutei un degunam jābūt aizsegtam.

17
Tagi:
sods, policija, valdība
Pēc temata
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
Latviju sagaida divas naktis ar "komandanta stundu": kam draud maksimāls sods
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

12
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

12
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli

Jaunais prezidents: daži fakti par Džo Baidenu

0
(atjaunots 12:01 22.01.2021)
Džo Baidens ir 78 gadus vecs. Kad politiķis pirmo reizi kandidēja uz prezidenta posteni, viņš bija daudz jaunāks. Sputnik apskatā – daži Baidena politiskās karjeras stūrakmeņi.

Džo Baidens jau divas reizes kandidējis uz prezidenta posteni – viņš cerēja pārstāvēt demokrātus 1987. gadā un 2007. gadā. Toreiz gan neizdevās balotēties no partijas. Tomēr Baidena karjera ir visnotaļ spilgta.

No 2009. līdz 2017. gadam viņš pildīja viceprezidenta pienākumus Baraka Obamas valdībā. Obama viņam piešķīra Prezidenta brīvības medaļu. Pats Baidens Obamu sauca par "brāli".

Baidena privātajā dzīvē bijuši vairāki smagi brīži. Viņa pirmā sieva Nelija, politiķa mīlestība kopš skolas laikiem, un viņu meita Naomi gāja bojā autokatastrofā. Automašīnā bija arī dēli – Bo un Hanters. Zēni guva smagas traumas, taču izdzīvoja.

Dzīvesprieku Džo Baidenam atgrieza viņa otrā sieva Džilla. Starp citu, viņa būs viena no izglītotākajām pirmajām lēdijām ASV vēsturē – Džillai Baidenai ir doktora pakāpe un divi maģistra grādi! Viņa neplāno pamest pasniedzēja darbu un plāno strādāt pat pirmās lēdijas statusā.

Arī pats Baidens nav slikts pasniedzējs. Bieži vien cilvēki stājās rindās uz viņa semināriem. Starp citu, Baidens nelieto alkoholu. Un vēl viņš ir otrais katoļticīgais ASV prezidents pēc Kenedija.

  1. gadā žurnāls Time iekļāva Baidenu starp "200 nākotnes personībām, kas radīs vēsturi". Pavisam drīz mēs uzzināsim, kāds ir Baidena viedoklis par ASV vēsturi.
0