Latvijas komponists Raimonds Pauls

Pauls: tikai latviski Latvijā nekad nerunāja un nerunās

214
(atjaunots 10:23 15.01.2019)
Komponists Raimonds Pauls uzskata, ka Latvijas varasiestādēm jāliek mierā krievvalodīgie un nav jācenšas ar varu likti viņiem asimilēties.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas komponists Raimonds Pauls, kurš pirms dažām dienām nosvinēja savu 83. dzimšanas dienu, radio Baltkom ēterā pastāstīja, ka galvenais viņa dzīvē ir mūzika, un viņš nožēlo, ka reiz iesaistījās politikā, taču viņš seko līdzi tam, kas notiek gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, un pat skatās politiskos šovus. Tāpat Pauls pastāstīja, ko viņam nozīmē patriotisms un kā viņš attiecas pret Latvijas iedalīšanu krievos un latviešos.

Mūzika ir galvenais

Mūzika un darbs ir galvenais Raimondam Paulam, un kopumā viņš ir apmierināts ar to, kā izveidojusies viņa dzīve, ja nu vienīgi nožēlo par lēmumu kļūt par kultūras ministru.

"Es tik vienu arī zinu, kas ar darbu ir saistīts… Tā satur, ja tā nebūs, tad būs beigas. Nezinu, kam kāda dzīves jēga, bet es esmu apmierināts. Es neko īpašu neesmu izdarījis, bet kaut kas ir izdevies. Dod Dievs tā visiem! Protams, ir jākustas. Izņemot mūziku, man nekā īpaša nav. Kādreiz muļķības pēc iesaistījos tajās politiskajās lietās… Paldies Dievam, esmu atbrīvojies no tā," pastāstīja Pauls.

Viņš norādīja, ka dzīvo netālu no Latvijas Saeimas un, garām ejot, bieži satiek kādu no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

"Eju garām, satieku dažādus interesantus cilvēkus. Tā vien gribas ātrāk aiziet, un patālāk. Pat šobrīd nevēlos par to nevēlos runāt," pateica Pauls.

Tāpat viņš paziņoja, ka iestājas pret politikas iejaukšanos kultūras lietās.

"Ir muļķīgi slēgt robežu, nelaist kādu no dziedātājiem vai māksliniekiem. Tās taču ir muļķības," uzsvēra Pauls.

Kas ir patriotisms

Tāpat intervijā Raimondam Paulam pavaicāja, ko viņam nozīmē patriotisms. Uz to komponists atbildēja:

"Es šeit dzīvoju, strādāju, nekur netaisos braukt projām. (…) Es varētu (aizbraukt – red.). Tad man vajadzēja jau 80. gados to izdarīt, tad, jā, varēja aizbraukt. Bet nē, es tomēr palikšu šeit. Strādāt šeit – tā ir mana patriotisma uztvere. Nevis lozungus kliegt, bet pašiem kaut ko darīt, pacensties, lai šī valsts būtu kaut kādā līmenī."

Viņš atzīmēja, ka šodien Latvijā jūtams politisko līderu trūkums, uz kuriem varētu paļauties, tostarp jaunu, no jaunās paaudzes.

Krievi un latvieši

Raimonds Pauls ir populārs komponists, kuru mīl gan latvieši, gan krievi, gan lietuvieši, gan daudzi citi. To pašu viņš var sacīt arī par citiem māksliniekiem – gan krieviem, gan Baltijas, kultūras telpā attiecības nāciju starpā ir diezgan siltas. Taču politiskajā nozīmē lietu stāvoklis ir pavisam cits, piekrīt Pauls.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai ir pareizi, ja visa Latvija runās tikai latviešu valodā, kā to cenšas panākt Izglītības ministrijas ierēdņi un nacionāli noskaņoti politiķi, komponists atbildēja:

"Nekad tā nav bijis un nebūs. Mēs kādreiz visi vāciski runājām. Maza nācija, pat mūzikas nozīmē mums ir divi tirgi: vai nu mēs dziedam krieviski, tad ir cerība nokļūt Krievijā. Daudzi, protams, domā, ka var angliski, tad mēs tur… Bet tur mūs neviens īpaši negaida. Tāpēc vienalga mums būs jāzina šī valoda."

Pēc viņa domām, šos "divus krastus", kuri pastāv Latvijā, nevajag aiztikt, attiecības starp krievvalodīgo minoritāti un latviešiem var veidoties bez varasiestāžu piespiedu iejaukšanās.

Latvijas pašdarbība

Naudai šovbiznesā ir liela nozīmē, Latvijas mākslinieki šajā nozīmē nevar paspēkoties ar Krievijas māksliniekiem, tāpēc komponists Raimonds Pauls dēvē viņu darbu par "pašdarbību".

Aleja pie Brīvības pieminekļa Rīgā
© Sputnik / Сергей Мелконов

"Paskatieties kaut vai uz tērpiem. Kurš pie mums var atļauties tik daudz tērpu, cik ir Kirkorovam, piemēram. (…) Tas ir nepieciešams skatuvei, šovam un tā tālāk. (…) Pie mums viss ir pašdarbība, bet ko tu tur padarīsi. Pie programmas, pie priekšnesumiem ir jāstrādā… Mēs nestrādājam, vienkārši kāpjam uz skatuves, nodziedam dziesmiņu – un viss, uzredzēšanos," paziņoja Pauls.

Attiecīgi augstā līmenī izgājis tikai Busulis, atzīmēja komponists.

"Viņš jau tur (Krievijā – red.) grozās, viņu jau rāda koncertos par godu milicijai, tas nozīmē, ka tu jau esi panācis savu," pateica Pauls.

214
Pēc temata
Raimonds Pauls paskaidroja, kāpēc nav apmeklējis festivālu "Jūras Pērle"
Raimonds Pauls negaida ielūgumu uz Dziesmu svētkiem
Aptieka

Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek

1
(atjaunots 12:06 22.09.2020)
Pēc kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības izmaiņām paziņojumu skaits par medikamentu blaknēm praktiski dubultojies, un Veselības ministrijā cer, ka tas turpinās pieaugt; kādā gadījumā pacients var saņemt kompensāciju par dārgāka medikamenta iegādi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptē tiek norādīts nevis medikamenta nosaukums, bet gan aktīvā viela, ļauj ietaupīt ne vien pacientiem, bet arī valstij, taču budžeta naudas medikamentu iegādes līdzfinansēšanai vienalga nepietiek, raksta Neatkarīgā.

Lētāku zāļu kompensēšana prasa arī mazāk līdzekļu no valsts puses. Taču, kā atzīst Veselības ministrijā, budžeta deficīts zāļu iegādei saglabāsies arī šogad, jo lielāks pacientu skaits izjūt kompensējamo zāļu nepieciešamību un ir tiesīgi tās saņemt.

Pacienti maksā mazāk

Zāļu valsts aģentūra apkopoja datus par to, kā strādā jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība. Galvenais secinājums ir šāds: mēnesī pateicoties tai pacienti ietaupa vairāk nekā miljonu eiro – kopumā 5,05 miljoni eiro pirmajos piecos mēnešos kopš jaunās kārtības ieviešanas.

Vidēji pacienta maksājums par vienu recepti ir samazinājies par 1,6 eiro. Ja salīdzina ar to pašu mēnesi pērn, jūnijā maksājums par vienu recepti samazinājās par 45%, jūlijā – par 46%, augustā – par 48%.

"Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena," pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

No 2020. gada 1. maija cenas samazināja vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā – vēl 75 zālēm, savukārt no 1. septembra – vēl 45 medikamentiem.

Zāļu saraksts un blaknes

Pirms recepšu izrakstīšanas jaunās kārtības pastāvēja bažas, ka tā veicinās kompensējamo zāļu saraksta samazināšanu. Līdz izmaiņu ieviešanai sistēmā, no 2019. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam, no saraksta izsvītroja 81 medikamentu, savukārt laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam – 99 medikamentus, toties iekļāva tajā 70 jaunas zāles.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

Savukārt paziņojumu skaits par novērotajām blaknēm pieaudzis gandrīz par divām reizēm: no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam no ārstiem un farmaceitiem saņemti 175 paziņojumi par zāļu trūkumiem, un vēl 20 paziņojumi tika saņemti no pacientiem. 2019. gadā tika saņemts vien 61 šāds paziņojums no ārstiem un farmaceitiem un 48 – no pacientiem. Šo paziņojumu analīze liecina, ka cilvēki bieži vien informē par blaknēm, kuras jau ir norādītas zāļu lietošanas instrukcijā.

"Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus."

Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par blaknēm ārstam, farmaceitam vai arī pašai Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka ar medicīnisku pamatojumu ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētām, iespējams, dārgākām kompensējamajām zālēm, norādot tā komerciālo nosaukumu.

Ievēro jauno kārtību

Statistika liecina, ka 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā mediķi receptēs norādīja aktīvo vielu (starptautisko nepatentēto nosaukumu) 90% gadījumu. Martā, kad šī kārtība vēl nebija stājusies spēkā, ārsti norādīja aktīvo vielu tikai 16% gadījumu.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tostarp neklātienes recepšu izrakstīšanas gadījumos.

"Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti," uzsvēra Okmane.
1
Pēc temata
Latvijā apturēta Rigvir preparātu reģistrācija
Ūdens ar citrona garšu: laboratorija pārbaudījusi ārstniecības līdzekli Rigvir
"Terapiju nedrīkst pārtraukt": vēža pacienti pieprasa atgriezt Rigvir
Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas
Iļja Gerčikovs

Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos

4
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.

Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.

Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.

"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.

Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.

Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.

Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.

Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."

4
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā