Elektroenerģijas skaitītāji. Foto no arhīva

Šmits: Latvija nav tik bagāta, lai pirktu enerģiju par augstāku cenu, nekā tirgū

37
(atjaunots 16:08 14.01.2019)
OIK sistēma nav jāaizvieto ar citu "zaļās" enerģijas ražotāju atbalsta mehānismu, tā vienkārši ir jāatceļ, uzskata Didzis Šmits.

RĪGA, 14. janvāris – Sputnik. Latvija pēc ekonomiskās attīstības līmeņa pagaidām atrodas daudzu ES valstu aizmugurē un nevar atļauties izmantot enerģiju, kura netiek iepirkta pēc tirgus cenas. Jaunie mehānismi, līdzīgi "zaļās" enerģijas atbalstam, ir jāievieš, bet tikai tad, kad tie kļūs rentabli, pateica Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV).

Pēc viņa domām, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vietā nebūtu jāievieš cits "zaļās" enerģijas ražotāju atbalsta mehānisms.

"Es uzskaitu, ka OIK vietā nekas nav jāliek. Mēs esam valsts vēl pietiekami tālā attīstības stadijā līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Mums ir jāpērk un jālieto enerģija, kas ir rentabla un, kas ir tirgus cenā. Šodien jau vēja parki drīz būs pilnībā rentabli, ja vēl nav, arī saules baterijas tūlīt būs rentablas," teica Šmits.

Viņš piebilda: "Lai tādas valstis kā Norvēģija, Šveice, ASV un Japāna, kas mūsu dzīves līmeni ir galvastiesu pārsniegušas, ievieš šīs jaunās tehnoloģijas pirms tās ir rentablas. Es uzskatu, ka mums tās ir jāievieš tad, kad tās ir rentablas."

Pēc Šmita domām, Latvijā šodien ir daudz asākas problēmas, nekā "zaļā" enerģija.

"Tad, kad mums būs nauda un mēs nezināsim, kur to likt (...) mēs varēsim darīt šādas lietas," teica Šmits.

Pēc ministra kandidāta domām, OIK sistēma bija krāpniecība ar sabiedrības līdzekļiem īpaši lielos apmēros desmit gadu garumā.

"Man nevajag nevienu ielikt cietumā, bet pretlikumīgs atbalsts būtu jāaptur," noslēgumā sacīja ministra kandidāts.

OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

2017. gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Saules elektrostacija
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl lielāku troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas sakarā ar iespējām atcelt OIK sistēmu.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza Ministru Kabineta komitejai ziņojumu par "zaļās" enerģijas turpmākā atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada un tās aizvietošanu ar jaunu "zaļās enerģijas atbalsta" sistēmu (feed-in-premium) uz tirgus principu pamata.

Taču 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt normatīvos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

37
Pēc temata
Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%
Latvijas valdībai neiepatikās OIK atcelšanas plāns