Kodolbumbas sprādziens. Foto no arhīva

Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā

369
(atjaunots 16:27 13.01.2019)
Salaspils kodolreaktora demontāža tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, savukārt kompānijas Knauf ģipšakmens karjeru, kurā notiek urbšanas un spridzināšanas darbi, atlikt nekur nevar.

RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. 2018. gada septembrī Sputnik Latvija ziņoja par Salaspils kodolreaktora demontāžas konkursa atcelšanu, jo netika uzsākta kodolatkritumu glabātuves celtniecība.

Kā skaidro Valsts vides centra pārstāvis Oskars Vizbulis, glabātuves celtniecību nācās atlikt, jo uzņēmēja piedāvātā cena ievērojami pārsniedza budžetu, kuru šim mērķim piešķīra valsts.

Viņš norādīja, ka abi projekti ir savā starpā saistīti, un tāpēc konkursi tiks rīkoti, kad Valsts vides centrs un atbildīgā ministrija izstrādās jaunus nosacījumus tā rīkošanai.

Vietne Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Aldas Ozolas teikto, informēja: tikai tagad esot saņemta valdības atļauja izziņot vēl vienu iepirkumu procedūru, lai veiktu projektēšanu, jo iepriekšējais izdevumu aprēķins tika veikts pirms 10 gadiem. Nekādi līgumi līdz šim netika noslēgti, tāpēc arī darbi netika uzsākti.

Taču valsts plānoja nojaukt reaktoru un pārveidot tā teritoriju par pļavu līdz 2020. gadam.

Spridzinošie kaimiņi

Tikmēr kodolreaktora robežām pastāvīgi tuvojas potenciāli bīstams objekts. 2015. gada novembrī Salaspils dome atļāva kompānijai Knauf paplašināt ģipšakmens karjeru reaktora virzienā. Saskaņā ar uzņēmuma jauno licenci, karjers atrasties 50 metru attālumā no objekta, taču spridzināšanas darbus ļauts veikt tikai 500 metru attālumā no reaktora.

Pirms četriem gadiem kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis stāstīja programmā "Personīga lieta", ka seismogrāfs, kurš atrodas reaktora zālē, pēc katra sprādziena ģipšakmens karjerā fiksēja zemestrīci līdz pat divām ballēm pēc Rihtera skalas. Popelis norādīja, ka pastāvīgi sprādzieni ir kaitīgi un to rezultātā var veidoties plaisas kodolreaktora korpusā.

"Personīga lieta" noskaidroja, ka kopš 2015. gada ģipšakmens karjers pietuvojies par 100 metriem reaktora virzienā. Tagad no karjera robežas līdz kodola kompleksa žogam atliek 478 metri.

Savukārt uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors paziņoja, ka tika veikts pētījums, un šobrīd nav nekādu ierobežojumu darbu veikšanai.

Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone apstiprināja, ka pašlaik nav nekādu baiļu un aizdomu par to, ka kompānijas Knauf darbības rezultātā varētu notikt kaut kas slikts.

Neskatoties uz to, "Personīgai lietai" neizdevās iegūt nedz seismogrāfa, nedz kompānijas Knauf pētījuma datus.

Tāpat tiek ziņots, ka tika nosūtīts pieprasījums Valsts vides dienestam. Iestāde saņēma atbildi no seismogrāfa īpašnieka. Ierīce reaktorā ir uzstādīta uz zemākās seismisko viļņu jutības robežas 0.5 mm/s – tas atbilst zemes trīcēšanai no blakus braucoša vilciena. Un kopš 2015. gada šīs robežas pārsniegšana reaktorā nav reģistrēta.

Lieli plāni

Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts un kopš tā laika notiek likvidācijas process.

Urāna stieņi tika izvesti uz Krieviju to apglabāšanai, taču reaktora katla un metāliskie tilpumi ar reaktīvo ūdeni, kurš agrāk tika izmantots reaktora dzesēšanai, palika. Latvijas Universitātes eksperti norādīja, ka šajās tilpnēs jebkurā brīdī var rasties sūce, kas novedīs pie ekoloģiskās katastrofas. Valdība plānoja pabeigt atomstacijas demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pilnībā paveikti.

369
Pēc temata
ASV nepilda līgumā par plutonija utilizāciju iekļautās saistības
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
Putins apturējis vienošanos par plutonija utilizāciju
Kas nokritis, nav saplīsis: BelAES reaktora korpuss tiks izmantots Baltijas AES

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu

5
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.

Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.

2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.

Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

5
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība, Eiropa
Facebook

Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"

5
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

​Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.

Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.

Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.

"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.

Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.

5
Tagi:
Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Tas ir mūsu kodolierocis: kāpēc Baltijas valstis draud ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas