Kodolbumbas sprādziens. Foto no arhīva

Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā

306
(atjaunots 16:27 13.01.2019)
Salaspils kodolreaktora demontāža tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, savukārt kompānijas Knauf ģipšakmens karjeru, kurā notiek urbšanas un spridzināšanas darbi, atlikt nekur nevar.

RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. 2018. gada septembrī Sputnik Latvija ziņoja par Salaspils kodolreaktora demontāžas konkursa atcelšanu, jo netika uzsākta kodolatkritumu glabātuves celtniecība.

Kā skaidro Valsts vides centra pārstāvis Oskars Vizbulis, glabātuves celtniecību nācās atlikt, jo uzņēmēja piedāvātā cena ievērojami pārsniedza budžetu, kuru šim mērķim piešķīra valsts.

Viņš norādīja, ka abi projekti ir savā starpā saistīti, un tāpēc konkursi tiks rīkoti, kad Valsts vides centrs un atbildīgā ministrija izstrādās jaunus nosacījumus tā rīkošanai.

Vietne Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Aldas Ozolas teikto, informēja: tikai tagad esot saņemta valdības atļauja izziņot vēl vienu iepirkumu procedūru, lai veiktu projektēšanu, jo iepriekšējais izdevumu aprēķins tika veikts pirms 10 gadiem. Nekādi līgumi līdz šim netika noslēgti, tāpēc arī darbi netika uzsākti.

Taču valsts plānoja nojaukt reaktoru un pārveidot tā teritoriju par pļavu līdz 2020. gadam.

Spridzinošie kaimiņi

Tikmēr kodolreaktora robežām pastāvīgi tuvojas potenciāli bīstams objekts. 2015. gada novembrī Salaspils dome atļāva kompānijai Knauf paplašināt ģipšakmens karjeru reaktora virzienā. Saskaņā ar uzņēmuma jauno licenci, karjers atrasties 50 metru attālumā no objekta, taču spridzināšanas darbus ļauts veikt tikai 500 metru attālumā no reaktora.

Pirms četriem gadiem kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis stāstīja programmā "Personīga lieta", ka seismogrāfs, kurš atrodas reaktora zālē, pēc katra sprādziena ģipšakmens karjerā fiksēja zemestrīci līdz pat divām ballēm pēc Rihtera skalas. Popelis norādīja, ka pastāvīgi sprādzieni ir kaitīgi un to rezultātā var veidoties plaisas kodolreaktora korpusā.

"Personīga lieta" noskaidroja, ka kopš 2015. gada ģipšakmens karjers pietuvojies par 100 metriem reaktora virzienā. Tagad no karjera robežas līdz kodola kompleksa žogam atliek 478 metri.

Savukārt uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors paziņoja, ka tika veikts pētījums, un šobrīd nav nekādu ierobežojumu darbu veikšanai.

Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone apstiprināja, ka pašlaik nav nekādu baiļu un aizdomu par to, ka kompānijas Knauf darbības rezultātā varētu notikt kaut kas slikts.

Neskatoties uz to, "Personīgai lietai" neizdevās iegūt nedz seismogrāfa, nedz kompānijas Knauf pētījuma datus.

Tāpat tiek ziņots, ka tika nosūtīts pieprasījums Valsts vides dienestam. Iestāde saņēma atbildi no seismogrāfa īpašnieka. Ierīce reaktorā ir uzstādīta uz zemākās seismisko viļņu jutības robežas 0.5 mm/s – tas atbilst zemes trīcēšanai no blakus braucoša vilciena. Un kopš 2015. gada šīs robežas pārsniegšana reaktorā nav reģistrēta.

Lieli plāni

Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts un kopš tā laika notiek likvidācijas process.

Urāna stieņi tika izvesti uz Krieviju to apglabāšanai, taču reaktora katla un metāliskie tilpumi ar reaktīvo ūdeni, kurš agrāk tika izmantots reaktora dzesēšanai, palika. Latvijas Universitātes eksperti norādīja, ka šajās tilpnēs jebkurā brīdī var rasties sūce, kas novedīs pie ekoloģiskās katastrofas. Valdība plānoja pabeigt atomstacijas demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pilnībā paveikti.

306
Pēc temata
ASV nepilda līgumā par plutonija utilizāciju iekļautās saistības
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
Putins apturējis vienošanos par plutonija utilizāciju
Kas nokritis, nav saplīsis: BelAES reaktora korpuss tiks izmantots Baltijas AES
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi