Kodolbumbas sprādziens. Foto no arhīva

Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā

297
(atjaunots 16:27 13.01.2019)
Salaspils kodolreaktora demontāža tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, savukārt kompānijas Knauf ģipšakmens karjeru, kurā notiek urbšanas un spridzināšanas darbi, atlikt nekur nevar.

RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. 2018. gada septembrī Sputnik Latvija ziņoja par Salaspils kodolreaktora demontāžas konkursa atcelšanu, jo netika uzsākta kodolatkritumu glabātuves celtniecība.

Kā skaidro Valsts vides centra pārstāvis Oskars Vizbulis, glabātuves celtniecību nācās atlikt, jo uzņēmēja piedāvātā cena ievērojami pārsniedza budžetu, kuru šim mērķim piešķīra valsts.

Viņš norādīja, ka abi projekti ir savā starpā saistīti, un tāpēc konkursi tiks rīkoti, kad Valsts vides centrs un atbildīgā ministrija izstrādās jaunus nosacījumus tā rīkošanai.

Vietne Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Aldas Ozolas teikto, informēja: tikai tagad esot saņemta valdības atļauja izziņot vēl vienu iepirkumu procedūru, lai veiktu projektēšanu, jo iepriekšējais izdevumu aprēķins tika veikts pirms 10 gadiem. Nekādi līgumi līdz šim netika noslēgti, tāpēc arī darbi netika uzsākti.

Taču valsts plānoja nojaukt reaktoru un pārveidot tā teritoriju par pļavu līdz 2020. gadam.

Spridzinošie kaimiņi

Tikmēr kodolreaktora robežām pastāvīgi tuvojas potenciāli bīstams objekts. 2015. gada novembrī Salaspils dome atļāva kompānijai Knauf paplašināt ģipšakmens karjeru reaktora virzienā. Saskaņā ar uzņēmuma jauno licenci, karjers atrasties 50 metru attālumā no objekta, taču spridzināšanas darbus ļauts veikt tikai 500 metru attālumā no reaktora.

Pirms četriem gadiem kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis stāstīja programmā "Personīga lieta", ka seismogrāfs, kurš atrodas reaktora zālē, pēc katra sprādziena ģipšakmens karjerā fiksēja zemestrīci līdz pat divām ballēm pēc Rihtera skalas. Popelis norādīja, ka pastāvīgi sprādzieni ir kaitīgi un to rezultātā var veidoties plaisas kodolreaktora korpusā.

"Personīga lieta" noskaidroja, ka kopš 2015. gada ģipšakmens karjers pietuvojies par 100 metriem reaktora virzienā. Tagad no karjera robežas līdz kodola kompleksa žogam atliek 478 metri.

Savukārt uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors paziņoja, ka tika veikts pētījums, un šobrīd nav nekādu ierobežojumu darbu veikšanai.

Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone apstiprināja, ka pašlaik nav nekādu baiļu un aizdomu par to, ka kompānijas Knauf darbības rezultātā varētu notikt kaut kas slikts.

Neskatoties uz to, "Personīgai lietai" neizdevās iegūt nedz seismogrāfa, nedz kompānijas Knauf pētījuma datus.

Tāpat tiek ziņots, ka tika nosūtīts pieprasījums Valsts vides dienestam. Iestāde saņēma atbildi no seismogrāfa īpašnieka. Ierīce reaktorā ir uzstādīta uz zemākās seismisko viļņu jutības robežas 0.5 mm/s – tas atbilst zemes trīcēšanai no blakus braucoša vilciena. Un kopš 2015. gada šīs robežas pārsniegšana reaktorā nav reģistrēta.

Lieli plāni

Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts un kopš tā laika notiek likvidācijas process.

Urāna stieņi tika izvesti uz Krieviju to apglabāšanai, taču reaktora katla un metāliskie tilpumi ar reaktīvo ūdeni, kurš agrāk tika izmantots reaktora dzesēšanai, palika. Latvijas Universitātes eksperti norādīja, ka šajās tilpnēs jebkurā brīdī var rasties sūce, kas novedīs pie ekoloģiskās katastrofas. Valdība plānoja pabeigt atomstacijas demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pilnībā paveikti.

297
Pēc temata
ASV nepilda līgumā par plutonija utilizāciju iekļautās saistības
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
Putins apturējis vienošanos par plutonija utilizāciju
Kas nokritis, nav saplīsis: BelAES reaktora korpuss tiks izmantots Baltijas AES
Mediķis, foto no arhīva

Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi arī nesaņēma

0
(atjaunots 10:45 02.07.2020)
Valdības piešķirtie 8 miljoni eiro krīzes izmaksām medicīnas darbiniekiem tā arī nenonāca līdz mediķiem un slimnīcām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Neviena pašvaldības slimnīca Latvijā joprojām nav saņēmusi valsts solīto naudu piemaksām mediķiem, vēsta Mixnews.lv.

Marta beigās valdība pieņēma lēmumu par 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19.

Taču, saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) datiem, pašlaik piemaksas ārstiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu, un arī tās to izdarījušas no saviem līdzekļiem.

Veselības ministrija iepriekš solīja, ka slimnīcas varēs izmaksāt piemaksas par darbu ar Covid-19 saviem darbiniekiem katru mēnesi, kopā ar algu. Tātad, pirmajām izmaksām bija jāsākas jau aprīļa sākumā – par martu. Taču, kā ziņo LSB, trīs mēnešu laikā nevienai pašvaldības slimnīcai līdzekļi netika ieskaitīti.

"Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā – vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. (…) Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar Covid-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu," pastāstīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Pēc viņa sacītā, solījumu nepildīšana samazina darbinieku motivāciju. Tāpat viņš atzīmēja, ka netika saņemtas arī kompensācijas par slimnīcu iepirktajām sejas maskām, cimdiem un halātiem.

"Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem," paziņoja Kalējs.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzsvēra, ka izmaksu ārstiem nebūs bez valsts palīdzības.

"Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē," paziņoja Semjonovs.

Pēc viņa sacītā, cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos.

0
Tagi:
Latvija, alga, mediķi
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Levits: likums par mediķu algu palielinājumu ir jāpārraksta, lai nemuļķotu viņus
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

18
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

18
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai