Kodolbumbas sprādziens. Foto no arhīva

Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā

290
(atjaunots 16:27 13.01.2019)
Salaspils kodolreaktora demontāža tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, savukārt kompānijas Knauf ģipšakmens karjeru, kurā notiek urbšanas un spridzināšanas darbi, atlikt nekur nevar.

RĪGA, 13. janvāris – Sputnik. 2018. gada septembrī Sputnik Latvija ziņoja par Salaspils kodolreaktora demontāžas konkursa atcelšanu, jo netika uzsākta kodolatkritumu glabātuves celtniecība.

Kā skaidro Valsts vides centra pārstāvis Oskars Vizbulis, glabātuves celtniecību nācās atlikt, jo uzņēmēja piedāvātā cena ievērojami pārsniedza budžetu, kuru šim mērķim piešķīra valsts.

Viņš norādīja, ka abi projekti ir savā starpā saistīti, un tāpēc konkursi tiks rīkoti, kad Valsts vides centrs un atbildīgā ministrija izstrādās jaunus nosacījumus tā rīkošanai.

Vietne Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Aldas Ozolas teikto, informēja: tikai tagad esot saņemta valdības atļauja izziņot vēl vienu iepirkumu procedūru, lai veiktu projektēšanu, jo iepriekšējais izdevumu aprēķins tika veikts pirms 10 gadiem. Nekādi līgumi līdz šim netika noslēgti, tāpēc arī darbi netika uzsākti.

Taču valsts plānoja nojaukt reaktoru un pārveidot tā teritoriju par pļavu līdz 2020. gadam.

Spridzinošie kaimiņi

Tikmēr kodolreaktora robežām pastāvīgi tuvojas potenciāli bīstams objekts. 2015. gada novembrī Salaspils dome atļāva kompānijai Knauf paplašināt ģipšakmens karjeru reaktora virzienā. Saskaņā ar uzņēmuma jauno licenci, karjers atrasties 50 metru attālumā no objekta, taču spridzināšanas darbus ļauts veikt tikai 500 metru attālumā no reaktora.

Pirms četriem gadiem kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis stāstīja programmā "Personīga lieta", ka seismogrāfs, kurš atrodas reaktora zālē, pēc katra sprādziena ģipšakmens karjerā fiksēja zemestrīci līdz pat divām ballēm pēc Rihtera skalas. Popelis norādīja, ka pastāvīgi sprādzieni ir kaitīgi un to rezultātā var veidoties plaisas kodolreaktora korpusā.

"Personīga lieta" noskaidroja, ka kopš 2015. gada ģipšakmens karjers pietuvojies par 100 metriem reaktora virzienā. Tagad no karjera robežas līdz kodola kompleksa žogam atliek 478 metri.

Savukārt uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors paziņoja, ka tika veikts pētījums, un šobrīd nav nekādu ierobežojumu darbu veikšanai.

Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone apstiprināja, ka pašlaik nav nekādu baiļu un aizdomu par to, ka kompānijas Knauf darbības rezultātā varētu notikt kaut kas slikts.

Neskatoties uz to, "Personīgai lietai" neizdevās iegūt nedz seismogrāfa, nedz kompānijas Knauf pētījuma datus.

Tāpat tiek ziņots, ka tika nosūtīts pieprasījums Valsts vides dienestam. Iestāde saņēma atbildi no seismogrāfa īpašnieka. Ierīce reaktorā ir uzstādīta uz zemākās seismisko viļņu jutības robežas 0.5 mm/s – tas atbilst zemes trīcēšanai no blakus braucoša vilciena. Un kopš 2015. gada šīs robežas pārsniegšana reaktorā nav reģistrēta.

Lieli plāni

Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorijas kopējā platība sastāda 4,2 hektārus. Reaktora rekonstrukcija tika veikta no 1973. līdz 1974. gadam, savukārt 1998. gadā tas tika apturēts un kopš tā laika notiek likvidācijas process.

Urāna stieņi tika izvesti uz Krieviju to apglabāšanai, taču reaktora katla un metāliskie tilpumi ar reaktīvo ūdeni, kurš agrāk tika izmantots reaktora dzesēšanai, palika. Latvijas Universitātes eksperti norādīja, ka šajās tilpnēs jebkurā brīdī var rasties sūce, kas novedīs pie ekoloģiskās katastrofas. Valdība plānoja pabeigt atomstacijas demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomisko problēmu un finansējuma trūkuma dēļ, darbi tā arī netika pilnībā paveikti.

290
Pēc temata
ASV nepilda līgumā par plutonija utilizāciju iekļautās saistības
Grenlande aicina Dāniju atbrīvot salu no "amerikāņu atkritumiem"
Putins apturējis vienošanos par plutonija utilizāciju
Kas nokritis, nav saplīsis: BelAES reaktora korpuss tiks izmantots Baltijas AES
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

8
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

8
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

8
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

8
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru