Bigbens. Londona.

Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas

294
(atjaunots 11:33 11.01.2019)
Diezin vai Latvijā atgriezīsies tie, kam izdevies atrast darbu Lielbritānijā un nokārtot imigrācijas jautājumus, uzskata aizbraukušie.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie pastāstījuši, kas varētu viņus pamudināt atgriezties dzimtenē. Šo faktoru vidū Brexit nav, raksta avīze "Segodņa".

Pagaidām Lielbritānijas lēmums izstāties no ES gandrīz nemaz nav ietekmējis Latvijas valsts piederīgos, kuri devušies peļņā uz Apvienoto Karalisti. Daudzi atgriezties neplāno – sadzīve ir sakārtota, ir ģimenes, stabils darbs, daudziem – arī hipotēka, stāsta raksta autors.

Atbraucēji neizšķirsies par krasiem soļiem, līdz noskaidrosies, kādas izmaiņas Brexit nesīs Londonas migrācijas politikā, pārliecināta izdevuma sarunbiedre, pedagoģe Svetlana. Viņu pašu varētu piespiest atgriezties Latvijā tikai "vājprāts".

"Ja runāsim nopietni, droši vien tie varētu būt kaut kādi apstākļi ģimenē. Manu paziņu vidū neviens nevēlas pamest Lielbritāniju," – atklāja emigrante.

Viņa piezīmēja, ka Latvijā atgriezušies tikai tie, kam nav izdevies iekārtoties jaunajā vietā, jo tas prasa zināmas pūles: daudz jāstrādā, jāplāno sava dzīve, jāiekārto sadzīve jaunajā vietā, jāatrisina ar imigrāciju saistītie jautājumi.

"Ja cilvēks nav ticis galā ar šo vienlaicīgo uzdevumu kompleksu, viņš var atgriezties dzimtenē – tur objektīvi ir vieglāk un ierastāk. Taču viņa lēmums nekādi nav saistīts ar politisko situāciju konkrētajā periodā, un ar Brexit tam nav nekāda sakara," – viņa ir pārliecināta.

Pat ja Latvijas valsts piederīgie pamet Lielbritāniju, viņi ne vienmēr atgriežas dzimtenē. Piemēram, kādreizējā rīdziniece, žurnāliste Svetlana Buda pārvākusies uz Čehiju.

"Aizbraucu tāpēc, ka 7,5 gadu laikā neesmu iedzīvojusies Anglijā. Neskatoties uz stabilo, lai arī nervozo darbu, man daudz kā pietrūka – kultūras, sabiedriskās dzīves. Brexit īpaši nesatrauca – paskatījos, ka mierīgi varu pretendēt uz rezidenta statusu, pēc tam – arī uz pilsonību," – viņa paskaidroja.

Taču daudzi atbraucēji no Latvijas nav gatavi doties kaut kur projām no Anglijas.

"Daudziem ir ģimenes, un ir grūti kaut kur aizbraukt. Ir tādi, kam ļoti gribētos atgriezties (tāpat kā es, jo es taču paralēli ar Prāgu meklēju darbu arī Rīgā), taču saprot, ka nav kur un nav par ko atgriezties," – atzīmēja Buda.

Viņa piebilda, ka reemigrācijas atbalsta projektu neviens neuztver nopietni.

"Pie tam augstu vērtē pašreizējo stabilitāti: pastāvīgs darbs, pat ja tā ir noliktava vai fabrika, iespēja plānot atvaļinājumu un savu dzīvi. Daudziem jau māja nopirkta hipotēkā, bet nekustamais īpašums tur uz vietas, grozi kā gribi. Daudziem aizbraukšana nozīmē, ka kaut kur nāksies atkal sākt no nulles. Vajadzīgas arī valodas zināšanas," – konstatēja emigrante.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

294
Pēc temata
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies
Tehniskā apkalpe Kanāda saņem tikpat daudz, cik Vējonis: ar naudu emigrantus neatgūt
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"