Bigbens. Londona.

Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas

267
(atjaunots 11:33 11.01.2019)
Diezin vai Latvijā atgriezīsies tie, kam izdevies atrast darbu Lielbritānijā un nokārtot imigrācijas jautājumus, uzskata aizbraukušie.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie pastāstījuši, kas varētu viņus pamudināt atgriezties dzimtenē. Šo faktoru vidū Brexit nav, raksta avīze "Segodņa".

Pagaidām Lielbritānijas lēmums izstāties no ES gandrīz nemaz nav ietekmējis Latvijas valsts piederīgos, kuri devušies peļņā uz Apvienoto Karalisti. Daudzi atgriezties neplāno – sadzīve ir sakārtota, ir ģimenes, stabils darbs, daudziem – arī hipotēka, stāsta raksta autors.

Atbraucēji neizšķirsies par krasiem soļiem, līdz noskaidrosies, kādas izmaiņas Brexit nesīs Londonas migrācijas politikā, pārliecināta izdevuma sarunbiedre, pedagoģe Svetlana. Viņu pašu varētu piespiest atgriezties Latvijā tikai "vājprāts".

"Ja runāsim nopietni, droši vien tie varētu būt kaut kādi apstākļi ģimenē. Manu paziņu vidū neviens nevēlas pamest Lielbritāniju," – atklāja emigrante.

Viņa piezīmēja, ka Latvijā atgriezušies tikai tie, kam nav izdevies iekārtoties jaunajā vietā, jo tas prasa zināmas pūles: daudz jāstrādā, jāplāno sava dzīve, jāiekārto sadzīve jaunajā vietā, jāatrisina ar imigrāciju saistītie jautājumi.

"Ja cilvēks nav ticis galā ar šo vienlaicīgo uzdevumu kompleksu, viņš var atgriezties dzimtenē – tur objektīvi ir vieglāk un ierastāk. Taču viņa lēmums nekādi nav saistīts ar politisko situāciju konkrētajā periodā, un ar Brexit tam nav nekāda sakara," – viņa ir pārliecināta.

Pat ja Latvijas valsts piederīgie pamet Lielbritāniju, viņi ne vienmēr atgriežas dzimtenē. Piemēram, kādreizējā rīdziniece, žurnāliste Svetlana Buda pārvākusies uz Čehiju.

"Aizbraucu tāpēc, ka 7,5 gadu laikā neesmu iedzīvojusies Anglijā. Neskatoties uz stabilo, lai arī nervozo darbu, man daudz kā pietrūka – kultūras, sabiedriskās dzīves. Brexit īpaši nesatrauca – paskatījos, ka mierīgi varu pretendēt uz rezidenta statusu, pēc tam – arī uz pilsonību," – viņa paskaidroja.

Taču daudzi atbraucēji no Latvijas nav gatavi doties kaut kur projām no Anglijas.

"Daudziem ir ģimenes, un ir grūti kaut kur aizbraukt. Ir tādi, kam ļoti gribētos atgriezties (tāpat kā es, jo es taču paralēli ar Prāgu meklēju darbu arī Rīgā), taču saprot, ka nav kur un nav par ko atgriezties," – atzīmēja Buda.

Viņa piebilda, ka reemigrācijas atbalsta projektu neviens neuztver nopietni.

"Pie tam augstu vērtē pašreizējo stabilitāti: pastāvīgs darbs, pat ja tā ir noliktava vai fabrika, iespēja plānot atvaļinājumu un savu dzīvi. Daudziem jau māja nopirkta hipotēkā, bet nekustamais īpašums tur uz vietas, grozi kā gribi. Daudziem aizbraukšana nozīmē, ka kaut kur nāksies atkal sākt no nulles. Vajadzīgas arī valodas zināšanas," – konstatēja emigrante.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

267
Pēc temata
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
Rīgas domes deputāts: cilvēki balso ar kājām, un tas nebeigsies
Tehniskā apkalpe Kanāda saņem tikpat daudz, cik Vējonis: ar naudu emigrantus neatgūt
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

2
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda