Komponists Raimonds Pauls

Raimonds Pauls gaidījis savu kartīti "čekas maisos": "Varbūt es biju KGB majors"

74
(atjaunots 17:58 10.01.2019)
Komponists Raimonds Pauls uzskata par idiotismu skandālu ap Latvijas VDK kartotēkas publikāciju un atzinis, ka "gan jau nosauks" arī viņa vārdu.

RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Aizvadītā gada decembra nogalē vietnē kgb.arhivi.lv  tika publicēta daļa Latvijas PSR VDK kartotēkas - 10 612 kartītes.

Pēc publikācijas vairāki plaši pazīstami cilvēki Latvijas, kuru vārdi publicēti kartotēkā, nāca klajā ar atklātiem stāstiem.

Maestro Raimonds Pauls, komentējot situāciju, atzina, ka sagaidījis, ka tiks nosaukts arī viņa vārds, viņš pat pauda pārliecību, ka "gan jau nosauks", vēsta Tvnet.lv.

Taču pats komponists kategoriski paziņoja, ka neko nevēlas par to dzirdēt. Viņš atklāja, ka sācies tas, par ko viņš bažījies: maisos izrādījušies cienījami cilvēki, kam tagad katrs "var pieiet klāt un parādīt ar pirkstu".

"Ko tas vispār nozīmē – sadarboties?!" – viņš bija sašutis un atgādināja, ka gudri cilvēki ar pirkstu nerādīs, bet citi gan to izmantos savā labā.

"Varbūt mani sauks vēlāk, jo man ir augstāka pakāpe? Varbūt es biju KGB majors, Streičs – leitnants… Līdz kādam idiotismam mēs aizejam. Dievs pasarg," – savu neizpratni pauda komponists.

R.Pauls piezīmēja, ka šajā jomā ir diletants, tomēr zināja teikt, kā rīkojās Vācija ar tiem, kas reiz bija saistīti ar tās Valsts drošības ministriju – Stasi.

"Visi, par kuriem bija pierādījumi, tika notiesāti. Bet attiecībā uz pārējiem tika novilkta sarkanā svītra – šie cilvēki ir nevainīgi. Vienīgi viņi nedrīkstēja darboties valsts aparātā. Vai tad mēs nevaram to pašu izdarīt?" – interesējās maestro.

"Aģenti maisos"

Jāpiebilst, ka vairāki Latvijā pazīstami cilvēki no "čekas maisiem" publicēja savas kartītes savās lapās sociālajos tīklos.

Piemēram, rakstnieks, dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības loceklis Nikolajs Gudaņecs savā coming-out publicēja savu kartīti Facebook un atklāti atzinās: "Biju muļķis, nesapratu, ka ar velnu viņa spēles spēlēt nevajag," – viņš paskaidroja lasītājiem un piezīmēja, ka gūto pieredzi nenožēlo.

Savukārt uzņēmējs Jevgēnijs Gombergs publicēja Facebook savu "čekas aģenta" kartīti līdz ar stāstu par to, ka starp aģentiem nav bijis – viņš bija Starptautiskā jaunatnes tūrisma biroja "Sputņik" darbinieks, viņa kartīte bija aizpildīta statistikas labad un to apstiprinājusi arī tiesa.

Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Igors Pimenovs savā lapā Facebook paziņoja, ka informāciju par savu kartīti VDK arhīvos saņēmis pirms vairākiem gadiem, kad pieņēmis Latvijas pilsonību.

Būs vēl interesantāk

2019. gada pavasarī plānots publicēt arhīvu otru daļu. Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža pastāstīja, ka šī publikācija būs vērtīgāka zinātniekiem un žurnālistiem, jo tajā būs iekļauta sarakste un dokumenti par Komunistiskās partijas sadarbību ar VDK.

Tiesa arhīvu pilnās versijas nebūs pieejamas visiem – tās varēs lasīt tikai speciālisti, jo daži dokumenti satur personisku informāciju, ko publiskot nav iespējams.

74
Pēc temata
Latvijā publicēta daļa no LPSR VDK arhīviem
"Beidzot būtu jāveido Piedošanas komisija": "čekas maisu" kaislības nenorimst
Ukraina, Baltkrievija, ASV un Krievija "lien" Latvijas "VDK maisos"
Vainīgs, šokēts, dodiet naudu: VDK kartiņu publikācija ir sapurinājusi Latviju
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

2
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

2
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi