Galvaskauss, foto no arhīva

Skrieniet pie ārsta, kamēr buksē veselības aprūpes sistēma

53
(atjaunots 21:43 09.01.2019)
Kā Latvijas iedzīvotāji ārstēsies pēc jaunās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēmas darbības sākuma? Vai varētu notikt tā, ka cilvēki paliks bez palīdzības?

RĪGA, 10. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. No janvāra sākuma Veselības ministrijai bija jākļūst par savdabīgu Valsts ieņēmumu dienesta ēnu palīgu – tika plānots ieviest medicīnisko pakalpojumu sniegšanas diferencēto sistēmu.

Ķirurģiskā operācija
© Sputnik / Сергей Гунеев

Vienkāršāk sakot, cilvēki, kuri nemaksā sociālo nodokli vai maksā to tikai daļēji, atbilstoši stāvoklim darba tirgū, nevarētu pilnā mērā cerēt uz jebkādām valsts kompensācijām.

Pat ārstu vidē tamlīdzīga iecere tika izvērtēta ļoti negatīvi, - valdīja uzskats, ka ar jaunievedumu palīdzību mediķi tiks pārvērsti par VID ārštata asistentiem. Medicīnai jārūpējas par cilvēku veselību, nevis nodokļu ienākumiem valsts kasē.

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane atklāti paziņoja, ka veselības aprūpe nevar kļūt par nodokļu nemaksātāju audzināšanas un sodīšanas sistēmu – lai VID darbinieki un, protams, politiķi labāk pilda savus pienākumus, bet ārsti darīs savu darbu, nešķirojot pacientus "labajos" un "sliktajos".

Pēdējā iespēja uz veselību

Pagaidām ārsti un medicīnas personāls var gulēt mierīgi, jo pat valstij neizdodas sadalīt pacientus.

E-veselības sistēma atkal ir nojukusi. Vispirms Nacionālais veselības dienests ziņoja, ka IT infrastruktūrā radušās problēmas, tāpēc jaunā veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā – apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem – nesāks darbu no 1. janvāra, kā plānots, un saglabāsies vecā kārtība.

Vēlāk kļuva skaidrs, ka tuvākajā laikā jaunā sistēma darbu nesāks. Saeimas Sociālo lietu un darba komisijas priekšsēdētājs Andris Skride pastāstīja, ka veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu divos grozos plānots atlikt līdz 1. jūnijam – nepieciešamās informācijas tehnoloģijas sistēmas nav gatavas.

Tāpēc visiem, kuri aizvadītajā gadā nav īsti kārtīgi maksājuši sociālo nodokli un kam vajadzīga veselības aprūpe, var ieteikt neatlikt ārsta apmeklēšanu – kad VID un Veselības ministrijas programmētāji draudzīgi sakārtos Latvijas iedzīvotāju šķirošanas sistēmu, jums nāksies atvērt maku. Tagad, tā sakot, ir pēdējā iespēja.

Sāpīgais nodokļu haoss

Kas gaida Latvijas iedzīvotājus, kad sistēma tiks sakārtota? Tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav varējuši kārtīgi samaksāt sociālo nodokli, taču vēlas, kā iepriekš, saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu paketi, var izdarīt iemaksu Veselības aprūpes fondā.

Piemēram, ja cilvēks nemaksā sociālo nodokli, taču vēlētos jau no 1. janvāra saņemt minēto pilno grozu, viņam bija jāiemaksā 206,4 eiro jau no pērnā gada 1. septembra.

Paradokss: pat pašā Veselības ministrijā ir papilnam cilvēku, kuri neformālās sarunās ar mediju pārstāvjiem atzīmēja, ka tamlīdzīga palīdzība VID, maigi sakot, nav pareiza. Medicīna Latvijā tiek finansēta nevis no sociālā budžeta, bet gan no kopējā, kas tiek formēts uz ienākumu nodokļa, PVN un citu dažādu maksājumu rēķina, pat no akcīzēm.

Tātad Latvijas iedzīvotājs jau "izdara iemaksas" veselības aprūpes sistēmā, vienkārši iepērkoties, iegādājoties pat kaitīgus produktus – alkoholu un cigaretes, pārskaitot naudu par dažādiem komunālajiem pakalpojumiem un tā tālāk. Ja jau parlamenta gudrās galvas gribēja ar tik cietsirdīgu paņēmienu palīdzēt VID, pareizāk būtu veselības aprūpes pakalpojumus piesaistīt ieņēmumu nodokļa nomaksai.

Lai arī tas ir absolūti nepareizi, jo pilnīgi pietiek ar to, ka Latvijas iedzīvotāji maksā PVN, pērkot visdažādākās preces un produktus. Valsts jau saņem naudu no iedzīvotājiem (starp citu, arī no ārzemniekiem), netieši – no preču un produktu ražotājiem, kuri maksā visdažādākos nodokļus, kas tāpat veido iepriekš minēto budžetu. Tāpēc absolūti visi valsts iedzīvotāji jau tagad lielākā vai mazākā mērā atbalsta veselības aprūpi.

53
Pēc temata
Kā izmantot e-veselības sistēmu bez Interneta piekļuves
Ģimenes ārsti atkal nevar izmantot e-veselību
Trīs jaunās Saeimas partijas varētu apturēt veselības aprūpes reformu
E-veselība maksājusi miljonus, taču cilvēki spiesti paši braukt pēc analīžu rezultātiem
Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

1
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

1
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Kārļa Ulmaņa gatve, foto no arhīva

Jūrmalas dome vēlas ieviest caurlaižu režīmu kūrortpilsētā uz visu gadu

5
(atjaunots 16:37 15.07.2020)
Jūrmalas dome uzskata, ka transportlīdzekļu tranzīts caur pilsētas centru negatīvi ietekmē kūrortpilsētas attīstību, tāpēc plūsma jānovirza uz Rīgas-Ventspils šoseju.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Vakar, 14. jūlijā, Jūrmalas dome transporta komitejas un pilsētas saimniecības komitejas ārkārtas sēdē lēma par caurlaižu režīma ieviešanu uz visu gadu, vēsta Lsm.lv, tomēr domnieki vēlas iepazīties ar statistiku, cik daudzi autovadītāji izmanto Jūrmalu tranzītbraucienam.

Pagaidām caurlaižu režīms darbojas tikai vasaras periodā.

Iepriekš Jūrmala grozīja caurlaižu režīmu pirms trim gadiem, kad tika nolemts, ka par maksu 2 eiro apmērā atļauts ierasties pilsētā neierobežotu skaitu reižu dienas laikā.

Šāda režīma mērķis ir ierobežot tranzītu caur kūrortpilsētu – tā dēļ pilsēta centrā vērojama intensīva autotransporta satiksme. Pilsētas varasiestādes uzskata, ka autotransporta plūsmu būtu iespējams novirzīt uz šoseju Rīga-Ventspils (A10), pa ko var nokļūt līdz citiem Jūrmalas rajoniem, neiebraucot centrā.

Nākotnē Jūrmalas dome plāno piedāvāt gada caurlaidi par 180 eiro (49 centi dienā) un dienas caurlaidi par 2 eiro, kas ir spēkā arī pašlaik.

Ierēdņi uzskata, ka uz šī rēķina pilsētas budžets varētu papildināties par 380 tūkstošiem eiro šogad un 770 tūkstošiem eiro nākamgad.

Iebraukšanas maksa Jūrmalā bija noteikta 1996. gadā, tomēr no 2013. gada tā ir spēkā tikai vasaras periodā. Caurlaide uz nedēļu transportlīdzeklim ar pilno masu līdz 3,5 tonnām maksās 10 eiro, uz 30 dienām – 31 eiro, uz 90 dienām – 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzeklim ar pilno masu virs 3,5 tonnām ilgtermiņa caurlaide maksās 12, 43, 110 un 213 eiro atbilstoši.

Bez maksas pilsētā var iebraukt iedzīvotāji ar Jūrmalā deklarētu dzīves vietu vai nekustamo īpašumu, kā arī juridiskās personas, kuru juridiskā adrese ir Jūrmalā.

No maksas atbrīvoti transportlīdzekļi, kas pārvadā I grupas invalīdus, bērnus-invalīdus un invalīdus ar pārvietošanās grūtībām.

Bezmaksas caurlaidi iespējams noformēt arī transportlīdzeklim, kura īpašnieks ir Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieks. Šim nolūkam personām ar likvidatora statusu, jāiesniedz pieteikums pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, uzrādot apliecību.

5
Tagi:
Latvija, Jūrmala
Pēc temata
Jūrmalā tiek plānota vērienīga prospektu pārbūve: bez koku izciršanas neiztikt
Jūrmala varētu atjaunot iebraukšanas maksu visa gada garumā
Lūk, kāpēc Latvijā nav iedzīvotāju! Ne Rīga, ne Jūrmala nav "seksīgo vietu" sarakstā
Jūrmala aizmirsusi "treknos gadus" un krievu bagātniekus: kas šodien pērk mājokli kūrortā