Naudas krājumi. Foto no arhīva

Latvija nonākusi pie bīstamas robežas: eksperti iesaka krāt naudu

314
(atjaunots 12:11 09.01.2019)
Gaidāmais Brexit, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jaunais ES budžets septiņu gadu posmam nesola neko labu Latvijas ekonomikai.

RĪGA, 9. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Dažādas amatpersonas, piemēram, bijušais premjers Aigars Kalvītis apgalvo, ka Latvija vēl nekad nav dzīvojusi tik bagāti kā pašlaik, taču patiesībā tās ekonomikai vēl palicis gads, lielākais – divi.

Prognozi Latvijai šim gadam un pārskatāmai nākotnei sarunā ar Sputnik Latvija sniedza neatkarīgais ekonomists, Ventspils augstskolas pasniedzējs, vairāku grāmatu un publikāciju autors Dmitrijs Smirnovs.

- Visi rādītāji pēc optimistiskākajām ekonomiskajām prognozēm liecina: šis gads Latvijai būs stabils, taču ne tik labs kā 2018. gads. Mazās Latvijas ekonomiskā situācija ir ļoti atkarīga no ārējiem faktoriem, pārsvarā – no tā, kas notiek Eiropas Savienībā. Ja kopumā ES klāsies labi, tad arī mums kaut kas atkritīs.

Taču, ja tur nebūs tik labi, tad iznāks kā labi zināmajā sakāmvārdā: kamēr resnais dilst, tievais mirst. Tagad viss liecina par pēdējo variantu, jo nepārprotami redzamas ekonomikas palēnināšanās pazīmes eirozonā, pirmām kārtām ES lokomotīvē – Vācijā. Piemēram, IKP neaug tā, kā gribētos. Var droši teikt, ka no ES valstīm netiks pārsūknēts tik liels finanšu līdzekļu apjoms kā iepriekš," – pastāstīja D.Smirnovs.

Daudzi uzskata, ka ekonomiskā situācija Latvijā var ievērojami pasliktināties Brexit dēļ, taču ekonomists uzsvēra, ka ir svarīgi aptvert: Brexit trāpīs ne tikdaudz Latvijai, cik visai ES. Patlaban Eiropas vadība noklusē faktu, ka Brexit rezultātā var izcelties ekonomiskā krīze.

Jā, pati bagātākā ES valsts un savienības galvenais finansiālais donors ir Vācija, nevis Lielbritānija. Taču ES pastāvēšanas laikā ir iegājies, ka Lielbritānija ir tās finansiālais centrs, kurā ļoti daudz kas saistīts ar bankām un biržām. Rezultātā pēc Brexit biržas indeksi kritīsies, bankām radīsies problēmas, samazināsies kopējais kreditēšanas apjoms – gan lielajām Eiropas kompānijām, gan valstīm. Tas ietekmēs gan ES lielo valstu, gan arī nabadzīgo un atkarīgo valstu – tādu, kā Latvija – ekonomiku.

Eiropas Savienības finanšu piramīda

- Patlaban aizvien vairāk saasinās globālās ekonomikas problēma. Banku sektors vairākkārt pārsniedz reālās ekonomikas sektoru, tātad, atgriežoties pie Brexit tēmas, it īpaši tās stingrajā variantā, Lielbritānijas izstāšanās no ES būtiski ietekmēs reālo ekonomiku, valstis, kur darbojas spēcīgas ražotnes. Un šajā gadījumā butu ļoti muļķīgi domāt, ka triecienu saņems tikai ES bagātās valstis. Var jau būt, ka viņas to izturēs, lai arī ar lieliem zaudējumiem, taču ES vājās valstis pēc trieciena būs dziļā nokautā.

ES ekonomika tajā izveidotās banku sistēmas dēļ ilgu gadu gaitā aizvien vairāk atgādina finanšu piramīdu. Un skarbais Brexit, kam situācija tuvojas, viegli var radīt paniku globālajos tirgos un sagraut ES finanšu piramīdu," – atzīmēja Dmitrijs Smirnovs.

Nav nejaušība tas, ka daudzi eksperti prognozē: 2020. gadā bagātākās vecās ES valstis, piemēram, Itālija, varētu sākt izstāšanos no eirozonas.

ES sagraus savienības budžets septiņu gadu posmam

Jau patlaban pamazām sāk izskatīt jautājumu par jaunu ES budžetu 2021.-2027. gadam. Virkne ekspertu uzskata, ka tas ir neatrisināms uzdevums, ņemot vērā to, cik atšķirīga jau tagad ir ekonomiskā situācija ES valstīs un cik dažādi tā attīstīsies tuvākajā laikā.

- ES ir vairāki ļoti atšķirīgi bloki, piemēram, Austrumeiropas bloks, kur esam mēs, otrs – Dienvideiropas bloks, kas, atšķirībā no mums, agresīvi pieprasa lielāku naudu. Ir tā saucamais centrālais bloks – ap Vāciju un Franciju, kas uzskata: ES ir vajadzīga vienota armija un vienota nodokļu sistēma. Pēdējais bloks pieprasīs palielināt Eiropas kopējo finansējumu šiem mērķiem, nevis nabago valstu uzturēšanai, kas protams, neapmierina Austrumeiropas bloku, pārvarā – mūs. Nomaļus stāv Zviedrija, Dānija, Somija un Igaunija, kam ir savs viedoklis par situāciju.

Absolūti nav saprotams, kā tādā situācijā veidot ES kopējo budžetu septiņiem gadiem. Jāņem vērā arī tas, ka katrai valstij ir tiesības uzlikt veto lēmumam par ES budžetu. Turklāt uzsvēršu, ka pēc vēlēšanām jaunajā Eiropas Parlamentā, domājams, varētu pieaugt eiroskeptiķu skaits. Nav nejaušība, ka neatkarīgie analītiķi un ekonomisti progrozē pēc 2020. gada nevis eirozonas krīzi, bet gan pakāpenisku Eiropas Savienības sairšanu, - apliecināja Dmitrijs Smirnovs.

Steidzami sāciet krāt naudu

Ar šīm prognozēm tieši saistītas arī visas sarunas par to, ka no 2020. gada var krasi samazināties finansējums, ko no ES fondiem saņem nabagās valstis. Tagad visi dažādi vērtē situāciju pārskatāmā nākotnē: vieni runā tikai par krīzi ES sistēmā, citi, drošākie un reālistiskākie, - par tās sabrukumu. Taču jebkurā gadījumā notiks, maigi izsakoties, nabadzīgo valstu saņemtās palīdzības sistēmas reformas.

Dmitrijs Smirnovs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā ir jāsaprot: Eiropas Savienība nevar sabrukt vienā mirklī. Pat pēc skarbā Brexit būs divus gadus ilgs pārejas periods, kurā Lielbritānija turpinās iepludināt zināmus līdzekļus ES, un valsts banku sistēma pakāpeniski attālināsies, teiksim, no Vācijas sistēmas. Tāpat notiks arī ES: ja pēc EP vēlēšanām kļūs skaidrs, ka nav iespējams pieņemt Eiropas kopējo budžetu septiņiem gadiem, un no 2020. gada sāksies savienības sairšana, viss notiks pakāpeniski.

- Tāpēc smagākais laiks Eiropā sāksies no 2021. gada – to pašlaik aizvien skaļāk apgalvo pasaulē. Ja gribat, lai dotu padomu, kā šajā gadījumā rīkoties Larvijas iedzīvotājiem, pareizākais būs palielināt uzkrājumus 2019. un 2020. gadā.

Plīsīs arī jaunais burbulis

Bijušā premjerministra Aigara Kalvīša apgalvojumi, ka Latvija nekad nav dzīvojusi tik bagāti un labi kā pašlaik, protams, ir tukši vārdi. Aug visi komunālie maksājumi: no janvāra pieauguši gāzes tarifi, pēc tam pieaugs elektroenerģijas cenas. Tas notiek laikā, kad iedzīvotāji kļūst aizvien nabagāki – cenas aug ātrāk nekā reālās algas.

Jā, politiķi mundri ziņo, ka Latvijā ir nedzirdēts algu pieaugums. Kur tad tas ir? Valsts sektorā, uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas 2019. gadā, starp citu, nav gaidāms. Daudziem darbiniekiem algas nemainās gadiem ilgi.

- Latvijā patlaban viss ļoti atgādina uzpūstu burbuli, līdzīgu tam, kāds bija pirms 2007.-2008. gada. Varbūt tikai pirms 2008. gada krīzes bankas deva kredītus dzīvojamo māju celtniecībai, tagad – komerciālajiem īpašumiem... Taču bankas tāpat vien naudu nedos. Pievērsiet uzmanību, galvenais Eiropas finansējums no fondiem 2017. un 2018. gadā nāca celtniecības nozarei. Un tajā pašā Rīgā būvēja nedzirdētos tempos. Tāpat turpināsies arī 2019. gadā, kamēr vēl ir Eiropas finansējums.

Daudziem gan rodas jautājums: kas notiks pēc tam? Piemēram, kam tas viss tiek būvēts? Iedzīvotāju aizplūdums no Latvijas nemazinās. Kas notiks ar lielajiem celtniecības objektiem, kad Eiropas finansējums ne tikai samazināsies, kad to vienkārši pārtrauks iepriekš minēto iemeslu dēļ? Izdariet secinājumus un nekļūdieties, - brīdināja Dmitrijs Smirnovs.

314
Pēc temata
Latvijas eksperiments: jo nabagāka valsts, jo augstākas cenas
Brexit bez vienošanās Latvijai izmaksās desmit miljonus – ES gatavo plānu B
Dombrovskis: ES vairs nedos Latvijai tik daudz naudas
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

10
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

10
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

19
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

19
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieļauj, ka ASV vēlas atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija

0
(atjaunots 10:06 05.07.2020)
Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, norāda Krievijas ĀM.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV pārskatu par bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu un pieļāva, ka Vašingtona varētu atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija, vēsta RIA Novosti.

"Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu," norāda Krievijas ĀM.

Resors atzīmēja, ka apgalvojumi par to, ka Krievija it kā neievērojot 1974. gadā noslēgtajā PSRS un ASV Līgumā par pazemes kodolizmēģinājumu ierobežošanu paredzētās saistības, veidoti uz absolūti melīgiem pieņēmumiem.

"Kā jau bija sagaidāms, ne ar kādiem pierādījumiem nepamatotas amerikāņu pretenzijas par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi kodolizmēģinājumu moratoriju, veicot kodoleksperimentus, kuri neatbilst amerikāņu "nulles jaudas" standartiem. Pie tam paši amerikāņi atzīst, ka viņiem nav zināms ne par tādu eksperimentu skaitu 2019. gadā, ne par to, vai tie vispār bijuši," uzsvēra ĀM.

Resors norādīja, ka Maskava ņem vērā savas starptautiskās saistības un tai nav jāseko nekādiem "ASV standartiem" šajā jomā.

Vašingtonas "iemestajām" ziņām vajadzētu novērst uzmanību no Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, piebilda ĀM.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "atsakoties no līguma ratifikācijas, ASV nostādījušas to uz pilnīga sabrukuma sliekšņa". Savukārt Maskava pirms 20 gadiem ratificējusi dokumentu un sekmīgi to pilda.

"Oficiāli apstiprinām, ka Krevija joprojām stingri ievēro izsludināto kodolizmēģinājumu moratoriju, kā arī VKAL nolikumus no izmēģinājumu aizlieguma viedokļa, lai arī līgums nav stājies spēkā," teica diplomāti.

Viņi piebilda, ka nav produktīvi apspriest ar Vašingtonu saistības kodolizmēģinājumu aizlieguma jomā, kamēr valsts nav ratificējusi līgumu.

Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums parakstīts 1996. gadā, tomēr vairākas valstis, ieskaitot ASV un Ķīnu vēl joprojām nav to ratificējušas.

Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, uzņēmās brīvprātīgas saistības neveikt tamlīdzīgus izmēģinājumus.

ASV ievēro pašas savu "nulles jaudas" standartu. Tas nav atzīts starptautiski, tomēr Savienotās Valstis izmanto minēto standartu, lai novērtētu citu valstu politiku.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās