Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš

NBS vadītājs pastāstīja par nozagtajām ierīcēm un gaidāmajām mācībām

58
(atjaunots 18:08 07.01.2019)
Latvijas armija grasās veltīt vairāk uzmanības karavīru un jūrnieku apmācībai, kā arī turpināt nodrošinājuma sistēmas reorganizāciju.

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem LTV radījuma "Rīta panorāma" intervijā.

Kurš nozadzis ierīces

Saskaņā ar Militārās policija datiem, militārā ekipējuma lielos apmēros un ilga laika garumā piesavināšanās lietā ir iesaistītas vairākas NBS amatpersonas. Dienesta pārbaude sakarā ar nakts redzamības ierīču zādzības faktu tik uzsākta 2018. gada 31. augustā. Trīs militārpersonas ir atstādinātas no dienesta pienākumu veikšanas, savukārt vēl viens tika atlaists.

Ekipējums no NBS noliktavām nozagts sekojošai pārdošanai, paziņoja Kalniņš. Viņš apstiprināja, ka ar šo lietu ir saistītas trīs armijas amatpersonas, kā arī paziņoja, ka viņam ir kauns par notiekošo, un vainīgie saņems bargu sodu. Šodien tiek izskatīta arī citu personu atbildība.

Pēc Kalniņa sacītā, kopš 2017. gada NBS sākusies armijas nodrošinājuma sistēmas reorganizācija, kura joprojām turpinās. Taču, kā norādīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atrodas arī tie, ka vēlas apiet, salauzt vai degradēt šo procesu.

Intensīvi, taču pēc citiem scenārijiem

Mācību skaits, kurās piedalīsies Nacionālie bruņotie spēki, šogad neizmainīsies, taču tagad uzdevumu izpilde tiks veikta pēc cita scenārija, pastāstīja Kalniņš.

Pēc viņa sacītā, šogad Latvijas armija trenēsies ne mazāk intensīvi. Turklāt NBS turpinās iepirkt nepieciešamo bruņojumu, kā arī piedalīsies NATO starptautiskajās operācijās un mācībās – Latvijā un citās valstīs.

"Un, protams, personāls ir pats Nacionālo bruņoto spēku mugurkauls, kas nozīmē, ka visa uzmanība tiks nodrošināta Latvijas karavīriem, jūrniekiem un zemessargiem. Viņu apmācība, sociālās garantijas un ekipējums," uzsvēra Kalniņš.

Tik plaša mēroga mācības kā "Namejs", šogad netiek plānotas, taču mācību intensitāte paliks līdzšinējā līmenī. Taču tagad mācības tiks rīkotas pēc citiem scenārijiem, atzina Kalniņš.

58
Pēc temata
Latvijas NBS saņēmuši no Lielbritānijas 65 bruņumašīnas
Par dienestu NBS sola maksāt vairāk par 800 eiro
Krievu poliķis pajokoja par Latvijas NBS komandiera izteikumiem
Latvijas NBS steidz apbruņot floti
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

4
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

4
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

4
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

4
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

0
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

0
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus