Vēja ģeneratori. Foto no arhīva

OIK aizvietos ar citu trīs burtu saīsinājuma sistēmu: cik piemaksās Latvijas iedzīvotāji

64
(atjaunots 15:15 06.01.2019)
Līdz 2022. gadam iedzīvotāju rēķinos beidzot izzudīs OIK rinda, taču piemaksāt par zaļo elektroenerģiju vienalga nāksies.

RĪGA, 6. janvāris – Sputnik. Valdība beidzot atcels obligātā iepirkuma komponenti (OIK), taču piemaksāt par zaļās elektroenerģētikas atbalstīšanu Latvijas mājsaimniecībām vienalga nāksies, vēsta LTV7.

Vairāk nekā pusgadu valdība gaidīja ekonomikas ministrijas OIK likvidācijas plānu – un lūk, tas beidzot ir gatavs. OIK sistēma tiks pilnībā slēgta trīs gadu laikā, taču tās vietā izdomāta jauna.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pastāstīja, ka ministrijas jaunais plāns paredz ne tikai jaudas apmaksas sistēmas maiņu.

"Trīs gadu laikā mēs plānojam atteikties no elektroenerģijas atbalsta, kura saražota no dabasgāzes – manuprāt, tas nav dabiski.

Pēc tam būtiski mainīsies ienākumu normas aprēķina sistēma, mēs to esam saskaņojuši ar Eiropas komisiju, izmantojot viņas piedāvātos algoritmus," paskaidroja Ašeradens.

Izmaiņas skars arī zemnieku saimniecības, kuras ražo elektroenerģiju no biogāzes.

"Viņiem būs jānodemonstrē, ka viņi samazinās gāzes izmešus, un tikai tad mēs viņus atbalstīsim, citādi mēs neredzam iemeslus sniegt viņiem tik dāsnu atbalstu," norādīja ministrs.

Saskaņā ar jauno plānu, koģenerācijas stacijas, kuras darbojas uz dabasgāzes, vairs nesaņems valsts atbalstu, jo tā ir fosilā degviela. Taču Latvijas iedzīvotāji turpinās subsidēt TEC-2, jo šai stacijai ir svarīga nozīme valsts enerģētiskajā neatkarībā.

Trīs gadu laikā ministrija pastiprinās prasības un pārbaudīs visas stacijas, kuras strādā pēc OIK sistēmas – pēc revīzijas 27 no tām jau ir zaudējušas valsts atbalstu.

Līdz galam OIK rinda pazudīs iedzīvotāju rēķinos 2022. gadā, taču maksāt par ekoloģisko elektrību vienalga nāksies – pēc jaunas "zaļās enerģijas atbalsta" sistēmas. Runa ir par piemaksas ieviešanu virs tirgus cenas pēc tā dēvētās feed-in-premium sistēmas.

"Feed-in-premium paredz, ka komersants saņem nelielu fiksētu atbalstu, kurš sedz starpību starp tirgus cenu un viņa faktiskajām izmaksām. Pēc tam viņš strādā tirgū, cenšas nopelnīt, piemēram, karstākajās stundās vai kaut kā savādāk, meklē labāko risinājumu, kā nopelnīt tirgū," pateica ministrs.

No esošās sistēmas feed-in-premium atšķirsies ar to, ka uzņēmējs saņems nevis fiksētu maksu par nostrādātajām stundām, bet gan minimālo bāzes atbalstu, savukārt pārējā darbībā viņam būs jācenšas nodrošināt ienesīgumu tirgus nosacījumos.

Ministrija sola, ka feed-in-premium izmaksas rēķinos būs zemākas, nekā par OIK, savukārt kopējie "zaļās" elektroenerģijas atbalsta izdevumi samazināsies no 1% 2017. gadā līdz 0,3%.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš nosauca jauno sistēmu par taisnīgāku un caurspīdīgāku, taču viņš neizslēdz, ka tie, kas jau ir ieguldījuši miljonu investīcijas elektrostaciju attīstībā, tiesāsies ar valsti par to, ka tā atņēmusi tām daļu peļņas, ar kuru tie bija rēķinājušies.

Savukārt ekonomists Juris Paiders asi kritizēja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, jo tā vietā, lai atbrīvotu iedzīvotājus no zaļās enerģētikas sloga, ministrija izvirzījusi vēl ambiciozākus plānus tās attīstībā.

64
Pēc temata
Eksperti: nav iespējams atteikties no OIK pilnībā
Latvijas valdībai neiepatikās OIK atcelšanas plāns
Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3