Latvijas Ministru kabineta ēka

Vai tiešām ir labāk: Latvija jau 85 dienas ir bez valdības

43
(atjaunots 08:51 30.12.2018)
Latvijai tas ir rekordliels termiņš: iepriekšējo reizi valsts gaidīja valdības izveidošanu 81 dienu.

RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Iepriekšējo dzīves ilguma rekordu bez valdības Latvija pārspēja 27. decembrī, vēsta Grani.lv.

Pagājušo reizi lielas problēmas radās 1995. gadā. Toreiz Andra Šķēles vadītās valdības izveidošanai bija nepieciešama 81 diena.

Vērts atgādināt, ka, neskatoties uz ilgajām pārrunām, Šķēles valdība nenoturējās līdz pilnvaru beigām un sabruka 1997. gada 13. februārī.

Trīspadsmitās Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī, taču balsu vairākumu ieguvušās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīciju. Piektdien, 28. decembrī, valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka gada beigās valdības veidošanas pārrunās tiks sasniegt ievērojams progress, un 2019. gada janvārī varēs apstiprināt jauno valdību un ķerties klāt neatliekamo uzdevumu risināšanai.

Tiesa, premjera kandidātu, kuram uzticēta nākošās valdības veidošana, Vējonis nenosauca. Toties pateica, ka var pozitīvi novērtēt panākto vienošanos par jaunās valdības kodolu, kuru varētu izveidot četras partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un "Attīstībai/Par!".

tika ziņots iepriekš, šīs partijas sveiks KPV LV pievienošanos valdībai un gaidīs viņu atbildi līdz 3. janvārim. Šajā dienā pēcpusdienā plānots turpināt pārrunas par turpmākajām darbībām.

Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" paziņoja, ka Krišjānis Kariņš ir gatavs vadīt piecu partiju valdību. Ja piekritīs tikai četras partijas, tad tā būs "jauna situācija", un tad būs jāgaida Kariņa atbilde, vai viņš būs gatavs kļūt par premjeru šādā gadījumā.

Vai tiešām tā ir labāk

Tikmēr noskaidrojies, ka latvieši neslikti jūtas arī bez valdības. Pat neskatoties uz to, ka, saskaņā ar aptaujām, vēl decembra sākumā viņi vēlējās Saeimas ārkārtas vēlēšanas, skaidrojot šādu vēlmi ar to, ka apnicis gaidīt jaunā Ministru Kabineta veidošanu.

SKDS pētījumu centra dati liecina, ka vispārējais Latvijas iedzīvotāju noskaņojums esot bez valdības ir tikai uzlabojies. Perspektīva uzsākt 2019. gadu bez jauna budžeta un tā tālāk viņus, acīmredzot, nebiedē.

Taču vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām negatīvi vērtē situāciju valstī.

Politologi vien plāta rokas. Daži speciālisti uzskata, ka neuzticēšanās iepriekšējai valdībai tautā bijusi tik liela, ka absolūts valdošās elites trūkums valstī atnesis cilvēkiem īslaicīgu atvieglojumu.

43
Pēc temata
Vai Latvijas iedzīvotāji uzticas jaunajai Saeimai
Iztiksim bez: kādas partijas Latvijas iedzīvotāji nevēlas redzēt jaunajā koalīcijā
Apvienoties un par katru cenu atkarot Rīgu: Nacionālās apvienības prioritātes
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

1
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

1
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

35
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

35
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem