Dokumentu parakstīšana. Ilustratīva fotogrāfija

"Beidzot būtu jāveido Piedošanas komisija": "čekas maisu" kaislības nenorimst

83
(atjaunots 08:14 29.12.2018)
VDK aģentu kartotēkas publicēšana un bijušo "čekistu" atklāsmes turpina rosināt Latvijas sabiedrības diskusijas – stāstu ir tik daudz, ka daži pat ir aizdomājušies par vēl vienas komisijas izveidošanu.

RĪGA, 29. decembris – Sputnik. Nedz Ziemassvētki, nedz gaidāmais Jaunais gads nespēj novērst latviešu uzmanību no VDK arhīvu pētīšanas. Neskatoties uz to, ka visi skaļākie vārdi no publicētās VDK kartotēkas ja, liekas, ir nosaukti, kaislības nenorimst – pienācis atklātu stāstu laiks no pašiem "čekistiem", kurus viņi publicē gan ar vietējo mediju palīdzību, gan privātajos blogos.

Taču latvieši pret to izturējās, izskatās, ka ar sarkasmu. Tā, piemēram, Salvis Lielbārdis Twitter salīdzināja jautājumu par sadarbību ar VDK ar jautājumu par ļoti intīmu procesu.

​"Jautājumu par sadarbību ar KGB (VDK – red.) var salīdzināt ar jautājumu par masturbāciju. 95% to neesot darījuši, lai arī zināms, ka to nav darījuši tikai 5%, kas bija impotenti! Beidzot saraksti ir publicēti! Un, jā es savulaik masturbēju 3 reizes dienā!" raksta Lielbārdis.

Citi apsprieda "čekas maisu" saturu pat šaurā ģimenes lokā.

​"Ģimenes čats pārvērties par "kurš no mums pazīstamajiem varētu un nevarētu būt bijis "čekas maisos" čatu," stāsta saviem sekotājiem Irbe Šmite, papildinot savu tvītu ar haštagu #PriecīgusZiemassvētkus.

Savukārt pazīstams jurists Edgars Pastars piedāvāja savu "pret naida zāļu" recepti sakarā ar publicēto VDK kartotēku.

​"Beidzot būtu jāveido Piedošanas komisija, lai katrs VDK materiālos minētais varētu izstāstīt savu stāstu. Normāla pasaules prakse bija režīmu koloborantu un cietušo gadījumā," pastāstīja par savām domām jurists Pastars, piebilstot, ka komisiju derētu izveidot no mileniāļiem, kuri nevarēja būt "maisos".

Kāds no komentētājiem atbalstīja šo ideju, citi izturējās pret to ar lielu skepsi.

​"Normāli būtu kā Lietuvā: stukači varēja iet un visu izstāstīt; to vārdus nepublicēja. Latvijā arī sākumā aģenti esot bijuši gatavi runāt, bet tad uzzinājuši, ka par viņiem nekā nav, un apklusuši. Tam, ka tas tā nenotika, ir tikai viens skaidrojums: ar viņiem 27 gadus varēja manipulēt," uzskata kāds Jans Jansons.

​"Visās valstīs, kur šādas komisijas kopš 70-tajiem gadiem ir bijušas izveidotas, tas notika tūdaļ pēc režīmu maiņas, kad tam bija ļoti praktiska jēga. Pēc 30 gadiem šī jēga diemžēl būtu gaužām maza," uzskata Mārtiņš Kaprāns.

​"Ir psihoanalītiķi," atbildēja uz komisijas izveidošanas ideju Olavs.

"Čekistu" stāsti un "coming out"

Atgādināsim, pēc VDK kartotēkas publikācijas ar atklātiem stāstiem uzstājās vienlaikus vairāki pazīstami latvieši. Tā, piemēram, uzņēmējs Jevgēņijs Grombergs publicēja Facebook savu "VDK aģenta" kartiņu un stāstu par to, ka nekad nav bijis aģents, bet gan bijis gluži vienkāršs Starptautiskā jauniešu tūrisma biroja "Sputņik" darbinieks. Kartiņa uz viņa vārda tika atvērta priekš statistikas, un to apstiprinājusi pat tiesa, paziņoja Gombergs.

Cits "VDK aģents", fantastikas rakstnieks, dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības loceklis Nikolajs Gudaņecs veica "coming put", publicējot Facebook savu kartiņu un vaļsirdīgu atzīšanos. "Biju muļķis, nesapratu, ka ar velnu nedrīkst spēlēt viņa spēles," paskaidroja viņš lasītājiem un iedrošināja, ka nenožēlo šo pieredzi.

"Man nav grēku, ko nožēlot, neviens manis dēļ nav cietis. Taču, ja varētu dzīvi nodzīvot vēlreiz, es rīkotos citādi, atteiktos no vizītēm un sarunām. Ja kāds mani nosauks par stukaču un nespiedīs roku, es to pieņemšu, jo esmu pelnījis," norādīja Gudaņecs.

Šīm atklāsmēm sekoja arī citas. Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Igors Pimenovs Facebook lapā paziņoja, ka par kartiņas esamību ar viņa uzvārdu VDK arhīvos viņš uzzinājis pirms daudziem gadiem – iegūstot Latvijas pilsonību. Pēc viņa sacītā, viņš bija "Sputņik" sabiedriskais gids, un tiesa atzina, ka slepenas apzinātas sadarbības ar VDK nav bijis.

Izrādījās, ka "VDK maisos" ir ierakstīti gandrīz visi bijušies Latvijas Universitātes rektori. Viens no viņiem, zinātnieks Mārcis Auziņš, kurš arī iepriekš nav slēpis šo faktu, ka sadarbojies ar VDK, pat bija spiests publicēt tekstu ar visu sava darba nianšu un "vervēšanas" skaidrojumu.

Pēc Auziņa sacītā, viņš sadarbojies ar VDK, lai iegūtu iespēju stažēties Pekinas Universitātē. Lasītājiem zinātnieks detalizēti stāsta par to, ko darījis pēc komitejas rīkojuma.

"Latvijas sabiedrībai - vislabāk būtu, ja čekas maisu saturs būtu ticis publiskots uzreiz, kad tie nonāca neatkarību atguvušas valsts institūciju rokās. Tagad daudzi no tiem, kuru vārdus atrodam šajos maisos, vairs nevar neko izstāstīt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņi jau ir aizsaulē," norādīja Auziņš.

Taču visvairāk Latvijas iedzīvotājus šokēja kultūras un radošās inteliģences pārstāvju skaits "čekas maisos". Viņu vidū izrādījās slavenā māksliniece Maija Tabaka, aktieris Jānis Jarāns, rokgrupas "Līvi" loceklis Aivars Brīze, mūziķis Roberts Goziņš un pat slavenais režisors Jānis Streičs.

VDK kartotēkas publicēšana izraisīja masveida kritiku arī viņu kolēģu vidū. Tā, piemēram, pazīstama māksliniece Džemma Skulme paziņoja, ka arhīvu publicēšana neko neatrisinās: "Ne demogrāfija uzlabosies, ne mazāk cilvēki aizbrauks, ne atrisinās mazo algu jautājumu, ne pielikumu pensijām, ne nodokļus," norādīja viņa vienā no intervijām.

Tiesas apbērs ar prasībām

Tā vai savādāk, taču kamēr vieni taisnojas un raksta asaru pilnus stāstus par to, kā viņus vervēja, citi nesēž rokas salikuši un jau nolēmuši aizstāvēt savu godu un cieņu tiesā, raksta nra.lv.

Tiesa, te, kā izrādās, ne viss ir tik vienkārši. Kā paziņoja tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova, kopš brīža, kad Internetā tika publicēta daļa no VDK arhīva dokumentiem, Latvijas tiesās jau ir vērsušies vairāki cilvēki, kuri vēlas pierādīt, ka nebija saistīti ar VDK.

Tiešu prasību iesniedzēju skaitu Makārova nenosauca, norādot, ka iesniedzēju bijis "salīdzinoši daudz". Tāpat tiesas pārstāve norādīja, ka tiesa nav pirmā šī jautājuma izskatīšanas instance, tādēļ iedzīvotājiem ir jāvēršas prokuratūrā.

Savukārt prokuratūrā paziņoja, ka pagaidām nevienu iesniegumu viņi nav saņēmuši. Saskaņā ar likumu "Par bijušās VDK dokumentu glabāšanu, izmantošanu, kā arī sadarbības fakta konstatēšanu", prokuratūra uzsāk pārbaudes lietu ne vēlāk kā pēc piecām dienām kopš sadarbības fakta konstatēšanas prasības saņemšanas. Pēc tam pirmstiesas izmeklēšanas gaitā prokurors rūpīgi noskaidro, vai cilvēks ir vai nav sadarbojies ar VDK. Pēc prokurora slēdziena, to paziņo iesniedzējam un nosūta lietu tiesai, kura paziņo savu lēmumu par sadarbības ar VDK fakta atzīšanu.

Atgādināsim, ka daļa Latvijas VDK kartotēkas (kopā 10 612 kartiņas) tika publicētas 20. decembrī portālā kgb.arhivi.lv. Dokumenti publicēti skenētā veidā – lielākā daļa kartiņu ir krievu valodā, savukārt teksts ir rakstīts rokrakstā. Strīdi par nepieciešamību atvērt VDK arhīvus Latvijā notika dažas desmitgades un joprojām nenorimst. Saskaņā ar vienu no versijām, visvērtīgākā arhīvu daļa varēja būt izvesta uz Maskavu jau 1990. gadu sākumā.

83
Pēc temata
Savas intrigas paturiet pie sevis: katram otrajam ir vienalga, kas ir "čekas maisos"
Maisi nav dāvana: arhīvs nevēlas atklāt VDK aģentu slimības un laulības pārkāpumus

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

3
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

3
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

8
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

8
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem