Rīgas dome. Foto no arhīva

"Rīgas Satiksme" lietas dalībnieks saņem 2400 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu

63
(atjaunots 15:46 27.12.2018)
Nilam Ušakovam neizdodas atlaist Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, kaut gan viņš ir atstādināts no darba jau vairāk kā pirms diviem gadiem; nākas izmaksāt algu gan viņam, gan vietas izpildītājam.

RĪGA, 27. decembris – Sputnik. Jau vairāk nekā divus gadus Rīgas domes Satiksmes departamentu vada Emīls Jakrins, taču oficiāli viņš skaitās tikai direktora pienākumu izpildītājs. Departamenta direktors Vitālijs Reinbahs nestrādā, taču saņem algu vairāk nekā divu tūkstošu eiro apmērā mēnesī, raksta avīze Diena.

Rīgas dome jau labu laiku tiesājas, lai atbrīvotu viņu no amata, taču neveiksmīgi.

Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola apstiprināja, ka, neskatoties uz nekā nedarīšanu, Reinbaham joprojām pienākas 2438 eiro alga mēnesī. Jakrina alga ir par simts eiro mazāka – 2305 eiro mēnesī. Gan viena, gan otra summa norādīta pirms nodokļu nomaksas.

Tiesa, saskaņā ar informāciju domes portālā, šī gada novembrī Jakrinam izmaksāts 2601 eiro, savukārt Reinbaham – 1029 eiro.

Dome vairākkārt centusies tikt vaļā no nevēlamā darbinieka. 2016. gada augustā Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica neuzticēšanos Reinbaham, taču nespēja viņu atlaist – pret to iebilda arodbiedrība.

Saskaņā ar TV3 informāciju, Ušakova rīkojumā bija rakstīts, ka Reinbahs neievēroja remontdarbu termiņus un slikti organizēja darbu, taču juridisku pierādījumu vietā mērs atsaucies uz mediju paziņojumiem.

Savu atstādināšanu no amata Reinbahs apstrīdēja tiesā, un visas instances izšķīra lietu par labu viņam. Turklāt Reinbahs izmantoja iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā, lai viņu pēc iespējas ilgāk nevarētu atlaist līdz galam.

Pēc ilgas prombūtnes 2017. gadā Reinbahs atgriezās pie darba, taču Ušakovs noteica viņam dīkstāvi – Darba likumdošanā tā tiek apzīmēta situācija, kad darba devējs neiekārto darbā darbinieku vai arī neveic nepieciešamās darbības, lai viņu iekārtotu darbā.

Pēdējais Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmums bija par labu Reinbaham – lietas izskatīšana tika slēgta, pamatojoties uz to, ka pretenzijas izvirzījusi persona, kuras nav šādu tiesību.

Lietu iesniedza tiesā dome – tādējādi tā centās pārtraukt darba attiecības ar Reinbahu. Pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis pastāstīja, ka dome apstrīdēs šo lēmumu. Viņš paskaidroja, ka, saskaņā ar likumu, darba attiecības iespējams izbeigt uz darbinieka iesnieguma pamata, kas nenotika, pēc pušu vienošanās, kas arī nenotika, vai arī līgumu lauž darba devējs – šajā sakarā arī notiek lietas izskatīšana.

Ar pašu Reinbahu sazināties neizdodas.

Iesaistīja Valsts kontroli

Šī gada 14. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūtīja vēstuli Valsts kontrolei un lūdza izvērtēt, cik lietderīgi Rīgas dome izmanto līdzekļus, izmaksājot algu diviem Satiksmes departamenta vadītājiem.

Valsts kontroles pārstāvis Reinis Grāvītis apstiprināja vēstules saņemšanu, taču norādīja, ka atbilstoši likumam Ministrija pati drīkst uzraudzīt pašvaldības darbību likumību.

Kā izrādījās, divu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru jautājumu Valsts kontrole sāka pārbaudīt vēl pirms Reģionālās attīstības ministrijas iesnieguma. Šogad veikta pilsētas transporta infrastruktūras revīzija, kuras laikā izskatīja arī divu departamenta direktoru jautājumu.

"Revīzija pabeigta, tās rezultātu plānots publicēt nākamā gada janvārī, kad mēs varēsim detalizētāk izklāstīt savus secinājumus," - piebilda Grāvītis.

Simts tūkstošu eiro kukulis

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopš 2013. gada izmeklē krimināllietu par kukuļiem Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Rīgas satiksme
© Sputnik / Sergey Melkonov

Uzlabota servisa mikroautobusu ieviešanas konkursā "Rīgas Satiksmē" uzvarēja kompānija "Rīgas mikroautobusu satiksme", kura bija saistīta ar koalīcijas partijas "Gods kalpot Rīgai!" locekli Aleksandru Brandavu.

Kā ziņoja raidījums "Nekā personīga", KNAB aizturēja Reinbahu 2013. gadā sakarā ar aizdomām par to, ka Satiksmes departamenta vadītājs pieņēmis kukuli, lai uzrakstītu labvēlīgus konkursa nosacījumus. Savulaik Reinbahs vadīja arodbiedrību LABA un strādāja tur ar cilvēku, kurš tiek uzskatīts par kukuļdevēju.

Saskaņā ar "Nekā personīga" informāciju, KNAB uzskata, ka kukuli nodevis LABA darbinieks Vladimirs Bricis. Kopējā summa sastādīja simts tūkstošus eiro.

63
Pēc temata
Pērn Rīgas Satiksme gandrīz uz pusi samazināja zaudējumus
Arestējiet vēl trīs: "Rīgas Satiksme" lieta uzņem apgriezienus
KNAB veica kratīšanas Rīgas domē un "Rīgas Satiksmē"
"Nanoūdens": "Rīgas satiksme" joprojām nav noskaidrojusi, ar ko mazgāja trolejbusus
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro