Drons

Latvijas Aizsardzības ministrija iepirks pašmāju bezpilota lidaparātus

59
(atjaunots 11:41 23.12.2018)
Jaunie bezpilota lidaparāti tiks izmantoti izlūkošanai, teritorijas novērošanai un artilērijas atbalsta kontrolei.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija gatavojas iepirkt valstī ražotos bezpilota lidaparātus, vēsta smartlatvia.lv.

Līgums par iepirkumu noslēgts ar bezpilota lidaparātu ražotāju no Latvijas – UAV Factory un Atlas Aerospace.

Jaunie bezpilota lidaparāti tiks izmantoti izlūkošanai, teritorijas novērošanai un artilērijas atbalsta kontrolei.

Dronus plānots izmantot arī nemilitāriem mērķiem, piemēram, pazudušu cilvēku meklējumiem.

Līgums paredz, ka ražotāji vispirms piegādās bezpilota lidaparātu testa partiju. Ja sadarbība būs veiksmīga, Aizsardzības ministrija turpinās iepirkumus lielākā apjomā.

Līgumu summa un iepērkamo iekārtu skaits netiek izpausts.

Uzņēmums "UAV Factory" nodibināts 2009. gadā, tā galvenais ofiss atrodas Mārupē, vēl viens – ASV. Patlaban uzņēmumā strādā vairāk nekā 60 cilvēki, aparāti tiek pārdoti piecdesmit valstīs visā pasaulē.

Uzņēmums "Atlas Aerospace" nodibināts 2016. gadā, Rīgā tiek veikta aparātu montāža un demontāža. Uzņēmuma bezpilota lidaparāti tiek pārdoti Eiropā un ASV. Šogad kompānijas trikopteris Atlas Pro saņēma prestižo starptautisko balvu industriālā dizaina jomā "Red Dot Award".

Šī gada aprīlī Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu par bezpilota lidaparātu piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām no ASV. Līguma kopsumma pārsniedz vairāk nekā trīs miljonus dolāru.

Plānots, ka 2019. gadā Latvijas armija saņems trīs taktiskās bezpilota dronu sistēmas no uzņēmuma AeroVirnment – modeli RQ-20A Puma.

59
Pēc temata
Aizsardzības ministrija piedāvā latviešiem patstāvīgi aizsargāties kara gadījumā
Latvijas studentiem maksās 2500 eiro par militāro apmācību
Latvija plāno regulārus raķešu izmēģinājumus ar jaunpienākušajiem Stinger
Drons no Latvijas palīdzējis atrast Grenlandē iesalušu Otrā pasaules kara lidmašīnu
Pircējs maskā pārtikas veikalā, foto no arhīva

Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu

0
(atjaunots 17:17 22.10.2020)
Valsts vēlas pārlikt uz veikalu pleciem daļu policijas funkciju, taču negrasās piešķirt šiem mērķiem finansējumu, ņemot vērā to, ka sejas masku režīma kontrole tirdzniecības vietām prasa papildu izmaksas un var izraisīt konfliktus ar apmeklētājiem.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Sejas masku režīma ievērošanas uzraudzība ir jāuzliek pašvaldības policijai, nevis pašiem veikaliem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Par to viņš pastāstīja kanālam TV3.

"Ja valsts nodod kaut kādu daļu no policijas funkcijām tirgotājiem, tad ir jābūt līdzfinansējumam sakarā ar valsts iekārtas likumu.

Otrkārt, tas prasa milzu darbu, jo tad pie katra veikala vajag algot papildu apsargu. Ja lielajos tirdzniecības centros ir iespējams, bet ne pie katras iespējas, tad mazajos tas ir pilnīgi neiespējami," paziņoja Danusēvičs.

Asociācijas vadītājs atzīmēja, ka lielos tirdzniecības centros maskas valkā gandrīz visi apmeklētāji, savukārt mazos veikalos var rasties konflikti, jo ir cilvēki, kuri savu neapmierinātību par pasauli izgāž uz veikala personālu.

Iepriekš Danusēvičs izkritizēja to, kā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par jauniem ierobežojumiem Covid-19 dēļ: lai gan nozare ievēro visas prasības, ar tās pārstāvjiem ministri nepakonsultējās. Turklāt Danusēvičs uzskata, ka lielos veikalos, kur ir iespējams nodrošināt pietiekamu distanci, nevajag piespiest vilkt maskas.

0
Tagi:
veikals, koronavīruss, maska, Latvija
Pēc temata
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu
Piezvana un krieviski piedāvā būt "trollim": latvieši ceļ dumpi pret krieviem masku dēļ
Latvijā izlēma, kā rīkosies ar sabiedriskā transporta pasažieriem bez sejas maskām
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

12
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

12
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam